Sputnik V

Izslimot vai vakcinēties? Patiesība par vakcīnu Covid-19 profilaksei

294
(atjaunots 10:54 26.12.2020)
Ir cerība, ka Covid-19 epidēmiju izdosies apturēt. Taču daudziem rūp, vai ir vērts vakcinēties ar preparātu, kas izstrādāts tik īsā laikā, kā tas ietekmēs veselību un vai nebūtu labāk vienkārši pārslimot.

RĪGA, 26. dcembris - RIA Novosti, Tatjana Pičugina. Ar Gamaleja centra izstrādāto vakcīnu "Sputnik V" vakcinējušies vairāk nekā divsimt tūkstoši cilvēku - pirmām kārtām ārsti, skolotāji, sociālie darbinieki. Ir cerība, ka Covid-19 epidēmiju izdosies apturēt. Taču daudziem rūp, vai ir vērts vakcinēties ar preparātu, kas izstrādāts tik īsā laikā, kā tas ietekmēs veselību un vai nebūtu labāk vienkārši pārslimot. Atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem lasiet RIA Novosti materiālā.

Vai vakcīnā ir kaut kas bīstams?

Nē. Pat paši par sevi adenovīrusi neizraisa lielus infekcijas iekaisumus. Turklāt tiem ir dažas priekšrocības. Piemēram, liels DNS genoms, tāpēc tos viegli padarīt nekaitīgus, izslēdzot pāris gēnu. Tā paša iemesla dēļ viņi neiekļauj savu genomu saimnieka šūnas DNS, attiecīgi neizraisa mutācijas.

Vai tajā ir koronavīruss?

Adenovīrusu vektoros, no kuriem sastāv vakcīna, nav SARS-CoV-2. Tur ir tikai viens tā gēns - neliela nukleoīdu ķēde, kurā ir "iebūvēta" instrukcija par dzeloņveidīgās olbaltumvielas sintēzi. Ar dzeloņa palīdzību vīruss pieķeras pie šūnas membrānas un iekļūst tajā. Šī olbaltumviela, nonākot cilvēka šūnā, spēj izraisīt organisma imūnsistēmas reakciju, bet nevar izprovocēt slimību.

Kā notiek vakcinācija? Vai tā ir sāpīga?

Vakcīnu iešļircina muskulī tāpat kā lielāko daļu vakcīnu. Iešļircinājuma vieta var sāpēt, dažreiz var parādīties apsārtums un nieze, bet tie ātri pazūd bez speciālas ārstēšanas.

"Sputnik V" tiek iepotēts divos posmos. Sākumā cilvēks saņem pirmo devu ar adenovīrusa 26. serotipa vektoru. 21 dienu vēlāk — otro devu uz piektā serotipa adenovīrusa pamata. Tas ir darīts ar nolūku: ja viena no devām ir nostrādājusi vāji, jo organismā ir imunitāte pret šo adenovīrusu, otra garantē aizsardzību. Divpakāpju imunizācijas shēma ir labi pazīstama pasaulē un tiek uzskatīta par ļoti efektīvu.

Kādas ir vakcīnas blakusparādības?

Lancet žurnālā rakstā pēc pirmās un otrās stadijas klīnisko pārbaužu rezultātiem zinātnieki no Gamaleja centra nosauca šādus blakusefektus: sāpes iešļircinājuma vietā, temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, nomāktība, muskuļu un locītavu sāpes. Temperatūra paaugstinājās līdz 37 – 38,4 grādiem, maksimāli – līdz 38,5-38,9 grādiem.

Vai tie, kuri jau pārslimoja ar Covid-19 var vakcinēties?

Nav zināms, kā darbojas vakcīna uz pārslimušajiem, jo šāda veida pētījumi nav veikti. Veselais saprāts saka, ka pēc koronavīrusa infekcijas veidojas dabiska imunitāte. Cik ilgi tā turas, nav skaidrs. Bet, ņemot vērā atkārtotas inficēšanās gadījumus, iespējams, mēnesi, pusgadu. Tātad šajā laikā nav jāsteidzas vakcinēties. Tiem, kuri izslimojuši pavasarī, imunitāte jau var atslābt.

Vai pēc vakcinācijas jāvalkā aizsargmaska?

Noteikti. Imunitāte izveidojas trīs nedēļu laikā pēc otrās vakcīnas devas (42. diena pēc pirmās potes). Šajā laikā cilvēks vēl nav pilnībā aizsargāts, tāpēc ir jāievēro visi profilakses pasākumi. Turklāt masku režīms darbojas Krievijas teritorijā kopš oktobra beigām, un to neviens nav atcēlis. Maska cilvēku pulcēšanas vietās ir jāvalkā visiem, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vakcinējies pret Covid-19 vai ne.

Medijos raksta par saslimušajiem pēc vakcinācijas.

Šādi gadījumi ir iespējami, un šeit ir svarīgi saprast, kas ir iemesls, un kas – sekas. Gamaleja vakcīnā nav Covid-19 ierosinātāja, tāpēc tā nevar izraisīt slimību. Ja cilvēks saslimis pēc vakcinācijas, tas nozīmē, ka vakcinācijas brīdī viņš jau bija inficēts, bet pats nav to zinājis.

Ja inficēšanās notikusi neilgi pirms vakcinācijas vai vakcinācijas dienā, tad līdz tam taisītie koronavīrusa un antivielu testi var būt negatīvi.

Saslimšana ar Covid-19 pēc pirmās vakcinācijas ir sakritība, tas nozīmē, ka cilvēks jau bija inficēts vai arī "noķēris" vīrusu uzreiz pēc vakcinēšanas. Tas nav tik neticami, ņemot vērā augsto saslimstību ziemas mēnešos.

Эксперт, доктор медицинских наук, врач-иммунолог Владислав Жемчугов
© Foto : из архива Жемчугова Владислава

Vai nebūtu labāk izslimot ar Covid-19, nevis vakcinēties?

Lēmumu par vakcināciju katrs pieņem patstāvīgi vai kopā ar ārstējošo ārstu, ņemot vērā esošās slimības un pašreizējo stāvokli. Ja nav pretindikāciju, jāapsver riski veselībai: ar vakcināciju tie ir zemāki nekā ar Covid-19. Turklāt ir dati, ka spēcīgāka imunitāte veidojas tieši pēc vakcīnas.

Saskaņā ar modeļiem 22% planētas iedzīvotāju ir vismaz viena saslimšana, kas palielina smagas Covid-19 formas risku. Taču arī vieglā formā tas ir sitiens organismam. Dažiem izslimojušajiem tiek novērota gara "kovida aste", proti, nevēlamas sekas. Nav izpētīti slimības ilgtermiņa efekti. Turklāt jāņem vērā vismaz divas nedēļas ilgs darbspēju zaudējums, zāļu izmaksas. Bet galvenais - paaugstināta varbūtība inficēt radiniekus, īpaši vecākā gadagājuma ģimenes locekļus.

294
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
"Sputnik V" un AstraZeneca sāks kopīgu darbu pie Covid-19 vakcīnas
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Vakcīna "Sputnik V" apliecinājusi savu efektivitāti. Kāpēc Rietumi apgalvo pretējo?
ASV režisors Olivers Stouns tika vakcinēts ar Krievijas vakcīnu pret koronavīrusu
Tālvadības pults, foto no arhīva

Nabadzīgi veikali, atpalicība, drūma TV: Krievijas žurnāliste novērtēja Latviju

60
(atjaunots 14:45 16.04.2021)
Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova, kurai jau agrāk izdevās ar saviem Baltijas valstīm veltītajiem aprakstiem iekustināt vietējās varasiestādes un radīt sašutuma vētru, tagad atkal aprakstījusi baltiešus rakstā par to, kāpēc viņiem tik ļoti nepatīk Krievija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Nav gan tik briesmīgi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Rakstā, ko publicēja portāls Gazeta.ru, Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova pat žēlo Baltijas valstis, kas spiestas dzīvot un visu laiku atskatīties uz "vecāko brāli, kas visus tracina" – uz Krieviju.

Kāpēc "vecākais brālis" tracina? Žurnāliste paskaidroja, ka visas traģēdijas pamatā ir fakts, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija dzīvoja un attīstījās, bet ilgoto neatkarību saņēmušās valstis nespēja sasniegt tādus izaugsmes tempus, kā lielais kaimiņš.

"Jebkurš cilvēks, kurš pabraukājis pa bijušo PSRS, zina, ka mūsu valsts izskatās vislabāk attīstīta no visām. Vai nu viņi neapciemo kaimiņus, vai baidās viņus aizkaitināt," konstatēja žurnāliste.

Viņa atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā bijusi visās bijušās PSRS valstīs, un Krievija, pēc viņas domām, izskatās visprogresīvāk. Žurnāliste norādīja pat uz kontrastu apģērbā, piemēram Rīgas ielās, ar Krievijai raksturīgo manieri. Viņasprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji ģērbjas vecmodīgi.

Pēc tam viņa atgādināja virkni kļūmju, ko pieļāvušas Baltijas valstis.

Žurnālistes ieskatā, veikali Latvijā varētu būt daudz labāki un nav ne salīdzināmi kārtības un tīrības ziņās ar veikaliem Krievijā. "Lielveikals nabagajiem Rīgā ir netīrāks nekā Permā," viņa konstatēja.

Arī izdevniecības, avīzes un interneta mediji Krievijā izskatās mūsdienīgāki, viņa atzīmēja. Pie tam viņa uzsvēra, ka par reklāma mēstules Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir tādas, kā bija Krievijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Žurnāliste asi kritizēja arī televīziju: "Nomācošs iespaids: grafika, ievada attēls, montāža, vadītāju apģērbs, reklāma neizskatās tik mūsdienīga, kā pie mums... Visi Baltijas mediji patiešām izskatās ļoti nabadzīgi un pieticīgi, it kā pie tiem strādātu provinciāļi. It kā skaties Krievijas rajona centra telekanālu."

Viņa zemu novērtēja tehnoloģijas visās pēcpadomju valstīs, izņemot Igauniju. No Krievijas atpaliek gan interneta ātruma, gan lietotāju ērtību ziņā, pēc viņas vārdiem, klibo pat interneta piegādes caur postamātiem.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

"Šķērso robežu ar Latviju, un it kā melnajā caurumā ties. Tas pats ir ar Lietuvu. 2018. gadā iebraucu Kauņā: jau pili var redzēt, bet tīmekļa nav!" Mironova bija sašutusi.

Starp citu, par publikāciju Facebook, kurā Mironova pastāstīja, kā braukusi mašīnā uz Latviju atpūsties, FB bloķēja viņas lapu uz 30 dienām.

Viņa jau apliecināja lasītājiem, ka uz Latviju vairs nebrauks ceļu kvalitātes, vistu kuņģīšu trūkuma un vietējo alkoholisma dēļ. Piedevām rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" viņa stāstīja, ka ielas pilsētās ir tukšas un visbiežāk Rīgā sastopami bērni un pensionāri.

Šoreiz Mironova atsauca atmiņā Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas publikāciju, kurš Twitter tīklā pat ierunājās krieviski, mēģinādams pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka MRT kabinets Latvijā ir.

Mironova piezīmēja, ka Baltijas valstis labprāt salīdzina ar savām galvaspilsētām Krievijas laukus.

"Vai tad tik sen norībēja skandāls, kad Latvijas politiķis publicēja MRT kabineta fotogrāfiju rajona centrā, bet viņam atsūtīja novazātas fotogrāfijas no mūsu provinces 2000. gados, iebiedēšanai nez kāpēc papildināja ar tualetes fotogrāfiju no Osvencimas un paziņoja, ka tā esot slimnīca Krievijā. skaists gājiens, nekas cits. Toties sanāk muļķības, ja salīdzināt salīdzināmo. Manā rajona centrā, Puškina apdziedātajā Lugā, piedzēruši uz ceļiem nevāļājas, bet Latvijā – vāļājas, es viņus te pati cēlu kājās, bet vietējie gāja garām. Un es pati esmu redzējusi, ka Tartu nomales izskatās daudz depresīvākas nekā nomales Toboļskā, kur es tāpat esmu bijusi," uzsvēra žurnāliste.

Viņa secināja: ja Baltijas valstīs pavadīt ilgu laiku, sāc manīt detaļas, tāpēc rodas iespaids, ka viņi būtiski atpalikuši no Krievijas. "Atpalicēji" – tā Baltijas valstis nokristīja Mironova. Tāpēc ka "viņu tradīcija ir pastāvīgi atskatīties uz Krieviju," uzskata žurnāliste.

Kā piemēru Mironova atgādināja atbalsi, ko Latvijā radīja viņas raksts par sliktajiem ceļiem, un atzīmēja – viņas publikācija FB toreiz piesaistījusi piecu Saeimas deputātu uzmanību, "jo tas ir notikums".

Savu rakstu Mironova noslēdza ar interesantu secinājumu: "Mēs esam nejaukā stāvoklī: mūs ielenc valstis, kas uzskata: tām personīgi būs vieglāk dzīvot, ja mēs dzīvosim sliktāk. It kā viņi no tā pumpas iznīdēs un iemācīsies lietot chromakey."

60
Tagi:
žurnālists, Krievija, Baltija
Pēc temata
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju
"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

20
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

20
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas

Fjodors Lukjanovs: Donbasa liktenis ir izlemts

0
(atjaunots 23:49 16.04.2021)
Kanāla "Baltie un pūkaini" jaunais izlaidums: viesos – žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galvenais redaktors, Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Fjodors Lukjanovs. Par pasaules aizkulišu noslēpumiem viņam zināms viss.

YouTube kanāls #БИП ("Baltie un pūkainie") aprunājās ar žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galveno redaktoru, Ekonomikas augstskolas pasniedzēju Fjodoru Lukjanovu par protestiem, Baltkrieviju, Lukašenko un Turcijas ambīcijām. Vai Maskava prot mainīt režīmus? Vai Krievijai vajadzīgs Donbass? Kurš ir labāks – Čaikovskis vai Morgenšterns, Mihalkovs vai Naišulers? Par to un daudz ko citu – "Balto un pūkaino" jaunajā izlaidumā.

0
Tagi:
Ukraina, Donbass