Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Mīlestība ar Eiropu un vispārēji draudi: ko Putins paziņoja Davosas forumā

98
(atjaunots 10:37 28.01.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījās Pasaules ekonomikas forumā Davosā pēc 12 gadus ilga pārtraukuma.

RĪGA, 28. janvāris - Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Pasaules ekonomikas foruma Davosā cita starpā skāra mijiedarbību starptautiskajā arēnā cīņā pret koronavīrusu un nosauca obligātu noteikumu Krievijas un Eiropas konstruktīvas sadarbības sakārtošanai.

Krievija un Eiropa: mīlestībai jābūt abpusējai

Pēc būtības, Krievija un Eiropa ir vienas civilizācijas daļa un absolūti dabiski partneri, Putins konstatēja Davosas forumā.

"Mums ir absolūti fundamentāla rakstura lietas – tā ir kopīga kultūra. Nesenā pagātnē Eiropas lielākie politiķi runāja par Eiropas un Krievijas attiecību attīstības nepieciešamību, ņemot vērā to, ka Krievija ir Eiropas daļa gan ģeogrāfiski un – tas ir daudz svarīgāk – no kultūras viedokļa. Pēc būtības, tā ir viena civilizācija," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka centieni radīt centralizētu viena pola pasaules kārtību ir izgāzušies – tāds monopols ir pretrunā civilizācijas daudzveidībai. Tāpēc kopējās atbildības sfērā ir nodrošināt pozitīvu attīstību pasaulē, izvairīties no degradācijas drūmās ainas, uzsvēra Krievijas prezidents.

"Globālās attīstības nestabilitātes fundamentālais iemesls lielā mērā ir augošās sociāli ekonomiskās problēmas. Tāpēc šodien galvenais jautājums ir: kā veidot rīcības loģiku, lai ne tikai ātri atjaunotu globālo un nacionālo ekonomiku, bet arī panākt, lai tāda atjaunošanās būtu stabila ilgtermiņa perspektīvā un tai būtu kvalitatīva struktūra," paskaidroja Putins.

Viņš norādīja, ka Krievija vēlas un pūlas sakārtot dialogu ar Eiropu – savu dabisko partneri ekonomikā, zinātnē un tehnoloģiju jomā, tomēr šim nolūkam ir jāatbrīvojas no pagātnes fobijām.

"Šajā ziņā, no ekonomikas viedokļa Eiropa un Krievija ir absolūti dabiski partneri. Arī no zinātnes, tehnoloģiju attīstības viedokļa... Šeit svarīga ir tikai viena lieta – pie dialoga ir jāstrādā godīgi. Ir jāatbrīvojas no pagātnes fobijām. Jāatbrīvojas no centieniem izmantot iekšpolitiskajos procesos visas problēmas, ko esam saņēmuši no agrākajiem gadsimtiem, ir jāskatās nākotnē," teica Putins.

Pēc viņa vārdiem, Krieviju un Eiropu neapšaubāmi gaida pozitīvs posms attiecībās, ja tās spēs pacelties pār pagātnes problēmām, atbrīvoties no šīm fobijām.

"Mēs tam esam gatavi, mēs to vēlamies, mēs centīsimies to panākt. Tomēr mīlestība nav iespējama, ja to deklarē tikai no vienas puses, tai jābūt abpusējai," akcentēja Krievijas prezidents.

Valsts vadītājs norādīja, ka, sasniedzot nacionālos attīstības plānus, Krievija ir atvērta plašākajai starptautiskajai sadarbībai, un savstarpēja atkarība kopīgu aktuālu problēmu risināšanā palielinātu savstarpējo uzticību, kas tagad ir īpaši svarīgi.

Koronavīruss – kopīgs izaicinājums un globāls apdraudējums

Krievijas valsts vadītājs paziņoja, ka būtu grūti nepamanīt globālo transformāciju ekonomikā, politikā, sociālajā sfērā – pandēmija saasinājusi līdzsvara trūkuma problēmas, kas sakrājušās pasaulē. "Koronavīrusa pandēmija, kas metusi nopietnu izaicinājumu visai cilvēcei, ir stimulējusi, paātrinājusi strukturālās pārmaiņas, kuru priekšnoteikumi veidojušies jau pirms ilga laika," konstatēja Putins.

Viņš aicināja sākt kopīgu cīņu pret kopīgajiem draudiem – koronavīrusu.

"Pasaules sabiedrībai ir jārada apstākļi zinātnieku, speciālistu kopīgam darbam, lai izprastu, kāpēc un kā notiek, piemēram, koronavīrusa mutācijas, ar ko viens no otra atšķiras dažādi štammi," viņš ieteica.

Putins uzsvēra, ka vakcīnu trūkums vairākās valstīs var radīt apdraudējumu visai pasaulei.

"Mēs redzam, ka šodien masveida vakcinācija pārsvarā pieejama attīstīto valstu pilsoņiem, bet simtiem miljonu cilvēku uz planētas nav pat cerību uz tādu aizsardzību. Praksē tāda nevienlīdzība var nozīmēt kopīgus draudus," brīdināja Putins.

Krievijas prezidents norādīja, ka "epidēmija ievilksies, saglabāsies tās nekontrolējami perēkļi". "Tai nav robež, infekcijai un pandēmijai robežas neeksistē, tāpēc mums jāsmeļas mācība no pašreizējās situācijas, jāierosina pasākumi ar mērķi celt tamlīdzīgu slimību parādīšanās, tamlīdzīgu situāciju attīstības monitoringa sistēmas efektivitāti," piebilda Vladimirs Putins.

98
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Eiropa
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
Rietumi iet Krievijas pēdās: Veselības ministrijā atbildēja uz jautājumiem par "Sputnik-V"
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
Elektriskā apakšstacija

Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji

9
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".

"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.

2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.

Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.

9
Tagi:
elektroenerģija, Krievija, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
ES misija uzsākusi Baltkrievijas atomelektrostacijas pārbaudi
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

47
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

47
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam