Cisternas ar naftu, foto no arhīva

Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi

32
(atjaunots 15:36 20.02.2021)
Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar kravu tranzīta izmaksām caur Baltijas ostām.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām, pastāstīja RIA Novosti.

Naftas produkti

Dokumentu par Baltkrievijas benzīna un dīzeļdegvielas pārkraušanu Krievijas ostās Maskavā parakstīja KF transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs un Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.

Līguma darbības termiņš – trīs gadi ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

"Krievijas ostas ir gatavas veikt baltkrievu naftas produktu pārkraušanu 9,8 miljonu tonnu apjomā. Saskaņā ar vienošanos, šogad pieņēmām lēmumu par 3,5 milj. tonnu, jo gads jau ir sācies, un apmēram 2 milj. tonnu esam gatavi pārvest kopā ar Baltkrievijas partneriem," atklāja Saveļjevs.

Avramenko atklāja, ka jau tiek plānoti komerciālie līgumi ar baltkrievu eksportētājiem (Baltkrievijas naftas kompānija, Novaja neftjanaja kompānija, Moziras naftas pārstrādes rūpnīca un uzņēmums "Naftan").

"Pārsvarā tie ir mūsu eksportētāji, kuri eksportē naftas produktus. Vienošanās dāvās būtisku stimulu un papildu iespējas atvērt alternatīvu naftas produktu piegādes maršrutu," norādīja Avramenko.

Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar Baltijas piedāvātajiem noteikumiem.

"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.

"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Avramenko.

27. janvārī Krievijas valdība apstiprināja līguma projektu at Baltkrieviju par naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu caur Krievijas ostām laikā 2021.-2023. gg. Ziņots, ka Krievijas jūras termināļi un Baltkrievijas kravu sūtītāji noslēgs ilgtermiņa līgumus ar noteikumu take or pay (ņem vai maksā). Proti, gadījumā, ja piegādātājs nosūta un pārkrauj kravas mazākā apjomā nekā saskaņots, Krievijas operatoram tiek izmaksāta līgumā paredzētā maksa par visu mēneša apjomu neatkarīgi no faktiskā. Dokuments paredz, ka minimālos garantētos apjomus puses saskaņo kārtējam gadam ne vēlāk kā iepriekšējā gada novembrī. 2021. gadā saskaņots apjoms 2 miljonu tonnu apmērā.

Triju gadu laikā plānots nogādāt 2,9 milj. tonnu mazuta no Moziras NPR un 0,96 milj. tonnu naftas produktu eļlu no Novopolockas NPR caur Sanktpēterburga ostu. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Moziras NPR un 0,4 milj. tonnu solāreļļas no Moziras NPR un 1,3 milj. tonnu – no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus nogādās dzelzceļš.

Minerālmēsli un citas kravas

Perspektīvā caur Krievijas ostām varētu iet arī Baltkrievijas minerālmēsli, kas patlaban tiek eksportēti caur Klaipēdu. Puses jau varētu sākt darbu pie noteikumiem, ar kādiem Baltkrievijai būs izdevīgi piegādāt savu produkciju caur Krievijas ostām, uzsvēra Saveļjevs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

"Mēs ar Alekseju Nikolajeviču (Avramenko – red.) turpināsim darbu. Mums vēl ir iespējas turpināt darbu jautājumā par citiem produktiem, ko ražo Baltkrievija, piemēram, kālija minerālmēsli tiek ražoti eksportam aptuveni 10 milj. tonnu apjomā," paziņoja Saveļjevs.

Savukārt Avramenko norādīja, ka Minska ir gatava apspriest ar kolēģiem Krievijā ne tikai kālija minerālmēslu, bet arī citu tipu kravu – kokmateriālu un mašīnbūves kompleksa produkcijas – eksportu.

"Šis jautājums prasa detalizētu darbu no ostu infrastruktūras jaudu viedokļa. Es domāju, pie šī jautājuma mēs ķersimies nopietni," apliecināja politiķis.

32
Tagi:
nafta, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Klaipēdas ostā uzskata, ka Baltkrievija tikai biedē ar kravu pārorientāciju uz Krieviju
Sputnik V

Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem

45
(atjaunots 16:19 26.02.2021)
Krievijas Tiešo investīciju fonda direktors konstatēja, ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē.

RĪGA, 26. februāris - Sputnik. Krievijā izstrādātās vakcīnas "Sputnik V" koronavīrusa profilaksei pretinieki cenšas vājināt uzticību preparātam pasaulē, jo tas ir viens no labākajiem, un viņi no tās vienkārši baidās, konstatēja Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) direktors Kirils Dmitrijevs, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē... Mums jābūt pieticīgiem, tomēr godīgiem. Mums ir vienas no labākajām vakcīnām pasaulē, tas ir liels Krievijas zinātnieku varoņdarbs, ar to jālepojas," paziņoja Dmitrijevs izstādē, kas veltīta Krievijas līdera vietas vēsturei virusoloģijas jomā. Izstāde tapusi uz Krievijas vēstures biedrības bāzes.

"Daudzi Krievijas ienaidnieki centušies mazināt uzticēšanos Krievijai, tomēr mēs saprotam, ka viņi šķiež tādas pūles, lai grautu uzticību Krievijas vakcīnai, jo tā ir viena no labākajām pasaulē un viņi no tās vienkārši baidās," viņš ir pārliecināts.

Iepriekš zinātniskais žurnāls Lancet publicēja "Sputnik V" klīnisko pētījumu trešās fāzes rezultātus, kas apstiprina tās augsto efektivitāti un drošību. Klīnisko izmēģinājumu III fāzes gaitā "Sputnik V" parādīja izcilus efektivitātes un drošības, kā arī imunogēnos rādītājus – vakcīnas efektivitātes sastādīja 91,6%. Vakcīna pilnā mērā pasargā no jaunās koronavīrusa infekcijas smagas gaitas. Vakcīnas "Sputnik V" pielietojums apstiprināts vairāk nekā 30 valstīs. Valstīs, kurās tā apstiprināta, kopā dzīvo vairāk nekā 1,1 miljards cilvēku.

45
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Varat būt mierīgi: "Sputnik V" ir efektīva pret koronavīrusa jaunajiem štammiem
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Lietuvā izskanējis "sensacionāls" pieņēmums par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

68
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

68
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna