Marija Butina

Butina: tikai dusmīga pļauka pamodinās eiropiešus no liberālā skurbuma

52
(atjaunots 10:35 05.03.2021)
Pazīstamā sabiedriskā darbiniece Marija Butina atklāja, kā, pēc viņas domām, palīdzēt Eiropas sabiedrībai atgriezties pie cieņpilnas attieksmes pret tradicionālajām vērtībām, uzticības ģimenei un bērniem.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Krievijas Sabiedriskās palātas locekle, projekta #Своихнебросаем iniciatore Marija Butina ir pārliecināta: Krievijai jāuzņemas "vadība opozīcijā amerikāņu Sodomai un Gomorai". Tagad, pēc viņas domām, gaismas cīņa pret tumsu tikai sākas, stāsta Sputnik Meedia.

"Tās pamati likti pērnā gada jūlijā, kad Krievijas Konstitūcijā tika nostiprināti tādi fundamentāli postulāti, kā nacionālo tiesību prioritāte pār starptautiskajām, bērnu aizsardzība, ideāli, ticība Dievam, uzticība saviem tautiešiem, kuri gluži kā sasistas krūkas lauskas izbiruši pa visu pasauli pēc PSRS sabrukuma," Butina pastāstīja savā Телеграм kanālā.

Lāpu gājiens Tallinā, foto no arhīva
© Sputnik / Вадим Анцупов

Sabiedriskā darbiniece atzīmēja, ka līdz fināla cīņai vēl tālu, un tās rezultāts nav iepriekš zinams. "Tagad jautājums ir par to, cik lielā mērā mūsu tauta ir gatava vienoti aizsargāt savus cilvēkus, ideālus un tradicionālās vērtības."

Marija Butina atgādināja, ka vēl pavisam nesen daudzi liberāli darbinieki ņirgājās un izsmeja vārdu "stiprinājumi".

"Tagad pavisam vairs nav smieklīgi: Amerika vairāk nekā 30 gadus pirkusi un pakļāvusi sev Eiropu, un pagaidām nav zināms, vai izdosies pamodināt Vecās pasaules cilvēkos cilvēciskumu, savstarpēja atbalsta nozīmi, uzticību ģimenei un jaunajai paaudzei," viņa atzina.

"Vienkārši nepietiek ticības tam, ka agri vai vēlu viss pamodīsies pats, vajadzīga aktīva, teikšu atklāti – agresīva pļauka, lai pamodinātu no liberālā skurbuma Eiropas sabiedrību, kas apmaldījusies cilvēku grēku un netikumu tumsā," noslēdza Sabiedriskās palātas locekle.

Vai kāds jau mostas?

Ideju modināt sabiedrību no liberālā skurbuma un atbrīvot no tai svešu vērtību uzmācības atbalsta, piemēram, opozīcijā strādājošie politiskie spēki Igaunijā. Sputnik Meedia stāsta, ka tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu atbalsta partija EKRE. 

Tās līderis Martins Helme norāda, ka pašlaik Igaunija nonākusi stāvoklī, kurā pašu valsts vara mēģina mainīt tradicionālos priekšstatus par normālumu.

"Šī jaunā elite pakļaujas nevis savai tautai, bet gan gaida atzinību no ārējiem spēkiem, tāpēc it loģiski, ka tā vēlas atņemt tautai iespēju izteikties, piemēram, referendumā," politiķis atgādināja par parlamentā izjaukto balsojumu referenduma jautājumā par laulību – vīrieša un sievietes savienības – atzīšanu.

Helme uzskata, ka šī iemesla dēļ valdība pūlas aizliegt valstī tās vadības soļu kritiku un igauņu tautai svešu vērtību atmaskošanu.

"Viņi nepiekrāps mūs ar saldiem vārdiem par nepieciešamību aizliegt naida kurināšanu. Tā ir cenzūra, brīvības apspiešana un mēģinājums uzspiest vienu valdošo ideoloģiju," viņš paskaidroja.

"Mūsu jaunais Atbrīvošanās karš sāksies nacionālā uzplaukuma un vārda brīvības vārdā!" pasludināja Helme partijas pasākumā, kas bija veltīts Igaunijas Neatkarības dienai.

52
Tagi:
Marija Butina, Krievija, Eiropa
Pēc temata
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

23
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

23
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti
Tālvadības pults, foto no arhīva

Nabadzīgi veikali, atpalicība, drūma TV: Krievijas žurnāliste novērtēja Latviju

89
(atjaunots 14:45 16.04.2021)
Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova, kurai jau agrāk izdevās ar saviem Baltijas valstīm veltītajiem aprakstiem iekustināt vietējās varasiestādes un radīt sašutuma vētru, tagad atkal aprakstījusi baltiešus rakstā par to, kāpēc viņiem tik ļoti nepatīk Krievija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Nav gan tik briesmīgi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Rakstā, ko publicēja portāls Gazeta.ru, Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova pat žēlo Baltijas valstis, kas spiestas dzīvot un visu laiku atskatīties uz "vecāko brāli, kas visus tracina" – uz Krieviju.

Kāpēc "vecākais brālis" tracina? Žurnāliste paskaidroja, ka visas traģēdijas pamatā ir fakts, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija dzīvoja un attīstījās, bet ilgoto neatkarību saņēmušās valstis nespēja sasniegt tādus izaugsmes tempus, kā lielais kaimiņš.

"Jebkurš cilvēks, kurš pabraukājis pa bijušo PSRS, zina, ka mūsu valsts izskatās vislabāk attīstīta no visām. Vai nu viņi neapciemo kaimiņus, vai baidās viņus aizkaitināt," konstatēja žurnāliste.

Viņa atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā bijusi visās bijušās PSRS valstīs, un Krievija, pēc viņas domām, izskatās visprogresīvāk. Žurnāliste norādīja pat uz kontrastu apģērbā, piemēram Rīgas ielās, ar Krievijai raksturīgo manieri. Viņasprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji ģērbjas vecmodīgi.

Pēc tam viņa atgādināja virkni kļūmju, ko pieļāvušas Baltijas valstis.

Žurnālistes ieskatā, veikali Latvijā varētu būt daudz labāki un nav ne salīdzināmi kārtības un tīrības ziņās ar veikaliem Krievijā. "Lielveikals nabagajiem Rīgā ir netīrāks nekā Permā," viņa konstatēja.

Arī izdevniecības, avīzes un interneta mediji Krievijā izskatās mūsdienīgāki, viņa atzīmēja. Pie tam viņa uzsvēra, ka par reklāma mēstules Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir tādas, kā bija Krievijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Žurnāliste asi kritizēja arī televīziju: "Nomācošs iespaids: grafika, ievada attēls, montāža, vadītāju apģērbs, reklāma neizskatās tik mūsdienīga, kā pie mums... Visi Baltijas mediji patiešām izskatās ļoti nabadzīgi un pieticīgi, it kā pie tiem strādātu provinciāļi. It kā skaties Krievijas rajona centra telekanālu."

Viņa zemu novērtēja tehnoloģijas visās pēcpadomju valstīs, izņemot Igauniju. No Krievijas atpaliek gan interneta ātruma, gan lietotāju ērtību ziņā, pēc viņas vārdiem, klibo pat interneta piegādes caur postamātiem.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

"Šķērso robežu ar Latviju, un it kā melnajā caurumā ties. Tas pats ir ar Lietuvu. 2018. gadā iebraucu Kauņā: jau pili var redzēt, bet tīmekļa nav!" Mironova bija sašutusi.

Starp citu, par publikāciju Facebook, kurā Mironova pastāstīja, kā braukusi mašīnā uz Latviju atpūsties, FB bloķēja viņas lapu uz 30 dienām.

Viņa jau apliecināja lasītājiem, ka uz Latviju vairs nebrauks ceļu kvalitātes, vistu kuņģīšu trūkuma un vietējo alkoholisma dēļ. Piedevām rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" viņa stāstīja, ka ielas pilsētās ir tukšas un visbiežāk Rīgā sastopami bērni un pensionāri.

Šoreiz Mironova atsauca atmiņā Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas publikāciju, kurš Twitter tīklā pat ierunājās krieviski, mēģinādams pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka MRT kabinets Latvijā ir.

Mironova piezīmēja, ka Baltijas valstis labprāt salīdzina ar savām galvaspilsētām Krievijas laukus.

"Vai tad tik sen norībēja skandāls, kad Latvijas politiķis publicēja MRT kabineta fotogrāfiju rajona centrā, bet viņam atsūtīja novazātas fotogrāfijas no mūsu provinces 2000. gados, iebiedēšanai nez kāpēc papildināja ar tualetes fotogrāfiju no Osvencimas un paziņoja, ka tā esot slimnīca Krievijā. skaists gājiens, nekas cits. Toties sanāk muļķības, ja salīdzināt salīdzināmo. Manā rajona centrā, Puškina apdziedātajā Lugā, piedzēruši uz ceļiem nevāļājas, bet Latvijā – vāļājas, es viņus te pati cēlu kājās, bet vietējie gāja garām. Un es pati esmu redzējusi, ka Tartu nomales izskatās daudz depresīvākas nekā nomales Toboļskā, kur es tāpat esmu bijusi," uzsvēra žurnāliste.

Viņa secināja: ja Baltijas valstīs pavadīt ilgu laiku, sāc manīt detaļas, tāpēc rodas iespaids, ka viņi būtiski atpalikuši no Krievijas. "Atpalicēji" – tā Baltijas valstis nokristīja Mironova. Tāpēc ka "viņu tradīcija ir pastāvīgi atskatīties uz Krieviju," uzskata žurnāliste.

Kā piemēru Mironova atgādināja atbalsi, ko Latvijā radīja viņas raksts par sliktajiem ceļiem, un atzīmēja – viņas publikācija FB toreiz piesaistījusi piecu Saeimas deputātu uzmanību, "jo tas ir notikums".

Savu rakstu Mironova noslēdza ar interesantu secinājumu: "Mēs esam nejaukā stāvoklī: mūs ielenc valstis, kas uzskata: tām personīgi būs vieglāk dzīvot, ja mēs dzīvosim sliktāk. It kā viņi no tā pumpas iznīdēs un iemācīsies lietot chromakey."

89
Tagi:
žurnālists, Krievija, Baltija
Pēc temata
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju
"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā
Aviācijas bāzes kuģis Harry Truman

"Vairāk nepavilksim": ko ASV nolēmušas darīt ar saviem aviācijas bāzes kuģiem

0
(atjaunots 23:36 17.04.2021)
Baidena administrācija atgriezusies pie jautājuma par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" pirmstermiņa norakstīšanu.

Kuģim vajadzētu kalpot vēl vismaz 25 gadus, taču, domājams, metāllūžņos to sagriezīs daudz ātrāk. Tiesa, asas diskusijas ap amerikāņu aviācijas bāzes kuģiem rodas jau ilgu laiku. Par to, kā lemj "demokrātijas simbolu" likteni, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzbrūk pašam svētākajam

Arī Donalda Trampa laikā izskanēja ierosinājums norakstīt "USS Harry S. Truman" budžeta līdzekļu ekonomijas labad, taču viņš to noraidīja. Patiešām, kuģis nolaists ūdenī 1998. gadā, viņam vēl ilgi jākalpo.

Toties iniciatīvu atbalstīja Aizsardzības ministrijas un Jūras spēku amatpersonas. Ja norakstīt "Trūmenu" 25 gadus pirms noteiktā termiņa, atbrīvosies miljardiem dolāru, kas atvēlēti tā apkalpošanai un kodoldegvielas uzpildei reaktorā. Šos līdzekļus var novirzīt perspektīva bruņojuma – zemūdens un virsūdens bezpilota aparātu, precīzo uzbrukuma ieroču izstrādei un iepirkumam, kā arī jaunās klases "Ford" aviācijas bāzes kuģu būvdarbiem.

Kongress ideju uztvēra naidīgi. Viens no argumentiem: ja norakstīt "USS Harry S. Truman" 2020. gadu vidū, līdz 2050. gadam Jūras spēkiem paliks tikai deviņi šīs klases kuģi, bet flotei vajadzīgi 11. Lielākā daļa kongresmeņu ir pārliecināti: "peldošie aerodromi" ir ASV stratēģiska priekšrocība pār potenciālajiem pretiniekiem, ar to palīdzību iespējams kontrolēt visu Pasaules okeānu.

Vēl agrāk, 2014. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā izskanēja ierosinājums norakstīt USS George Washington. Arī toreiz iniciatīvu noraidīja.

Daži militārie eksperti tomēr uzskata, ka aviācijas bāzes kuģi strauji zaudē spēku apstākļos, kad ASV domājamie pretinieki uzņem bruņojumā aizvien lielāku skaitu precīzo raķešu sistēmu, arī hiperskaņas bruņojumu. Piemēram, amerikāņi ir noraizējušies par tālā darbības rādiusa pretkuģu raķešu parādīšanos Ķīnas bruņojumā – to darbības rādiuss ir tūkstoš jūras jūdzes.

Sena problēma

Strīdi par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" turpinājās arī pēc administrācijas nomaiņas. Daudzi vēl aizvien iebilst pret priekšlaicīgu norakstīšanu. Pārlieku lieli līdzekļi ieguldīti šajā kuģī, lai norakstītu to ekspluatācijas cikla vidū, uzskata Kongresā. Tāpat parlamentārieši norāda, ka tāda iniciatīva neatbilst ASV JS attīstības programmai un kuģu skaita palielināšanai par vairākiem simtiem vienību. Lieta tāda, ka bijušais aizsardzības ministrs Marks Espers īsi pirms atstādināšanas paspēja iepazīstināt ar atjaunoto plānu līdz 2045. gadam – tas paredz, ka flotes sastāvā līdz šim laikam jābūt vismaz 500 kuģiem.

"Ikviens mēģinājums atlikt "Ford" klases aviācijas bāzes kuģu iepirkumu vai "Nimitz" klases kuģu tehniskās apkalpošanas termiņus ir stratēģiski un finansiāli bezatbildīgi un, neapšaubāmi, saskarsies ar tādu pašu pretestību ka 2014. gadā," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Robs Vitmans.

Patiesībā stratēģija Battle Force 2045 paredz jauno "Virginia" klases zemūdeņu celtniecības tempu pieaugumu. Plānots, ka to skaits sasniegs 80. Tāpat uzmanība pievērsta dažādu tipu bezpilota aparātiem, kas daļēji aizvietos raķešu eskadras kuģiem un izlūkošanas kuģiem.

Pentagona galvassāpes

Kongresmeņi pat atbalsta aviācijas bāzes kuģu skaita palielināšanu un atsaucas uz "Ķīnas draudiem". Piemēram, senators Rodžers Vikers debatēs uzdeva jautājumu, vai ar 11 kuģiem pietiks, lai savaldītu Ķīnu Klusajā okeānā, vienlaikus strādājot Tuvajos Austrumos un citos Pasaules okeāna rajonos.

Militārpersonas kongresmeņus mierina. ASV operāciju Klusā okeāna reģionā komandieris admirālis Džons Akilino apliecināja, ka aviācijas bāzes kuģi tiks galā, ja vien, protams, neradīsies papildu grūtības.

Aviācijas bāzes kuģu floti – 11 vienības – apstiprināja 2007. gada jūras kara stratēģijas ietvaros. Bija plānots, ka šie kuģi būs vajadzīgi tikai divos karadarbības teātros – Klusā okeāna rietumu daļā un Persijas līcī. Tagad ASV sagādā raizes Krievijas Jūras kara flotes straujā pastiprināšanās Vidusjūrā un Atlantijas ziemeļos.

Vienlaikus admirāļi aizvien biežāk ziņo par nopietnām tehniskām problēmām, kas saistītas ar aviācijas bāzes kuģiem, un to apkalpošanai nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Piemēram, 2019. gadā ASV austrumu piekrastē cīņas spējīgs ir vienīgi "USS Dwight D. Eisenhower". Pārējie tiek modernizēti vai nonākuši kapitālajā remontā, savukārt "USS Harry S. Truman" no ierindas izgājusi elektropadeves sistēma.

Neveicas arī ar jauno "peldošo aerodromu" būvi. Pirmo nākamās paaudzes aviācijas bāzes kuģi "USS Gerald R. Ford" nevar savest kārtībā jau vairāk nekā 15 gadus. Kuģa būve sākās 2005. gadā, nolaida ūdenī 2013. gadā un plānoja gadu vēlāk sākt tā pilnvērtīgu ekspluatāciju. Tomēr nekavējoties tika konstatēta virkne defektu konstrukcijā. Tie ir ļoti nopietni – tos novērst nav izdevies vēl aizvien.

0
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Pentagons, aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
Krievijas admirāļi: ASV aviācijas bāzeskuģi nevarēs ienākt Baltijas jūrā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Harry S. Truman iegājis Vidusjūrā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā