Navaļnija pils Geļendžikā

Kļuva zināms uzņēmēja vārds, kuram pieder "Navaļnija pils" Gelendžikā

84
(atjaunots 12:29 01.02.2021)
"Pils" Gelendžikā, kas sacēla tik lielu kņadu, ka tā nonāca pat līdz Krievijas prezidentam, izrādījās nepabeigta dzīvokļu viesnīca, bet tās īpašnieks - Krievijas uzņēmējs.

RĪGA, 31. janvāris - Sputnik. Krievijas miljardieris Arkādijs Rotenbergs pastāstīja Telegram kanālam Mash, kura žurnālistiem izdevās apmeklēt "pili" no tā saucamās Krievijas blogera Alekseja Navaļnija izmeklēšanas, ka viņš ir šīs būves īpašnieks, raksta RIA Novosti.

No stāsta ar "pili" Rotenberga projektam sanāca izcila reklāmas kampaņa viņa dzīvokļu viesnīcai, kura top Idokopas zemesragā Gelendžikā.

"Tagad tas vairs nav noslēpums, es esmu beneficiārs. Tur bija diezgan sarežģīts objekts, bija daudz kreditoru, un man izdevās kļūt par beneficiāru. Tas ir atradums, vieta ir superīga," paziņoja apmierināts uzņēmējs.

Viņš arī pastāstīja, ka iegādājis šo aktīvu pirms vairākiem gadiem un nolēma uzbūvēt tur greznu viesnīcu. Pēc Rotenberga vārdiem, neskatoties uz objekta skandālu reputāciju, tur nav nekā nelegāla.

Atgādinām, ka Telegram kanāla Mash žurnālistiem izdevās apmeklēt "pili". Tur viņi ieraudzīja iespaidīgu celtni, būvdarbu "nulles" posmā.

"Pie pils atbraucējus sagaida parādes vārti bez vārtiem – šeit to vienkārši nav. Nekādas Cariskā ērgļa kopijas ar Ziemas pils kroni. Aprakstīt šo vietu ir ļoti vienkārši – viens vienīgs liels betons. Patiesībā viss ir būvdarbu nulles posmā," tā korespondenti aprakstīja redzēto.

Reportāžas kadros redzami dēļi, vadi, betona bloki un uzraksti: "rozetes nedarbojas".

Iepriekš Vladimirs Putins pastāstīja, ka filmu par "pili" Gelendžikā nav skatījies – tādām lietām viņam nepietiek laika, tomēr pašķirstīja videoizlasi, ko sagatavojuši palīgi. Krievijas prezidents apliecināja, ka nekas no "izmeklēšanā" pieminētā nekustamā īpašuma nepieder ne viņam, ne viņa tuviniekiem un nekad nav piederējis.

Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pastāstīja, ka pils Gelendžikā pieder vienam vai vairākiem uzņēmējiem. Pēc viņa vārdiem, Kremlis viņu vārdus neizpaudīs, jo tas nav korekti. Valsts vadītāja administrācija pastāstīja, ka bija informēta par gatavoto pseidoatmaskojumu un informatīvajiem uzbrukumiem.

84
Tagi:
Navaļnijs, nekustamais īpašums, prezidents, Krievija
Pēc temata
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Tas valdzina: Dombrovskis par Latvijas politiķu divkosību Navaļnija un nepilsoņu dēļ
Eiropa mēģina saglābt attiecības ar Krieviju un pati savu nākotni
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

"Neonacisms paceļ galvu Baltijā": Putins izteicās par "nepiebeigtajiem slepkavām"

6
(atjaunots 09:31 11.05.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 9. maija Uzvaras parādē Maskavā atgādināja, kā brieda nacisms, kā aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi un brīdināja par tālaika šausmu atkārtošanās risku.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parāde par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā apsveica valsti lielajos svētkos un norādīja, kādu iemeslu dēļ Krievija un pasaule nedrīkst piemirst šo dienu.

Uzvaru Lielajā Tēvijas karā Putins nosauca par kolosāli vēsturiski nozīmīgu visas pasaules likteņos. Prezidents norādīja, ka Krievijā tie ir svēti svētki, jo tā ir radnieciska cilvēkiem, kuri sakāva, salauza nacismu, tā ir uzvarētāju paaudzes mantiniece.

Viņš pauda dziļu pateicību veterāniem, kuri pierādīja: kopā var sasniegt pat to, kas šķiet neiespējams, izcīnot neapšaubāmo Uzvaru un padarot 1945. gada 9. maiju slavenu gadu simteņiem uz priekšu.

"Mēs vienmēr paturēsim prātā, ka šo izcilo Varoņdarbu paveica padomju tauta, kas pašā smagākajā kara laikā, izšķirošās cīņās noteica iznākumu cīņā ar fašismu. Mūsu tauta bija viena, viena smagajā varonības un upuru ceļā pretī uzvarai. Tā cīnījās uz dzīvību un nāvi uz robežām, smagās cīņās uz zemes, jūrā un debesīs. Visu tautību un ticību cilvēki cīnījās par katru dzimtās zemes pēdu. Par Piemaskavas laukiem, Karēlijas klintīm un Kaukāza pārejām. Par Vjazmas un Novgorodas mežiem, par Baltijas un Dņepras krastiem, par Volgas un Donas stepēm," paziņoja Putins.

Krievijas vadītājs savā runā atgādināja, ka šogad aprit 80 gadi kopš Lielā Tēvijas kara sākuma, kad ienaidnieks uzbruka PSRS, iebruka šajā zemē, "lai slepkavotu, sētu nāvi, sāpes, šausmas un neaprakstāmas ciešanas, vēlēdamies gāzt ne tikai politisko iekārtu, padomju sistēmu, bet arī likvidēt PSRS kā valsti, kā nāciju, noslaucīt tautas no zemes virsas."

Возложение венка и цветов к Могиле Неизвестного Солдата у Кремлевской стены
© Sputnik / Михаил Метцель
Ziedu nolikšana pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā

"Atbildei uz nacistisko ordu iebrukumu kļuva vispārēja, draudīga, nepārvarama vēlme atvairīt iebrukumu, darīt visu, lai ienaidnieks tiktu sakauts, lai noziedznieki, slepkavas saņemtu taisnīgu un nenovēršamu sodu. Padomju tauta izpildīja svēto zvērestu, nosargāja dzimteni un atbrīvoja Eiropas valstis no brūnā mēra," uzsvēra Putins.

Viņš teica, ka karš sagādājis tik daudz bēdu un asaru, ka nav iespējams to aizmirst, nav piedošanas tiem, kuri no jauna lolo agresīvus plānus.

"Gandrīz gadsimts atdala mūs no notikumiem, kad Eiropas centrā auga nacistiskā zvēra nekaunība, aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi, itin vienkārši tika lauzti līgumi, kuru mērķis bija apturēt pasaules kara tuvošanos. Vēsture liek izdarīt secinājumus un gūt mācību, taču diemžēl daudz ko no savas izcilības murgainās teorijas pārņemto nacistu ideoloģijas atkal mēģina likt lietā. Un ne tikai dažādi radikāļi un starptautisko teroristu grupējumi.

Šodien mēs redzam nepiebeigto slepkavu un viņu sekotāju pulcēšanos un mēģinājumus sagrozīt vēsturi, attaisnot noziedzniekus, kuru rokas ir simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju asinīs. Mūsu tauta pārāk labi zina, pie kā tas ved. Katra ģimene svēti glabā atmiņā tos, kuri izcīnīja Uzvaru. Un mēs vienmēr leposimies ar viņu varoņdarbu. Krievija konsekventi aizstāv starptautiskās tiesības, taču pie tam mēs stingri sargāsim savas nacionālās intereses – nodrošināt mūsu tautas drošību," teica prezidents uzrunas noslēgumā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Putina vārdus par nepiebeigtajiem slepkavām. Radio "Govorit Moskva" ēterā Peskovs konstatēja: nav noslēpums, ka neonacisms paceļ galvu Ukrainā un Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šīs izpausmes ir acīmredzamas un ar to cenšas cīnīties Eiropa, tomēr Krievijai notiekošais nav pieņemams principā.

Jāpiebilst, ka 8. maijā, Eiropas dienā Latvijas prezidents Egils Levits apgalvoja, ka Latvija vispār neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā un pie tam cietusi teju vai vairāk nekā visas citas valstis.

6
Tagi:
neonacisms, Uzvaras diena, Baltija, Putins
Pēc temata
Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā Maskavā
Debesis virs Maskavas iekrāsojās Krievijas karoga krāsās: Uzvaras gaisa parādes mēģinājums
Sergejs Lavrovs

Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu

24
(atjaunots 09:11 10.05.2021)
Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ANO Drošības padomes sēdē tiešsaistē, vēsta RIA Novosti.

Ilustrējot tamlīdzīgas darbības, viņš pieminēja nelikumīgās vienpusējās sankcijas, kas tiek "ieviestas bez jebkāda starptautiskā tiesiskā pamatojuma".

"Pandēmijas apstākļos tamlīdzīgas restrikcijas krasi samazina vairāju jaunattīstības valstu iespējas pretoties infekcijas izplatībai," piezīmēja Krievijas ārlietu ministrs.

Pēc Lavrova vārdiem, rietumvalstis pūlas apturēt policentriskas pasaules veidošanos. Viņš paskaidroja, ka šim nolūkam tiek izvirzīta tā saucamās "uz noteikumiem balstītās kārtības" koncepcija, kas iecerēta kā starptautisko tiesību aizstājējs.

Minētie noteikumi tiek izstrādāti slegtos formātos, bet pēc tam uzspiesti visiem pārējiem, uzsvēra diplomāts.

"Krievija aicina cisas valstis, veidojot savu līniju ārpolitikā, bez ierunām pieturēties pie (ANO – red.) mērķiem un principiem, nodrošinot cieņu pret valstu suverēno vienlīdzību, neiejaukšanos to iekšējās lietās, strīdu noregulēšanu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, atteikšanos no spēka vai tā pielietošanas draudiem," paziņoja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava uzskata par kaitīgām jebkādas darbības, apejot ANO Statūtus, kuru mērķis ir uzurpēt lēmumu pieņemšanas procesus.

"Rietumi vairs nerūpējas par starptautisko tiesību normām un tagad pieprasa, lai visi izpildītu to noteikumus un ievērotu to noteikto kārtību," secināja ministrs.

24
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Rietumi, ES, ASV
Pēc temata
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Ilga spēle: kāpēc Krievijai ir vairāk trumpju konfliktā ar Rietumiem?

Uzvaras diena pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem

0
(atjaunots 09:38 11.05.2021)
Nožogojumi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā nespēja apturēt cilvēkus, kuri godā padomju karavīru lielo varoņdarbu.

9. maijā, Uzvaras dienā no paša rīta cilvēki gāja pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņai par padomju karavīru lielo varoņdarbu, par Uzvaru Lielajā Tēvijas karā.

Cilvēku plūsmu neapturēja arī tas, ka ap pieminekli bija uzstādīti īpaši nožogojumi, kas neļāva nolikt ziedus pieminekļa pakājē.

Ziedus bija ļauts nolikt uz īpaši šim nolūkam paredzētiem galdiņiem, no kuriem tos ņēma un pie pieminekļa lika "Rīgas mežu" darbinieki.

Galu galā jau dienas vidū viss laukums pieminekļa pakājē bija noklāts ar ziediem.


0
Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim
Apšaudes, blokāde, nāve un Uzvaras karogs: Lielais Tēvijas karš fotogrāfijās
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Nav kur atkāpties
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram