Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik

25
(atjaunots 16:20 13.01.2021)
Baltijas valstis pārkāpj pilsoņu tiesības uz mediju brīvību un viedokļu izpausmes brīvību, atgādināja Krievijas Ārlietu ministrijā.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija apsveica mediju darbiniekus profesionālajos svētkos un atgādināja par vajāšanu, kurai tiek pakļauti žurnālisti visā pasaulē, tai skaitā Baltijas valstīs.

Krievijas preses diena tiek atzīmēta 13. janvārī - 1703. gada 2. janvārī (pēc vecā stila) Maskavā iznāca pirmais krievu laikraksts.

Kā atgādināja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, pašmāju žurnālistikas vēsture pārsniedz 300 gadus, un mūsdienu Krievijas prese turpina sekot tās labākajām tradīcijām. Krievija secīgi cīnās par viedokļu izpausmes brīvības pamatprincipiem, ieskaitot masu informācijas brīvību un brīvu pieeju informācijai.

"Turklāt regulēšanas pastiprināšana Rietumos un faktiskā to attīrīšana no informācijas avotiem, kas sniedz alternatīvu viedokli, kļūst par pamattendenci. Nācās konstatēt, ka žurnālistu tiesību ierobežošana kļūst arvien izplatītāka, pie tam atsevišķas valstis ir radījušas īstus valsts spiediena mehānismus uz "nelabvēlīgiem" mediju pārstāvjiem. Krievija kategoriski iebilst pret šādām praksēm un uzstāj uz stigru universālo mediju brīvības principu ievērošanu," teikts ES Ārlietu ministrijas paziņojumā oficiālajā Facebook lapā.

Krievijas ĀM atgādināja par situāciju ar masu medijiem Ukrainā, kur līdz šim nav nosaukti vainīgie Anatolija Kļana, Antona Vološina, Igora Korneļuka, Andreja Stenina, Andrea Rokeli, Oļesa Buzinas, Sergeja Dolgova, Vjačeslava Veremija, Pāvela Šeremeta un citu žurnālistu slepkavībās. Ukrainā turpinās vardarbība pret mediju pārstāvjiem, kas notiek ar oficiālās Kijevas faktisko piekrišanu.

Tāpat Ārlietu ministrijā atgādināja par atklātu cenzūru, ar ko nodarbojas sociālie tīkli attiecībā uz Krievijas medijiem, un atzīmēja, ka šajās darbībās saskatāms skaidrs politiskais zemteksts, kas virzīts uz ASV valdības ārējās politiskās nostādnes realizāciju. No globālā ētera tiek izspiesti informācijas avoti, kas sniedz alternatīvu skatījumu uz notikumiem pasaulē un veido informācijas konkurenci Rietumu medijiem.

"Žurnālistu tiesību pārkāpumi Baltijas valstīs izraisa nopietnas bažas. 2019. gadā Lietuvas parlamentārieši aicināja bloķēt piekļuvi vietnei "Sputnik Lietuva", bet informācijas aģentūras galvenais redaktors M. Kasems tika aizturēts un izraidīts no valsts uz pieciem gadiem. No 2020. gada 1. janvāra "Sputnik Igaunija" darbinieki pārtrauca darbu kriminālvajāšanas draudu dēļ. Līdzīga situācija izveidojusies Latvijā: aizliegta septiņu "RT" grupas kanālu retranslācija, slēgts Pirmais Baltijas kanāls. 2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja informācijas portālu "Sputnik Latvija" un "Baltnews" septiņus darbiniekus. Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru.

2020. gada 24. decembrī Valsts domes deputāti vērsās pie Eiropas valstu parlamentiem ar aicinājumu nosodīt vārda brīvības ievērošanas starptautisko saistību pārkāpumus Latvijā, kā arī atbalstīt masu informācijas līdzekļu brīvo darbu, uzstāties pret spēka metožu un cenzūras pielietošanu, kā rīkus politiskajā cīņā un informatīvajā konkurencē," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nobeigumā Ārlietu ministrija pauda cerību, ka patiesās demokrātijas un vārda brīvības principi tomēr gūs priekšroku.

25
Tagi:
Sputnik, mediji, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Par ko cīnījās? Latvijas varasiestādes aizrāvušās propagandas spēlēs
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Putins nosauca veidu, kā aizsargāt Krievijas medijus no uzbrukumiem ārzemēs
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Marija Butina, foto no arhīva

Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем

15
(atjaunots 10:59 18.01.2021)
Lietā ar krievu žurnālistu vajāšanu Latvijā ar sabiedrisko rezonansi vien būs par maz, un kampaņas #Своихнебросаем ietvaros paredzēta reāla palīdzība cilvēkiem, pastāstīja projekta autoru Marija Butina

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", lai arī pati aģentūra sankciju sarakstā nav atrodama. Krievija jau vairākkārt norādījusi, cik absurdas ir šādas apsūdzības.

Par vērienīgo informācijas kampaņu, kas aizsākta Krievijā žurnālistu atbalstam, tās mērķiem un īpatnībām portālā Baltnews pastāstīja sabiedriskā darbiniece, projekta autore Marija Butina.

– Butinas kundze, projekta #Cвоихнебросаем ievāros darbu sākusi vērienīga informācijas kampaņa krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Latvijā. Kāds ir tās mērķis?

– No vienas puses, sabiedriskajai atbalsij ir principiāli svarīga loma, jo patlaban Latvijā ir vērojams absolūts beztiesiskums.

Latvijas pilsoņus tiesā – mēs taču saprotam – par to, ka viņi pauž "partijas ģenerālajai līnijai" alternatīvu viedokli. Tāpēc pasaulei tas ir jāuzzina.

Savā pusē jāpiesaista cilvēki, līdzjūtīgi tiesībsargi, kuru pasaulē ir pietiekami daudz un kuri ļoti labi saprot: šodien atnākuši pēc šiem žurnālistiem, bet rīt atnāks pakaļ vēl kādam.

No otras puses, mēs plānojam vēl virkni pasākumu, kas saistīti ar reālu palīdzību šiem cilvēkiem. Protams, ar vienkāršu sabiedrisko atbalsi šajā gadījumā nepietiks.

– Kādi būs pasākumi?

– Tā ir pilna mēroga kampaņa. Mēs piesaistīsim profesionālās aprindas, žurnālistus.

Protams, tiek plānotas plašas akcijas, cik tas iespējams pandēmijas apstākļos. Būs arī individuāli pasākumi, ievērojot sociālo distanci.

Runa ir arī par parakstu vākšanu šo cilvēku atbalstam, vērsīsimies starptautiskajās organizācijās. Virkne vēstuļu jau ir sagatavotas.

Protams, cilvēkiem jāpalīdz arī faktiski ar tiem pašiem advokātiem. Viņiem vajadzīga kvalitatīva aizstāvība. Plānojam sniegt arī juridisko palīdzību.

Protams, par pašu galveno uzskatāma publiskas informācijas sniegšana. Pēc savas pieredzes zinu, ka tam ir ļoti liela nozīme.

– Vai runājot par masveida pasākumiem, jūs domājat protestu akcijas?

– Jā. Runājot par masveida pasākumiem, es domāju, protams, par iespējamiem piketiem pie valsts iestādēm, Latvijas vēstniecības.

Diemžēl dažkārt iznāk tā, ka bez ielu akcijām nav iespējams piesaistīt pietiekamu uzmanību situācijai. Mēs pielietosim visas sabiedrībai pieejamās metodes.

Piedevām – sarakste ar Krievijas un, protams, arī Latvijas valsts iestādēm.

– Kāpēc tieši tagad vajadzīga informatīvā kampaņa?

– Žurnālistus patiešām var iesēdināt. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka patlaban reālas briesmas draud viņu veselībai, viņu dzīvībai, viņu tuvinieku dzīvībām.

Otrkārt, tas rada precedentu – cilvēku vajāšana par vārda brīvību, cilvēku vajāšana par alternatīva viedokļa paušanu.

Tā mēs tālu netiksim, vienā brīdī izrādīsies, ka pasaulē ir tikai viena cilvēka vai cilvēku grupas viedoklis. No plašsaziņas līdzekļu viedokļa līdzsvars rodas, tikai pateicoties dažādiem viedokļiem.

Esmu pārliecināta, ka tāds elements, kā neatkarīgie mediji nepastāv. Ir dažādas interešu grupas, ir žurnālistu subjektīvais viedoklis. Mums tagad visa žurnālistika ir subjektīva. Tomēr ar dažādu viedokļu palīdzību tiek nodrošināta iespēja visiem – Eiropas Savienības, Krievijas, Amerikas – pilsoņiem saņemt objektīvu informāciju. Ir jāpieliek punkts mēģinājumiem aizbāzt muti, mēģinājumiem padarīt žurnālistus par raganām, ko tagad nu dedzinās.

