Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības Kara akadēmijas poligonā Kostromā meitenes mācās ne tikai šaut un pārvaldīt sarežģītu tehniku, bet arī izdzīvot piesārņotā vidē. Par sievietēm ar uzplečiem, viņu ieročiem un cīņu ar radiāciju portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
No pirmā acu uzmetiena Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības akadēmijas poligons izskatās kā parasts militārās augstskolas laukums – sprādzienu bedres, tranšejas, nocietinājumi, kareivji, ieroči un mērķi. To, ka laukumā, prātīgi piesedzot viena otru, īsiem pārskrējieniem pārvietojas meitenes, nevis puiši, acīs krīt tikai vēlāk.
"Visi uz pozīcijām, mērķis – ilglaicīgs uguns punkts, distance – divsimt metri," komandē šaušanas mācību vadītājs. Pie apšaudes līnijas pieliekušās izskrien vairākas kareives ekipējumā "Ratnik" un aizsargķiverēs. Rokās – Kalašņikova automāti, aiz muguras – mugursomas ar reaktīvajiem kājnieku ugunsmetējiem "Priz". Kursantes lietišķi izsaiņo masīvās ugunsmetēju caurules, pievieno palaišanas iekārtas un rūpīgi notēmē ieročus pret robustajiem betona nocietinājumiem šautuves tālākajā nostūrī, tik tikko saskatāmiem ar neapbruņotu aci.
"Kursante Popova, mērķi redzu, šaušanai gatava," pasniedzējam ziņoja pirmā.
"Šāviens!" – atskan apdullinoša zalve, pāris deglādiņi aizlido tālumā, pēc pāris sekundēm divus dzotus pārklāj dūmi un uguns, uz visām pusēm lido melna zeme, dēļu šķembas. Trāpījums abos mērķos, uzdevums izpildīts "teicami".
Tik spēcīgu bruņojumu, kā kājnieku ugunsmetēji, kursantēm izsniedz tikai trešajā kursā.
"Neizstāstāma sajūta, - atzina viena no kursantēm – Pirms ņemt rokās ugunsmetēju, nācās apgūt teoriju, izspēlēt šaušanu elektroniskajā šautuvē. Pie tam katru reizi jānoskaņojas morāli un psiholoģiski, jo šaut no ugunsmetēja ir daudz grūtāk, nekā piemēram, no automāta."
Taujātas, kas pamudinājis pieņemt lēmumu par dienestu armija, katra meitene atbild īsos vārdos. 17 gadus vecā Olga Sorokina turpina karavīru dinastiju. "Tēvs dienēja Bruņotajos spēkos, es dzīvoju armijas pilsētiņās un no bērnības gribēju sekot viņa pēdās, - stāstīja kursante. – Skolā vienmēr interesējos par ķīmiju, tāpēc galu galā gāju tieši uz RĶBA akadēmiju. Ļoti palīdzēja mācības kadetu korpusā."
Kara dienesta smagumus un grūtumus viņa atceras ar smaidu. Jā, sākumā bija grūti, bet pamazām iejutos.
"Nebija viegli pierast pie armijas dzīves, īpaši smagi klājās ar fizisko sagatavotību, - atceras meitene. – Pats grūtākais man bija jaunkareivja kurss, kad vajadzēja staipīt smagu nastu, aizsarglīdzekļus, automātu. Bet šaut iemācījos ātri, tagad man rezultāti ir labi."
2. kursa kursante Jekaterina Kolmakova sapņoja par uzplečiem jau kopš bērnības. 5. klasē iestājās kustībā "Jaunarmija". Beidzot skolu, viņa skaidri saprata, ka karadienests ir viņas aicinājums dzīvē. Skolā viņa interesējās par ķīmiju un bioloģiju, iesniedza dokumentus RĶBA akadēmijā.
Meitene atceras, ka pie dienesta pieradusi ātri, nekādas īpašas neērtības nav sagādājis ne stingrais režīms, ne pastāvīgie treniņi, ne dzīve pēc noteikumiem.
Ar dažām kursabiedrenēm sadraudzējusies, ar citām atradusi kopīgu valodu. "Kad mēs ieradāmies šeit, visas sapratām, ka nāksies dzīvot kopā, kā kopmītnēs, tāpēc bijām gatavas," paskaidroja Jekaterina.
Tomēr sadzīvē meitenēm akadēmija dāvā noteiktas privilēģijas. Kursanti dzīvo kazarmas tipa kubrikos pa 7-10 cilvēkiem, bet kursantes – visnotaļ komfortablos četrvietīgos numuros, viņām ir sava virtuve un dušas telpas.
Poligonā meitenes māca ne tikai lietot automātu, bet arī apstrādāt cilvēkus un tehniku ar dezaktivējošajiem ķīmiskajiem līdzekļiem. Patiesībā tā ir vesela specoperācija.
Saskaņā ar mācību scenāriju piesārņojuma sektorā nokļuvuši vairāki desmiti civilo. Autobusos viņi evakuēti no bīstamās zonas un nogādāti dezinfekcijas vietā – te izsvērsta speciālās apstrādes vieta.
Meitenes ķīmiskās aizsardzības tērpos un respiratoros ņem "piesārņotajiem" bioloģiskās raudzes, pēc tam seko sanitārā dezinfekcija. Raudzes nodod mobilajai laboratorijai, kur ķīmiķi ātri nonāk pie slēdziena par noteiktas pretindes pielietošanu.
Militārās tehnikas un iekārtu dezinfekcijai RĶBA spēki izmanto universālas termiskās mašīnas UTM-80M, kompleksus transporta un mašīnu aerosola dezinfekcijai KDA, kā arī speciālās apstrādes termiskās mašīnas TMS-65U.
Zīmīgi, ka visas kursantes mācās vadīt smago un sarežģīto tehniku. Visas, bez izņēmuma. Nekādu atlaižu sievišķībai.
Ikviena spēs nepieciešamības gadījumā sēsties pie Kamaz vai Ural stūres, uzrāpties vairāk nekā desmit metru augstumā termiskās mašīnas kabīnē vai tikt galā ar TMS-65U iekārtām.
Starp citu, izskatās efektīgi. Uz vilcēja grozāmās platformas uzstādīts aviācijas turboreaktīvais dzinējs. dezinficējošās vielas spēcīgā straume noskalo no bruņutransportieriem un kravas automašīnām visu, paliek tikai krāsa. Pie tam TMS-65U var parūpēties par maskēšanos – tā var īsā laikā pārklāt ar dūmiem teritoriju vairāku hektāru platībā.
Pirms treniņiem poligonā kursantes ilgi apgūst teoriju, gatavojas. Akadēmijā ir arī praktiskajām nodarbībām, pētījumiem, ķīmiskajiem eksperimentiem paredzētas laboratorijas.
Sievietēm akadēmija vērusi durvis pavisam nesen – pirms trim gadiem. Vietu skaits pagaidām ir ierobežots: akadēmijā mācās vairāk nekā tūkstotis kursantu, un viņu vidū ir tikai 45 meitenes. Pasniedzēji stāsta, ka konkurss ir ļoti stingrs: jauniešiem – 3-4 cilvēki uz vienu vietu, meitenēm – apmēram desmit.
Meitenes mācās kopā ar jauniešiem, programma ir kopēja. Absolventi saņem leitnanta pakāpi un valsts diplomu. Pasniedzēji atzīmē, ka lielākā daļa kursantu, it īpaši meitenes, RĶBA akadēmiju izvēlas apzināti, lai arī dažādu iemeslu dēļ.
"Pret mums un puišiem pasniedzēji izturas vienādi, starpību nejūtam, - stāstīja Jekaterina. – Atlaides vājajam dzimumam parasti nedod. Patiesībā tas gan ir atkarīgs no cilvēka: ir tādi, kas gatavi dāvāt kaut kādas privilēģijas, citi kategoriski iebilst pret to. Mums iecietība nav vajadzīga, dienējam plecu pie pleca ar vīriešiem."
Tiesa, meitenes mēdz atbrīvot no diennakts dežūrām, viņas nestāv sardzē.
Brīvo laiku kursantes pavada pa savai modei, ne tā, kā viņu "civilās" vienaudzes. Te ir stingri aizliegts izmantot sociālos tīklus. Atļauti tikai paši vienkāršākie mobilie tālruņi – ar pogām, bez interneta un fotokamerām – tā ir slepenības režīma stingra prasība.
Ja meitenēm pagadās brīvais laiks, viņas to pārsvarā velta sportam, daiļradei un pašdarbībai, dažas piedalās sporta nometnēs un armijas Jautro un atjautīgo klubā.
RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs informēja, ka pēc 2025. gada Krievija pametīs Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projektu, vēsta RIA Novosti.
Lēmums par izstāšanos no projekta tika pieņemts, Kosmonautikas dienā, 12. aprīlī, sanāksmes laikā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.
Šo lēmumu iespaidoja esošais SKS stāvoklis. Kā skaidro "Roskosmosā", stacijas moduļu resurss jau ir izsmelts. SKS Krievijas segmentā bija atrastas plaisas. Šīs plaisas tika hermetizētas, tomēr ir vērojama neliela gaisa noplūde.Automātisko kosmisko aparātu un dzinējbloku lidojumu vadītājs Vladimirs Solovjevs prognozē, ka pēc 2025. gada nolietosies citi stacijas elementi.
Tikmēr Krievija tērē Starptautiskajā kosmosa stacijai 10-15 miljardus rubļu.
Kā paskaidroja "Roskosmosa" preses dienestā, Krievija saskaņoja ar SKS partneriem darba termiņu stacijā līdz 2024. gadam. Un pēc šā termiņa beigām lēmums par izstāšanos tiks pieņemts, ņemot vērā stacijas moduļu tehnisko stāvokli, kā arī nacionālos plānus izvietot jaunās paaudzes Krievijas orbitālo staciju.
Jaunākās Krievijas orbitālas stacijas projektu prezentēja jau 2020. gada oktobrī. Plānots, ka tajā būs vismaz pieci moduļi: bāzes modulis, mērķa ražošanas modulis, noliktava, platforma kosmisko aparātu montāžai, palaišanai, pieņemšanai un apkalpošanai, kā arī viens modulis četru tūristu izvietošanai.RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, svētdienas vakarā paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, vēsta RIA Novosti.
Viņiem jāpamet Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts: "Maskava pauž kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu".
Sestdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrijā tika izsaukts čehu vēstnieks Vitezslavs Pivoņka.
Iepriekš Čehijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jans Hamačeks paziņoja, ka visiem 18 Krievijas vēstniecības darbiniekiem Prāgā ir jāatstāj valsts 48 stundu laikā. Valdība apsūdzēja diplomātus darbā Krievijas specdienestu labā. Atbildē Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Čehijai "labi zināmas šādu triku sekas".
Turklāt sestdien čehu premjerministrs Andrejs Babišs informēja, ka valdība tur Krievijas specdienestus aizdomās par saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Kā apgalvo vietējie mediji, incidenta mērķis bija neļaut nosūtīt šo munīciju uz Ukrainu. Šodien Hamačeks plāno tikties ar ES Ārlietu ministrijas vadītāju un apspriest "Vrbetices lietu".
Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.
Maskava paudusi Prāgai kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu un paziņoja, ka tiks veikti atbildes pasākumi. Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.
RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.
Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.
Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.
"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.
Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.
"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.
Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.
Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.