RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parāde par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā apsveica valsti lielajos svētkos un norādīja, kādu iemeslu dēļ Krievija un pasaule nedrīkst piemirst šo dienu.

Uzvaru Lielajā Tēvijas karā Putins nosauca par kolosāli vēsturiski nozīmīgu visas pasaules likteņos. Prezidents norādīja, ka Krievijā tie ir svēti svētki, jo tā ir radnieciska cilvēkiem, kuri sakāva, salauza nacismu, tā ir uzvarētāju paaudzes mantiniece.

Viņš pauda dziļu pateicību veterāniem, kuri pierādīja: kopā var sasniegt pat to, kas šķiet neiespējams, izcīnot neapšaubāmo Uzvaru un padarot 1945. gada 9. maiju slavenu gadu simteņiem uz priekšu.

"Mēs vienmēr paturēsim prātā, ka šo izcilo Varoņdarbu paveica padomju tauta, kas pašā smagākajā kara laikā, izšķirošās cīņās noteica iznākumu cīņā ar fašismu. Mūsu tauta bija viena, viena smagajā varonības un upuru ceļā pretī uzvarai. Tā cīnījās uz dzīvību un nāvi uz robežām, smagās cīņās uz zemes, jūrā un debesīs. Visu tautību un ticību cilvēki cīnījās par katru dzimtās zemes pēdu. Par Piemaskavas laukiem, Karēlijas klintīm un Kaukāza pārejām. Par Vjazmas un Novgorodas mežiem, par Baltijas un Dņepras krastiem, par Volgas un Donas stepēm," paziņoja Putins.

Krievijas vadītājs savā runā atgādināja, ka šogad aprit 80 gadi kopš Lielā Tēvijas kara sākuma, kad ienaidnieks uzbruka PSRS, iebruka šajā zemē, "lai slepkavotu, sētu nāvi, sāpes, šausmas un neaprakstāmas ciešanas, vēlēdamies gāzt ne tikai politisko iekārtu, padomju sistēmu, bet arī likvidēt PSRS kā valsti, kā nāciju, noslaucīt tautas no zemes virsas."

© Sputnik / Михаил Метцель

Ziedu nolikšana pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā

"Atbildei uz nacistisko ordu iebrukumu kļuva vispārēja, draudīga, nepārvarama vēlme atvairīt iebrukumu, darīt visu, lai ienaidnieks tiktu sakauts, lai noziedznieki, slepkavas saņemtu taisnīgu un nenovēršamu sodu. Padomju tauta izpildīja svēto zvērestu, nosargāja dzimteni un atbrīvoja Eiropas valstis no brūnā mēra," uzsvēra Putins.

Viņš teica, ka karš sagādājis tik daudz bēdu un asaru, ka nav iespējams to aizmirst, nav piedošanas tiem, kuri no jauna lolo agresīvus plānus.

"Gandrīz gadsimts atdala mūs no notikumiem, kad Eiropas centrā auga nacistiskā zvēra nekaunība, aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi, itin vienkārši tika lauzti līgumi, kuru mērķis bija apturēt pasaules kara tuvošanos. Vēsture liek izdarīt secinājumus un gūt mācību, taču diemžēl daudz ko no savas izcilības murgainās teorijas pārņemto nacistu ideoloģijas atkal mēģina likt lietā. Un ne tikai dažādi radikāļi un starptautisko teroristu grupējumi.

Šodien mēs redzam nepiebeigto slepkavu un viņu sekotāju pulcēšanos un mēģinājumus sagrozīt vēsturi, attaisnot noziedzniekus, kuru rokas ir simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju asinīs. Mūsu tauta pārāk labi zina, pie kā tas ved. Katra ģimene svēti glabā atmiņā tos, kuri izcīnīja Uzvaru. Un mēs vienmēr leposimies ar viņu varoņdarbu. Krievija konsekventi aizstāv starptautiskās tiesības, taču pie tam mēs stingri sargāsim savas nacionālās intereses – nodrošināt mūsu tautas drošību," teica prezidents uzrunas noslēgumā.

© Sputnik / Sergey Melkonov

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Putina vārdus par nepiebeigtajiem slepkavām. Radio "Govorit Moskva" ēterā Peskovs konstatēja: nav noslēpums, ka neonacisms paceļ galvu Ukrainā un Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šīs izpausmes ir acīmredzamas un ar to cenšas cīnīties Eiropa, tomēr Krievijai notiekošais nav pieņemams principā.

Jāpiebilst, ka 8. maijā, Eiropas dienā Latvijas prezidents Egils Levits apgalvoja, ka Latvija vispār neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā un pie tam cietusi teju vai vairāk nekā visas citas valstis.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ANO Drošības padomes sēdē tiešsaistē, vēsta RIA Novosti.

Ilustrējot tamlīdzīgas darbības, viņš pieminēja nelikumīgās vienpusējās sankcijas, kas tiek "ieviestas bez jebkāda starptautiskā tiesiskā pamatojuma".

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

"Pandēmijas apstākļos tamlīdzīgas restrikcijas krasi samazina vairāju jaunattīstības valstu iespējas pretoties infekcijas izplatībai," piezīmēja Krievijas ārlietu ministrs.

Pēc Lavrova vārdiem, rietumvalstis pūlas apturēt policentriskas pasaules veidošanos. Viņš paskaidroja, ka šim nolūkam tiek izvirzīta tā saucamās "uz noteikumiem balstītās kārtības" koncepcija, kas iecerēta kā starptautisko tiesību aizstājējs.

Minētie noteikumi tiek izstrādāti slegtos formātos, bet pēc tam uzspiesti visiem pārējiem, uzsvēra diplomāts.

"Krievija aicina cisas valstis, veidojot savu līniju ārpolitikā, bez ierunām pieturēties pie (ANO – red.) mērķiem un principiem, nodrošinot cieņu pret valstu suverēno vienlīdzību, neiejaukšanos to iekšējās lietās, strīdu noregulēšanu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, atteikšanos no spēka vai tā pielietošanas draudiem," paziņoja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava uzskata par kaitīgām jebkādas darbības, apejot ANO Statūtus, kuru mērķis ir uzurpēt lēmumu pieņemšanas procesus.

"Rietumi vairs nerūpējas par starptautisko tiesību normām un tagad pieprasa, lai visi izpildītu to noteikumus un ievērotu to noteikto kārtību," secināja ministrs.