Man šķiet, tas ir Krievijas, Krievijas tiesībsargu pienākums – atbalstīt žurnālistus Latvijā, jo runa ir par mūsu tautiešiem.

– Atgriezīsimies pie jautājuma par žurnālistiem Baltijas valstīs. Kāda varētu būt atbilde uz Baltijas varasiestāžu soļiem?

– Neapšaubāmi, simetriskas metodes. Krievija nav uzbrucējvalsts. Krievija ir valsts, kas palīdz tiem, kuri vēršas pēc palīdzības, kas vienmēr aizstāvēs savas nacionālās intereses, savu suverenitāti un savu nacionālo drošību. Šajā gadījumā ar zobenu ir ieradušies pie mums, un mums jāsper simetriski soļi.

Ja viņi vajā mūsu žurnālistus, jāierobežo viņu oficiālo mediju darba iespējas Krievijas teritorijā. Protams, nevar tā aizbāzt muti, kā viņi to dara ar mums. Tomēr var sarūgtināt dzīvi nelabvēļiem. Šim nolūkam ir noteikti varianti. Reizēm jāizmanto arī izraidīšanas variants.

Ne jau mēs to esam sākuši.

– Vai situācija ar Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu vajāšanu Baltijas valstīs jau ir sasniegusi apogeju vai varam gaidīt kaut ko ļaunāku?

– Es būtu ļoti priecīga, ja varētu teikt, ka nu jau sasniegts dibens un tālāk vairs nav, kur krist. Taču diemžēl uzskatu, ka rusofobais noskaņojums pasaulē pastiprināsies.

Šodien tie paši informācijas giganti un sociālie tīkli ir ieguvuši milzu resursu: ja viņi spēj nobloķēt Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu un ne vienu reizi vien ierobežojuši Krievijā izstrādātu saturu, var sagaidīt mūsu žurnālistu agresīvu vajāšanu no rietumvalstu puses, it īpaši Krievijā šogad sagaidāmās vēlēšanu kampaņas, vitāli svarīgu politisko ciklu aspektā.

Jāsaprot, ka žurnālistu sabiedrībai ir iespēja palīdzēt izplatīt patiesu informāciju. Ir jāstrādā, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem.

15
Tagi:
Krievija, Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists, RT
Pēc temata
#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Reaģēt ātri un stingri": Vladimirs Putins par Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumiem
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

43
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

43
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības

Iebraukt aizliegts: Latvijas "melnais saraksts" Krievijas zvaigznēm

0
(atjaunots 09:00 19.01.2021)
Lietuvas ĀM iecerējusi iekļaut "melnajā sarakstā" un aizliegt iebraukšanu valstī Krievijas māksliniekiem Filipam Kirkorovam un Mihailam Šufutinskim. Šajā kontekstā atcerēsimies māksliniekus, ko jau aizliegusi Latvija

Iepriekš noskaidrojies, ka Lietuva uzskata Krievijas mākslinieku Filipa Kirkorova un Mihaila Šufutinska koncertus par "Krievijas maigās politiskās propagandas instrumentu" un gatavojas iekļaut savā "melnajā sarakstā", kur jau tāpat ir papilnam pazīstamu un iemīļotu Krievijas zvaigžņu, kuru koncerti Lietuvā pulcēja milzum daudz pielūdzēju.

Latvija no Lietuvas neatpaliek. Arī tur cilvēki mīl Krievijas estrādi, krievu mākslinieku koncertos manīti pat vietējie ministri. Tomēr sankciju sarakstā ir daudz slavenību. Dažiem viņu vidū ir pat nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Atsauksim atmiņā, ko Latvijas Ārlietu ministrija jau paspējusi aizliegt.

0
Tagi:
melnais saraksts, estrādes zvaigznes, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauti 47 ārzemnieki
Uzreiz aiz Ļepsa: Lietuva iekļaus Lukašenko melnajā sarakstā
Kāpēc Grigorijs Ļepss nav melnajā sarakstā? ĀM nav kam pieķerties, IeM gaida signālu
Mamikins lūdz Eiropas Komisiju tikt skaidrībā ar Latvijas melnajiem sarakstiem