Sputnik V

50 valstu militārpersonas saņēma "Sputnik V" poti

69
(atjaunots 00:51 21.03.2021)
Militārie atašeji no piecdesmit pasaules valstīm un viņu ģimenes locekļi vakcinējušies ar Krievijas vakcīnu "Sputnik V", lai droši veiktu iekšējos pasākumus un starptautiskas sarunas.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas starptautiskās militārās sadarbības galvenās pārvaldes priekšnieka Aleksandra Kšimovska teiktā, ar Krievijas vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" vakcinējušies militārie atašeji no 50 pasaules valstīm, vēsta RIA Novosti.

Kšimovskis paskaidroja, ka kopumā tika vakcinēti aptuveni 300 militārie atašeji un viņu ģimenes locekļi.

Viņi nolēma vakcinēties, lai droši rīkotu gan savus pasākumus, gan piedalīties starptautiskajās sarunās.

Tiek atzīmēts, ka Krievijas armijā notiek masveida vakcinācija ar "Sputnik V" preparātu. Potējumu saņēmuši vairāk nekā 389 000 militārpersonu.

Krievijas vakcīna "Sputnik V" ir apstiprināta jau 50 pasaules valstīs. Kopējais iedzīvotāju skaits šajās valstīs ir vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku.

Atgādinām, ka sestdien, 6. martā, KTIF informēja, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" kļuvusi otrā pēc popularitātes pasaulē, apdzenot vakcīnas Pfizer un Moderna, kas ierindojās trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi. Pirmo vietu ieņem uzņēmuma AstraZeneka ražošanas preparāts.

69
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, Krievija
Pēc temata
"Priekšniecības pavēle": politologs novērtēja EZA vadītājas izteikumu par "Sputnik V"
Eiropas Savienība pielaiko kvankšķa lomu cīņā ar koronavīrusu un Krieviju
Cēzara jaunā sieva. ASV draud izrēķināties, ja parādīsies "dezinformācija" par Pfizer
Austrieši "iet par tālu": doktors Sosnovskis par "Sputnik V" un vakcīnu sacīkstēm
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

2
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

2
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti
Tālvadības pults, foto no arhīva

Nabadzīgi veikali, atpalicība, drūma TV: Krievijas žurnāliste novērtēja Latviju

71
(atjaunots 14:45 16.04.2021)
Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova, kurai jau agrāk izdevās ar saviem Baltijas valstīm veltītajiem aprakstiem iekustināt vietējās varasiestādes un radīt sašutuma vētru, tagad atkal aprakstījusi baltiešus rakstā par to, kāpēc viņiem tik ļoti nepatīk Krievija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Nav gan tik briesmīgi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Rakstā, ko publicēja portāls Gazeta.ru, Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova pat žēlo Baltijas valstis, kas spiestas dzīvot un visu laiku atskatīties uz "vecāko brāli, kas visus tracina" – uz Krieviju.

Kāpēc "vecākais brālis" tracina? Žurnāliste paskaidroja, ka visas traģēdijas pamatā ir fakts, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija dzīvoja un attīstījās, bet ilgoto neatkarību saņēmušās valstis nespēja sasniegt tādus izaugsmes tempus, kā lielais kaimiņš.

"Jebkurš cilvēks, kurš pabraukājis pa bijušo PSRS, zina, ka mūsu valsts izskatās vislabāk attīstīta no visām. Vai nu viņi neapciemo kaimiņus, vai baidās viņus aizkaitināt," konstatēja žurnāliste.

Viņa atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā bijusi visās bijušās PSRS valstīs, un Krievija, pēc viņas domām, izskatās visprogresīvāk. Žurnāliste norādīja pat uz kontrastu apģērbā, piemēram Rīgas ielās, ar Krievijai raksturīgo manieri. Viņasprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji ģērbjas vecmodīgi.

Pēc tam viņa atgādināja virkni kļūmju, ko pieļāvušas Baltijas valstis.

Žurnālistes ieskatā, veikali Latvijā varētu būt daudz labāki un nav ne salīdzināmi kārtības un tīrības ziņās ar veikaliem Krievijā. "Lielveikals nabagajiem Rīgā ir netīrāks nekā Permā," viņa konstatēja.

Arī izdevniecības, avīzes un interneta mediji Krievijā izskatās mūsdienīgāki, viņa atzīmēja. Pie tam viņa uzsvēra, ka par reklāma mēstules Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir tādas, kā bija Krievijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Žurnāliste asi kritizēja arī televīziju: "Nomācošs iespaids: grafika, ievada attēls, montāža, vadītāju apģērbs, reklāma neizskatās tik mūsdienīga, kā pie mums... Visi Baltijas mediji patiešām izskatās ļoti nabadzīgi un pieticīgi, it kā pie tiem strādātu provinciāļi. It kā skaties Krievijas rajona centra telekanālu."

Viņa zemu novērtēja tehnoloģijas visās pēcpadomju valstīs, izņemot Igauniju. No Krievijas atpaliek gan interneta ātruma, gan lietotāju ērtību ziņā, pēc viņas vārdiem, klibo pat interneta piegādes caur postamātiem.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

"Šķērso robežu ar Latviju, un it kā melnajā caurumā ties. Tas pats ir ar Lietuvu. 2018. gadā iebraucu Kauņā: jau pili var redzēt, bet tīmekļa nav!" Mironova bija sašutusi.

Starp citu, par publikāciju Facebook, kurā Mironova pastāstīja, kā braukusi mašīnā uz Latviju atpūsties, FB bloķēja viņas lapu uz 30 dienām.

Viņa jau apliecināja lasītājiem, ka uz Latviju vairs nebrauks ceļu kvalitātes, vistu kuņģīšu trūkuma un vietējo alkoholisma dēļ. Piedevām rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" viņa stāstīja, ka ielas pilsētās ir tukšas un visbiežāk Rīgā sastopami bērni un pensionāri.

Šoreiz Mironova atsauca atmiņā Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas publikāciju, kurš Twitter tīklā pat ierunājās krieviski, mēģinādams pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka MRT kabinets Latvijā ir.

Mironova piezīmēja, ka Baltijas valstis labprāt salīdzina ar savām galvaspilsētām Krievijas laukus.

"Vai tad tik sen norībēja skandāls, kad Latvijas politiķis publicēja MRT kabineta fotogrāfiju rajona centrā, bet viņam atsūtīja novazātas fotogrāfijas no mūsu provinces 2000. gados, iebiedēšanai nez kāpēc papildināja ar tualetes fotogrāfiju no Osvencimas un paziņoja, ka tā esot slimnīca Krievijā. skaists gājiens, nekas cits. Toties sanāk muļķības, ja salīdzināt salīdzināmo. Manā rajona centrā, Puškina apdziedātajā Lugā, piedzēruši uz ceļiem nevāļājas, bet Latvijā – vāļājas, es viņus te pati cēlu kājās, bet vietējie gāja garām. Un es pati esmu redzējusi, ka Tartu nomales izskatās daudz depresīvākas nekā nomales Toboļskā, kur es tāpat esmu bijusi," uzsvēra žurnāliste.

Viņa secināja: ja Baltijas valstīs pavadīt ilgu laiku, sāc manīt detaļas, tāpēc rodas iespaids, ka viņi būtiski atpalikuši no Krievijas. "Atpalicēji" – tā Baltijas valstis nokristīja Mironova. Tāpēc ka "viņu tradīcija ir pastāvīgi atskatīties uz Krieviju," uzskata žurnāliste.

Kā piemēru Mironova atgādināja atbalsi, ko Latvijā radīja viņas raksts par sliktajiem ceļiem, un atzīmēja – viņas publikācija FB toreiz piesaistījusi piecu Saeimas deputātu uzmanību, "jo tas ir notikums".

Savu rakstu Mironova noslēdza ar interesantu secinājumu: "Mēs esam nejaukā stāvoklī: mūs ielenc valstis, kas uzskata: tām personīgi būs vieglāk dzīvot, ja mēs dzīvosim sliktāk. It kā viņi no tā pumpas iznīdēs un iemācīsies lietot chromakey."

71
Tagi:
žurnālists, Krievija, Baltija
Pēc temata
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju
"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā