Krievijas ĀM komentēja Zviedrijas, Polijas un Vācijas diplomātu izraidīšanu
(atjaunots 20:56 09.02.2021)
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Maskava spiesta īstenot atbilstošus pasākumus pret personām, kas saņēmušas diplomātisko statusu, taču rīkojas tam neatbilstoši.RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministra informēja, ka tiek pasludināti par persona non grata Zviedrijas, Polijas un Vācijas diplomāti par dalību nesankcionētajās akcijās, kas notika 23. janvārī dažādās Krievijas pilsētās un iturpinājās 31. janvārī un 2. februārī, neskatoties uz vairākkārtējiem varasiestāžu brīdinājumiem, tostarp arī par risku inficēties ar Covid-19, vēsta RIA Novosti.
Protams, Polija, Zviedrija un Vācija reaģēja uz šo lēmumu, turklāt nopietni apvainojās.
©
Sputnik / Natalia Seliverstova
Polijas ārlietu ministra vietnieks Marčins Pšidačs paziņoja: ja Polijas diplomāts tiks izraidīts, Varšava izskatīšot simetriska soļa iespējas pret Maskavu. Tiesa, politiķis atzīmēja, vispirms Varšava konsultēsies ar partneriem ES.
Reaģēja arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa uzskata, ka Maskava ar tādiem soļiem pret diplomātiem "atkāpjas no likuma virsvadības principiem". Un, protams, Berlīne atstāj sev tiesības paplašināt sankcijas, tomēr attiecības uzturēs "stratēģiskās nepieciešamības" dēļ.
Savukārt Zviedrijas ĀM nosauca izraidīšanu par "absolūti nepamatotu" un saglabāja tiesības uz tādu pašu atbildi.
ES priekšsēdētājs Žuzeps Borels ieteica Maskavai grozīt lēmumu.
Sarosījušies arī visuresošie amerikāņi, kam, šķiet, vispār nav nekāda sakara ar notiekošo. Tomēr ASV, kā vienmēr, deva savu artavu, paužot solidaritāti ar aizvainotajām valstīm un pārmeta Krievijai "voluntārismu".
Tikai neviens Rietumu politiķis nav ņēmis vērā faktu, ka dalība nesankcionētajās akcijās ne mazākajā mērā neatbilst diplomātisko darbinieku pienākumiem, vēl vairāk, tas ir neētiski un politiski nekorekti, kliedzošs fakts. Droši var konstatēt, ka diplomātu darbības neatbilst viņu statusam.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka triju Eiropas valstu diplomātu izraidīšana par dalību nelikumīgajās akcijās bija piespiedu pasākums.
"Diemžēl bijām spiesti sper soļus – mūs viekārši piespieduši tā rīkoties. Tā ir triju Eiropas Savienības valstu diplomātu izraidīšana, kuri piedalījās nesankcionētajos pasākumos, tātad – nelikumīgās akcijās," uzsvēra Zaharova.
Iepriekš Krievijas Valsts dome norādīja, ka Eiropas valstu diplomātu izraidīšana ir loģiska atbilde uz ārvalstu mēģinājumiem iejaukties Krievijas iekšējās lietās.
Pie tam Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina ieteica iedomāties, kāda būtu reakcija Rietumos, ja Krievijas diplomāti būtu nolēmuši piedalīties "dzelteno vestu" protestos Parīzē vai, piemēram, uzbrukumā Kapitolijam Vašingtonā.
"Šo valstu valdības būtu nekavējoties ziņojušas par visīstāko "uzbrukumu" no Krievijas puses," pamatoti konstatēja deputāte.
Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".
"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.
2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.
2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.
Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.
Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.
Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.
Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.
"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu."Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.
Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.
Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.
Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.
Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.