Marija Butina

Marija Butina piketē pie Krievijas ĀM ēkas Latvijas žurnālistu atbalstam

39
(atjaunots 11:53 05.02.2021)
Akcina notika pirms Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindes pārrunām – Sabiedriskās palātas locekle vēlas piesaistīt starptautisku uzmanību vārda brīvības krīzei Latvijā.

RĪGA, 2. februāris — Sputnik. No cietuma ASV atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālu piketu pie Krievijas Ārlietu ministrijas ēkas, kurā tiek pieņemti viesi. Piketa mērķis – piesaistīt starptautisku uzmanību vārda brīvības krīzei un krievvalodīgo žurnālistu vajāšanai Latvijā, vēsta RIA Novosti.

Akcija notika pirms KF ārlietu ministra Sergeja Lavrova un viņa zviedru kolēģes Annas Lindes tikšanās, kura uzturas Maskavā kā EDSO priekšsēdētāja.

"Esmu šeit, lai piesaistītu viņas (Lindes – red.) uzmanību patvaļai, kam Latvijā pakļauti mūsu tautieši, Latvijas žurnālisti, septiņi cilvēki, kuru mājās 3. decembrī notika kratīšanas, pret viņiem ierosinātas krimināllietas par sadarbību ar Krievijas medijiem," Butina pastāstīja žurnālistiem.

Viņa konstatēja, ka ar tādām metodēm Latvijas varasiestādes pūlas aizbāzt cilvēkiem mutes un neļaut izpaust alternatīvu viedokli.

"Bail pat iedomāties pasauli, kurā valda tikai viens viedoklis. Tāpēc šodien esmu šeit," piebilda Butina.

Viņa atgādināja, ka Krievija jau vairākkārt vērsusies EDSO, organizācijā, kas aizsargā Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības, un lūgusi skaidrojumu situācijai, tomēr atbilde vēl joprojām izpaliek.

"Mēs pieprasām atbildi. Es ceru, ka mana klātbūtne šodien ar šo daiļrunīgo plakātu tomēr radīs reakciju. EDSO ir jānosoda tas, kas notiek Latvijā ar mūsu tautiešiem, un jāveic atbilstoši pasākumi," Butina uzsvēra. Uz viņas plakāta angļu valodā teikts "Apturiet spiedienu pret žurnālistiem Latvijā".

Baltijas valstu valdības regulāri liek šķēršļus Krievijas mediju darbā. Krievijas ĀM jau atzīmēja, ka Tallinas, Rīgas un Viļņas darbībās nepārprotami saskatāma koordinācija, bet mediju vajāšana Baltijas valstīs uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti šo valstu demagoģiskie izteikumi par uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik kā ārštata darbinieki.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Krievijas ĀM nosauca Latvijas varasiestāžu darbības par soda akciju un vārda brīvības pārkāpumu. KF ĀM uzsvēra, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo kontekstu. Ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova vērsās pie Latvijas ĀM ar aicinājumu izbeigt melus un neaizbildināties ar patiesībai neatbilstošiem izteikumiem, saņemt drosmi un atbildēt par savu politiku.

23. decembrī Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Eiropas valstu parlamentāriešus nosodīt Latvijas Republikas starptautisko saistību rupjos pārkāpumus vārda brīvības aspektā un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvu darbību, iebilst pret vardarbīgām metodēm un cenzūru, kā politiskās ziņas un informatīvās konfrontācijas instrumentiem.

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz krimināllietām pret krievvalodīgajiem žurnālistiem.

39
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Krievija, Latvija
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (85)
Pēc temata
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā
Sputnik V

Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem

45
(atjaunots 16:19 26.02.2021)
Krievijas Tiešo investīciju fonda direktors konstatēja, ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē.

RĪGA, 26. februāris - Sputnik. Krievijā izstrādātās vakcīnas "Sputnik V" koronavīrusa profilaksei pretinieki cenšas vājināt uzticību preparātam pasaulē, jo tas ir viens no labākajiem, un viņi no tās vienkārši baidās, konstatēja Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) direktors Kirils Dmitrijevs, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē... Mums jābūt pieticīgiem, tomēr godīgiem. Mums ir vienas no labākajām vakcīnām pasaulē, tas ir liels Krievijas zinātnieku varoņdarbs, ar to jālepojas," paziņoja Dmitrijevs izstādē, kas veltīta Krievijas līdera vietas vēsturei virusoloģijas jomā. Izstāde tapusi uz Krievijas vēstures biedrības bāzes.

"Daudzi Krievijas ienaidnieki centušies mazināt uzticēšanos Krievijai, tomēr mēs saprotam, ka viņi šķiež tādas pūles, lai grautu uzticību Krievijas vakcīnai, jo tā ir viena no labākajām pasaulē un viņi no tās vienkārši baidās," viņš ir pārliecināts.

Iepriekš zinātniskais žurnāls Lancet publicēja "Sputnik V" klīnisko pētījumu trešās fāzes rezultātus, kas apstiprina tās augsto efektivitāti un drošību. Klīnisko izmēģinājumu III fāzes gaitā "Sputnik V" parādīja izcilus efektivitātes un drošības, kā arī imunogēnos rādītājus – vakcīnas efektivitātes sastādīja 91,6%. Vakcīna pilnā mērā pasargā no jaunās koronavīrusa infekcijas smagas gaitas. Vakcīnas "Sputnik V" pielietojums apstiprināts vairāk nekā 30 valstīs. Valstīs, kurās tā apstiprināta, kopā dzīvo vairāk nekā 1,1 miljards cilvēku.

45
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Varat būt mierīgi: "Sputnik V" ir efektīva pret koronavīrusa jaunajiem štammiem
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Lietuvā izskanējis "sensacionāls" pieņēmums par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

68
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

68
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna