Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu

75
(atjaunots 10:22 04.04.2021)
Eiropas valstīm laiks nolikt pie vietas ASV, kas sapņo sākt karu ar Krieviju, citādi viss beigsies bēdīgi. "Jau sen laiks padzīt NATO no Eiropas valstīm," paziņoja KF Valsts domes deputāts no Krimas reģiona Mihails Šeremets.

RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Ukrainas pārstāvja Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Alekseja Arestoviča atklāsmes par to, ka NATO kopā ar Ukrainu gatavojas karam ar Krieviju, tikai apstiprina alianses agresīvo būtību, ko neviens Rietumos vairs nevarēs noliegt, uzsvēra Krievijas Valsts domes deputāts no Krimas reģiona Mihails Šeremets.

Atgādināsim, ka Arestovičam ienācis prātā atklāt NATO būtību, paskaidrojot žurnālistam, ko patiesībā nozīmē alianses mācības "Defender Europe 2021", kurās plāno piedalīties arī Ukraina. Izrādās, tā ir gatavošanās karam ar Krieviju, – paziņoja ukraiņu politiķis, atzīmējot, ka tas ir pašsaprotami.

Tomēr Krievijas Valsts domes deputāts no Krimas reģiona Mihails Šeremets, komentējot šos izteikumus, novērtēja, ka tādu karadarbības izspēli izdomājuši ASV, nevis ukraiņi. Vēl vairāk, Arestoviča vārdi apliecina NATO agresīvo būtību, vēsta RIA Novosti.

Tiesa, NATO vajadzētu kārtīgi padomāt par sekām, pirms sākt karu ar Krieviju.

"Maskas ir galīgi nomestas. Pēc tāda paziņojuma neviens Rietumos vairs nevarēs noliegt NATO agresīvo būtību. Tikai, pirms spert kaut kādus militārus soļus pret Krieviju, es ieteiktu viņiem kārtīgi palasīt Lielā Tēvijas kara vēsturi un apdomāties. Sekas agresoram būs visai bēdīgas," brīdināja politiķis.

Viņš aicināja Eiropas valstis pēc iespējas ātrāk nolikt amerikāņus pie vietas un neļaut vairs viņiem iejaukties Eiropas lietās. Ar Krieviju nav joks. Krievijas arsenālā ir mūsdienīgs precīzais bruņojums, kas spēj likvidēt ienaidnieku ne tikai robežu tuvumā, bet arī pavēļu nodošanas punktos. Krimieši, pēc Šeremeta vārdiem, var neuztraukties, jo pussala ir teicami aizsargāta. °

"Jau sen laiks padzīt NATO no Eiropas valstīm," uzsvēra Šeremets.

Viņš atzīmēja, ka centieni sakurināt karu brīdī, kad visa pasaule pūlas pārvarēt Covid-19 pandēmiju, ir ļoti bēdīgi, tāpat kā nodoms "izsist peļņu no cilvēku nelaimes".

Atgādinasim, ka, atšķirībā no NATO, Maskava nenogurstoši aicina sākt dialogu, nevis demonstrē agresiju.

Vienlaikus NATO plāno mācību "Defender Europe 2021" ietvaros izspēlēt uzbrukumus un aizsardzību Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO aktīvi iesaista mācībās ne vien Ukrainu, bet arī Gruziju un Moldovu.

Zināms arī, ka tālruņa sarunā ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski amerikāņu līderis Džo Baidens apsolījis, ka "Vašingtona turpinās atbalstīt Kijevu Krievijas agresijas priekšā". Taču, šķiet, agresija nāk pavisam no citas puses.

75
Tagi:
agresija, karš, Krievija, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Krima uz ceļiem nemetīsies
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Kā Krievija atbildēja uz NATO un Rumānijas Jūras spēku mācībām

Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

50
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

50
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

44
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

44
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

0
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorordas apgabala.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
0
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss