Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

34
(atjaunots 12:36 05.02.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

34
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (85)
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

8
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

8
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Maskavā gatavojas Tēvijas aizstāvja dienai, foto no arhīva

23. februāris Tēvijas aizstāvja diena. Svētku priekšvēsture

70
(atjaunots 21:42 22.02.2021)
23. februārī Krievijā svin Tēvijas aizstāvja dienu. Svētki dzimuši jau PSRS laikā, kad 23. februārī ik gadus atzīmēja visas tautas svētkus – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu. Arī pēc PSRS sabrukuma vairākas NVS valstis joprojām atzīmē šo dienu.

23. februāris ir svētki, Tēvijas aizstāvja diena. Tā ir svarīga un svinīga diena – Krievijā godina Tēvzemes aizstāvjus, cilvēkus, kuri ir gatavi kuru katru brīdi celties tās aizstāvībai.

Šajā dienā apsveikumus saņem visi, kas aizstāvējuši Tēviju no ienaidniekiem, kara veterānus, visus, kas dienējuši armijā vai turpina dienestu. Apsveic zēnus – nākamos Tēvijas aizstāvjus. Viņi pārņems godpilno misiju – aizstāvēt Dzimteni. 23. februārī tradicionāli tiek apsveikti visi vīrieši – kolēģi, tēvi, vectēvi un jaunā paaudze.

© Sputnik / Григорий Гольдштейн
Vladimirs Ļeņins uzrunā karaspēka vienības pirms došanās uz fronti cīņās pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Labajā pusē - Ļeņina biedri, pazīstamie revolucionāri Ļ. Trockis un L. Kameņevs. Maskava, Sverdlova laukums, 1920. gada 5. maijs. G. Goldšteina foto

23. februāris Krievijā ir īpaša diena, jo tur zina: Dzimtene ir svēta, tā ir zeme, kur esam dzimuši, auguši, kur dzīvo mūsu bērni un vecāki. Kur cilvēki mācās un strādā, kur audzē maizi...

Mūsdienās 23. februāris ir Tēvijas aizstāvja diena, taču agrāk tās nosaukums bija citāds.

Svētku vēsture meklējama 1918. gada 28. janvārī (15. janvāris pēc vecā stila). Eiropā plosījās Pirmais pasaules karš, un Tautas komisāru padome (Padomju Krievijas faktiskā valdība) ar priekšsēdētāju Vladimiru Ļeņinu priekšgalā pieņēma Dekrētu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas organizāciju.

1919. gada janvāra pirmajās dienās padomju valdība atcerējās, ka tuvojas Tautas komisāru padomes dekrēta par SA organizāciju gadadiena. 10. janvārī KA Augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs Nikolajs Podvoiskis iesniedza Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā ierosinājumu nosvinēt Sarkanās armijas nodibināšanas gadadienu, pielāgojot svētkus 28. janvārim tuvākajai svētdienai. Tomēr ierosinājums bija iesniegts par vēlu, tāpēc lēmumu pieņemt nepaspēja.

© Sputnik / РИА Новости
Baltkrievu pirmās komunistiskās vienības skate pirms došanās uz Minsku cīņā pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Petrograda, 1919. gada janvāris

Iniciatīvu organizēt Sarkanās armijas pirmo gadadienu uzņēmās Maskavas padome. 1919. gada 24. janvārī padomes prezidijs nolēma pieskaņot svētkus Sarkanās dāvanas dienai, ko organizēja VCIK komiteja, lai sniegtu palīdzību sarkanarmiešiem. Sarkanās dāvanas diena bija ieplānota 16. februārī, tomēr komisija nepietika laika to organizēt. Tāpēc Sarkanās dāvanas dienu un Sarkanās armijas dienu nolēma nosvinēt nākamajā svētdienā, proti, 23. februārī.

1923. gadā VCIK prezidija lēmumā, kas pieņemts 18. janvārī, bija teikts, ka 1923. gada 23. februārī Sarkanā armija svinēs savu 5. gadadienu, jo šajā dienā pirms pieciem gadiem esot publicēts TKP dekrēts, kas lika pamatus Sarkanajai armijai, proletariāta diktatūras balstam. Taču šis paziņojums neatbilda patiesībai – dekrēts bija publicēts centrālajās avīzēs gandrīz nekavējoties, bez kavēšanās.

1938. gadā izdevumā "Vissavienības (boļševiku) komunistiskās partijas īsais kurss" bija izklāstīta principiāli jauna svētku izcelsmes versija, kam nav saiknes ar TKP dekrētu. Grāmatā apgalvots, ka 1918. gadā pie Narvas un Pleskavas "tika demonstrēts apņēmīgs pretspars vācu okupantiem. Viņu kustība uz Petrogradu tika apturēta. Diena, kad vācu imperiālisma spēkiem tika dots pretspars – 23. februāris – kļuva par jaunās Sarkanās armijas dzimšanas dienu".

© Sputnik / Евгений Одиноков
Teatralizēts priekšnesums Tēvijas aizstāvja dienai veltīto svētku pasākumu ietvaros

Vēlāk, 1942. gada 23. februārī PSRS Aizsardzības tautas komisāra pavēlē bija teikts: "Jaunās Sarkanās armijas vienības, kas pirmo reizi iesaistījās kaujās, sakāva vācu uzbrucējus pie Pleskavas un Narvas 1918. gada 23. februārī. Tieši tāpēc 23. februāris tika izsludināts par Sarkanās armijas dzimšanas dienu."

1995. gada 13. martā saskaņā ar likumu "Par Krievijas karavīru slavas dienām". 23. februāris ir "Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizariskajiem spēkiem (1918. gads) – Tēvijas aizstāvju diena". 2001. gada decembrī tika pieņemts lēmums iekļaut to svētku dienu sarakstā.

Saskaņā ar tradīcijām, tā kļuvusi par visas tautas svētkiem, kas veltīti visu paaudžu Tēvzemes aizstāvjiem. Gadsimtu gaitā Krievijas iedzīvotāji daudzos karos pašaizliedzīgi aizstāvējuši suverenitāti un neatkarību, dažkārt pat tiesības uz Krievijas valsts pastāvēšanu.

  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
1 / 4
© Sputnik / Павел Лисицын
Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā

Dzimtenes aizstāvju varonību spilgti ilustrē 1812. gada Tēvijas karš, varoņdarbi 1941.-1945. gada Lielā Tēvijas kara gados, drosme un vīrišķība Afganistānā, pašaizliedzība Ziemeļkaukāzā un miernešu operācijās. Šodien, turpinot savu priekšteču tradīcijas Krievijas armijas karavīri pilda savu pienākumu cīņā ar starptautisko terorismu.

Tēvijas aizstāvju dienā godina ne tikai tos, kuri dienējuši vai turpina dienestu valsts Bruņotajos spēkos, tie ir neformāli visu vīriešu svētki. Tos svin gan kolēģi darba kolektīvos, gan ģimenes. Šajā dienā sveic arī sievietes – Lielā Tēvijas kara veterānes un kareives. Maskavā notiek svinīga vainagu nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa, Varoņpilsētās pēc svētku pasākumiem vakarpusē iedzīvotāji iziet ielās pavērot krāšņos svētku salūtus.

70
Pēc temata
Tēvijas sardzē: 23. februāris ir svētki tiem, kas ir gatavs cīnīties
Paturēt prātā vai piemirst: kā Rīgā svinēja 23. februāri
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

0
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes