RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.