Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".
"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.
2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.
2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.
Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.
"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".
Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".
Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.
ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.
"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.
©
Sputnik / Владимир Трефилов
Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.
"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.
Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.
"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.
Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.
"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.
"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.
Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.
Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.
Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.
Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.
Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.
Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.
©
Sputnik / Vitaliy Ankov
Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.
Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.
Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.
Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.
90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.
Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.