Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

Krievvalodīgo diskriminācija Baltijā un Ukrainā: Sergejs Lavrovs neizprot EP vienaldzību

49
(atjaunots 19:55 28.02.2021)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja Eiropas Padomei, ka krievu un krievvalodīgo atklātā diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs nav pieļaujama.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē 1996. gada 28. februārī, tādējādi apstiprinot uzticību humānisma un demokrātijas principiem. Taču pati Eiropas Padome (EP) pēdējā laikā demonstrē, ka atkāpjas no nospraustajiem mērķiem.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs valsts iestāšanās EP gadadienā nosūtīja organizācijas ģenerālsekretārei Marijai Peičinovičai-Buričai vēstījumu, kurā norādīja uz organizācijas vienaldzīgo attieksmi pret krievu un krievvalodīgo atklāto diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.

Pēc Lavrova domām, tamlīdzīga attieksme pret reālu problēmu kaitē EP – organizācijas, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, – autoritātei.

"Atbilstošas reakcijas trūkums uz tādiem plašiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs, kaitē Eiropas Padomes autoritātei. Organizācija, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, nedrīkst vienaldzīgi noskatīties uz vēsturiskā revizionisma izpausmēm un nacistu līdzskrējēju glorifikāciju," teikts Lavrova vēstījumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē.

Diplomāts atzīmēja, ka EP nākotne ir atkarīga no organizācijas spējas saglabāt patstāvību un patiesi eiropeisku raksturu, nekļūt par bloku pieejas un domāšanas ķīlnieku, strādāt bez dubultiem standartiem visu kontinenta valstu interesēs.

Klusē arī ANO Cilvēktiesību padome

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā, tāpat norādīja uz krievu un krievvalodīgo diskriminācijas problēmu minētajās valstīs. Viņš skāra jautājumu par krievvalodīgo stāvokli un izglītību krievu valodā.

Diplomāts atzīmēja: Krievijā aizvien lielākas bažas rada krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā, it īpaši valodas un izglītības tiesību īstenošanas jomā.

Ārlietu ministrs pauda nožēlu par to, ka ANO Cilvēktiesību padome un tās speciālās procedūras ignorē miljoniem cilvēku tiesību skandalozos pārkāpumus. Viņš uzsvēra: nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzību pavada represijas, vērstas pret mazākumtautību pārstāvjiem.

49
Tagi:
ANO, diskriminācija, krievvalodīgie, Ukraina, Baltija, Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija
Kultūras ministre: Latvijā nav krievu diskriminācijas, tas viss ir retorika
Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā

Krievija izraida 20 Čehijas diplomātus

20
(atjaunots 08:33 19.04.2021)
Čehu diplomātiskās misijas pārstāvjiem Maskavā jāatstāj Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, svētdienas vakarā paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Viņiem jāpamet Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts: "Maskava pauž kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu".

Sestdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrijā tika izsaukts čehu vēstnieks Vitezslavs Pivoņka.

Diplomātiskā skandāla cēlonis

Iepriekš Čehijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jans Gamačeks paziņoja, ka visiem 18 Krievijas vēstniecības darbiniekiem Prāgā ir jāatstāj valsts 48 stundu laikā. Valdība apsūdzēja diplomātus darbā Krievijas specdienestu labā. Atbildē Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Čehijai "labi zināmas šādu triku sekas".

Turklāt sestdien čehu premjerministrs Andrejs Babišs informēja, ka valdība tur Krievijas specdienestus aizdomās par saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Kā apgalvo vietējie mediji, incidenta mērķis bija neļaut nosūtīt šo munīciju uz Ukrainu. Šodien Gamačeks plāno tikties ar ES Ārlietu ministrijas vadītāju un apspriest "Vrbetices lietu".

Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Maskava paudusi Prāgai kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu un paziņoja, ka tiks veikti atbildes pasākumi. Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

20
Tagi:
ārlietu ministrs, Krievija, Čehija
Pēc temata
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

32
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

32
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti

Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra veikto aptauju, koronavīrusa izraisītā krīze nopietni ietekmēja cilvēku emocionālo stāvokli, taču speciālisti norāda, ka tajā nav nekā dramatiska.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, kurā konstatēja Latvijas iedzīvotāju laimes indeksa kritumu salīdzinājumā ar 2019. gadu, raksta Bb.lv.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš savā Twitter lapā raksta, ka SIA Covid-19 krīze ir pabojājusi "kolektīvo laimi". Taču, viņaprāt ne pārāk dramatiski.

​"Dati liecina, ka kolektīvi mēs visi nupat jutāmies apmēram tikpat laimīgi kā 2012. un 2013. gadā vai pirms tam "treknajos gados"," atzīmēja Kaktiņš.

SKDS vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar aptauju 17% respondentu norādījuši, ka par spīti visām 2020. gada grūtībām, viņi jutās ļoti laimīgi. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (51%) atzīmēja, ka gadu laikā jutās diezgan laimīgi. Vairāk vai mazāk nelaimīgi jutās 24 procenti respondentu.

2019. gadā Latvijas iedzīvotāju laimes indekss sasniedzis augstāko rādītāju SKDS pētījumu vēsturē kopš 2001. gada.

0
Tagi:
SKDS, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus