Helikopteri Mi-8, foto no arhīva

Krievijā sekmīgi izmēģināts desanta helikopters

77
(atjaunots 12:03 25.12.2020)
Pēc modifikācijas transporta-kaujas helikopters Mi-8 kļuvis par daudzfunkcionālu lidaparātu desanta transporta un trieciena uzdevumiem.

RĪGA, 25. decembris — Sputnik. Krievijas jaunais transporta-kaujas helikopters Mi-8AMTŠ-VN izmēģinājumos ieguvis desanta lidojošās kaujas mašīnas statusu, aģentūrai RIA Novosti pastāstījis informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā.

"Mi-8AMTŠ-VN izmēģinājumu paraugs nesenajos testos apšaudē izmantoja kompleksa "Ataka VM" vadāmās raķetes pret mērķiem, kas imitēja pretinieka bruņutehniku. Šaušanas izmēģinājumi atzīti par sekmīgiem," konstatēja aģentūras sarunbiedrs.

Viņš piebilda, ka helikopters izmantojis arī nevadāmos reaktīvos lādiņus un lielgabalus piekares konteineros.

Pateicoties pilnveidotajiem vadāmajiem ieročiem un uzlabotajai dzīvotspējai, "jaunais helikopters ir kļuvis par patiešām daudzfunkcionālu mašīnu trieciena, uzbrukuma un desanta transporta uzdevumu izpildei", norādīja aizsardzības rūpniecības kompleksa pārstāvis.

"Faktiski tas apstiprinājis savas desanta lidojošās kaujas mašīnas īpašības," piezīmēja speciālists.

Aizsardzības ministrija informēja, ka pirmos desmit helikopterus Mi-8AMTŠ-VN saņems armijas aviācijas brigādes, kas strādā Gaisa desanta spēku interesēs.

Jau 2013. gadā toreizējais GDS komandieris Vladimirs Šamanovs pastāstīja par plāniem pasūtīt lidojošu DKM. Viņš norādīja, ka lidaparātam jāapvieno vieglās bruņumašīnas un vidējā helikoptera īpašības, turklāt jābūt daudzfunkcionālam. Vārda plašā nozīmē par lidojošo DKM tiek dēvēts helikopters, kas spēj efektīvi transportēt desantu un nodrošināts ar pietiekamām bruņām un bruņojumu, lai varētu sniegt atbalstu desantam, tostarp arī ar precīzajām vadāmajām raķetēm.

Mi-8AMTŠ-VN izmēģinājumi sākās šī gada jūlijā. Mašīna izstrādāta Mila konstruktoru birojā uz sērijas Mi-8/17 helikopteru bāzes, ņemot vērā lokālo konfliktu pieredzi, piemēram, trieciena un transporta helikoperu pielietojumu Sīrijā. Helikopters aprīkots ar dzinēju VK-2500-03, kas labi darbojas lielā augstumā un karsta klimata apstākļos, kā arī pilnveidotu nesošo dzenskrūvi. Mi-8AMTŠ-VN ir jaunas tēmēšanas un navigācijas iekārtas, kas dod iespēju strādāt sarežģītos laikapstākļos un naktīs.

Jaunā helikoptera kabīne aizsargāta ar titāna bruņām, transporta tilpni sedz vieglās aramīda bruņas. Aizsargāti arī helikoptera svarīgākie agregāti. Lidaparātam ir borta aizsardzības komplekss, kas var slāpēt raķetes ar infrasarkanajām un radiolokācijas tēmēkļa galviņām. Šie elementi uzlabo lidaparāta dzīvotspēju un kardināli palielina ekipāžas un desanta drošības līmeni.

Helikopters bruņots ar ložmetējiem, lielgabaliem piekares konteineros, nevārāmajām raķetēm, bumbām un vadāmo raķešu kompleksu ar panorāmas tēmēkļa sistēmu, kas ļauj strādāt pret objektiem uz zemes un gaisā. Durvis abās borta pusēs un papildu lūkas dāvā iespēju izsēdināt desantu rekordīsā laikā.

77
Tagi:
helikopters, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
Plašs pētījums: labākie gaisa spēki pasaulē
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
"Tā karo tikai krievi": kāpēc Krievija izcīnījusi uzvaru Sīrijā
Telegram

Sputnik laiž klajā ziņu kanālu angļu valodā Telegram lietotnē

11
(atjaunots 13:13 26.01.2021)
Telegram kanāls @sputniknewsint angļu valodā dos tā sekotājiem iespēju pirmajiem iepazīties ar jaunākajām ziņām no visas pasaules.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Informācijas aģentūra Sputnik laiž klajā jaunu informācijas kanālu angļu valodā Telegram lietotnē. Sputnik attīsta savus ziņu servisus ar Telegram multimediju iespēju palīdzību, lai pastāstītu plašai auditorijai par jaunākiem notikumiem politikā un ekonomikā, sasniegumiem aizsardzības un drošības jomā, par veselību, kosmosu, tehnoloģijām, kā arī daudzām citām tēmām.

Kanāls publicēs teksta ziņas, fotogrāfijas un grafiskos attēlus, video, audio, statistiku un grafikus, lai piedāvātu lasītājam aktuālākas ziņas no Krievijas un visas pasaules. Mēs piedāvāsim mūsu sekotājiem tēzes no mūsu interesantākajām ekskluzīvām intervijām ar dažādu valstu augstākajām amatpersonām, biznesa pārstāvjiem, politiķiem, sabiedriskā viedokļa līderiem, analītiķiem un ekspertiem.

Korespondenti Sputnik 24/7 tiešraidē ziņos sekotājiem par visiem pasaules lielākiem notikumiem no valsts vizītēm līdz protesta akcijām, teroristiskajiem uzbrukumiem un infekciju uzliesmojumiem.

Aicinām parakstīties Sputnik Telegram kanālam @sputniknewsint.

Sputnik ir viens no lielākajiem starptautiskajiem medijiem, kurš apvieno valstu multimediju un reģionālo Interneta portālus, analogo un digitālo radioapraidi krievu, angļu, franču un citās valodās vairāk nekā 130 pasaules pilsētās un Internetā.

Sputnik vietnes strādā vairāk nekā 30 valodās, tostarp angļu, arābu, spāņu, itāliešu, ķīniešu, poļu, portugāļu, serbu, turku, franču un hindi. Sputnik vietnes sniedz lasītājam daudzveidīgu saturu: infografiku, fotoreportāžas, tiešo ēteru, video, interneta aptaujas. Līdztekus operatīvajām ziņām Sputnik publicē arī analītiskos materiālus un ekskluzīvas intervijas.

11
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām
Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

11
(atjaunots 13:25 26.01.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

11
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

0
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

0
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju