Zemūdenes atomkreiseris Kņaz Vladimir, foto no arhīva

Krievijas floti papildinās divi "Borei A" klases zemūdens atomkreiseri

47
(atjaunots 12:20 24.12.2020)
Krievijas aizsardzības ministrs informēja, ka nākamgad valsts jūras kara flote saņems divus ar ballistiskajām raķetēm "Bulava" bruņotus zemūdens atomkreiserus.

RĪGA, 24. decembris - Sputnik. Nākamgad Krievijas Jūras kara floti papildinās divas "Borei A" klases stratēģiskās zemūdenes, turklāt kopumā flote saņems 32 kuģus, informēja valsts aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

"2021. gadā Aizsardzības ministrijai ir jāatrisina virkne prioritāru uzdevumu. (..) Pieņemt flotes sastāvā divus projekta "Borei A" zemūdens atomkreiserus – "Knaz Oleg" un "Generalissimus Suvorov", bruņotus ar ballistiskajām raķetēm "Bulava". (..) Pieņemt Jūras kara flotes sastāvā četras zemūdenes, sešus kuģus, 22 kuterus un sagādes kuģus," viņš pastāstīja.

Ministrs norādīja, ka līdz 2024. gada beigām mūsdienīgā bruņojuma līmenis Krievijas Bruņotajos spēkos sasniegs gandrīz 76%.

"Mūsdienīgo paraugu iepirkumu ieplānotie rādītāji, pateicoties veiktajiem pasākumiem, ļaus līdz 2024. gada beigām pacelt armijas un flotes mūsdienīgā bruņojuma līmeni līdz 75,6%," viņš konstatēja.

Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka armijas un flotes tehniskā modernizācija prasa jaunas bruņoto spēku formas un darbības metodes. Šiem nolūkiem ir jāattīsta militārā zinātne un jāņem vērā fakts, ka vairākās valstīs parādās bruņojums uz jaunu fizikas principu bāzes.

"Armijas un flotes tehniskā modernizācija prasa jaunas bruņoto spēku formas un darbības metodes, bet šiem nolūkiem ir jāattīsta militārā zinātne. Ne tikai jāapgūst mūsdienu bruņoto konfliktu un lokālo karu pieredze, bet arī jāizstrādā prognozes nākotnei, tostarp jāņem vērā uz jauniem fizikas principiem balstīta bruņojuma parādīšanās vairāku ārvalstu armijās. Mums tas ir zināms, mēs pie tā strādājam, tomēr tam ir pastāvīgi jāpievērš uzmanība," Krievijas prezidents norādīja Aizsardzības ministrijas kolēģijā.

47
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija, zemūdenes
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
NI novērtējis zemūdenes "Borei", kas spēj padarīt ASV "neapdzīvojamas"
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Vladimirs Putins

Vladimira Putina svarīgākās tēzes vēstījumā Federālajai sapulcei

24
(atjaunots 18:38 21.04.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja Federālo sapulci. Pārsvarā viņa vēstījums skāra situāciju pandēmijas jomā. No starptautiskajiem jautājumiem prezidents skāra nedraudzīgās akcijas pret Krieviju un valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzmanība uzrunā Federālajai sapulcei pārsvarā bija veltīta iekšējiem jautājumiem: veselības aprūpei, cīņai ar pandēmiju, demogrāfijai, sociālajai politikai un ekonomikai. Taču viņš skāra arī ārpolitikas un drošības jautājumus, kā arī Rietumu sankciju politiku.

Pandēmija un veselības aprūpe

Savu uzrunu Krievijas prezidents sāka ar pateicības vārdiem pilsoņiem, kuri saspringti strādā koronavīrusa pandēmijas laikā, atzīmēja ārstu milzīgo ieguldījumu, kuri pirmie saskārās ar agrāk nepazīstamo vīrusu, zinātniekus, kuri Krievijai devuši jau trīs uzticamas vakcīnas pret Covid-19, skolotājus, policistus, karavīrus un citus, augstu novērtēja cilvēku saliedētību, kuri ievēroja nogurdinošos un nepieciešamos drošības pasākumus.

Izglītība, zinātne un kultūra

Valsts vadītājs paziņoja, ka līdz 2024. gada beigām Krievijā tiks uzbūvētas vismaz 1300 jaunas skolas, kurās varēs mācīties vairāk nekā miljons bērnu, turklāt četru gadu laikā tiks iepirkti vismaz 16 tūkstoši jaunu skolas autobusu.

Krievijas augstskolās drīz parādīsies vēl 45 tūkstoši budžeta vietu, vismaz 70% no tām – reģionos.

Līdz 2024. gadam tiks piešķirti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu civilajiem zinātniskajiem pētījumiem, paziņoja Putins un piezīmēja, ka jau darbu sāk novatoriskas programmas valsts attīstībai vitāli svarīgos virzienos.

No šī gada vismaz 100 valsts augstskolu saņems grantus no 100 milj. rubļu apmērā studentu tehnisko parku, biznesa inkubatoru atvēršanai un mācību un laboratoriju bāzes atjaunošanai.

Kultūras nozarē Krievijā tiks veidots fonds, kas šogad finansēs apmēram 1,5 tūkstošus radošo komandu, informēja Putins.

Starptautiskā politika

Starptautiskajai politikai veltītajā vēstījuma daļā Krievijas prezidents atzīmēja, ka Krievijai ir savas intereses, kas tiks aizsargātas starptautisko tiesību ietvaros.

"Krievijas politikas jēga un saturs starptautiskajā arēnā. Par to teikšu tikai burtiski dažus vārdus, - nodrošināt mieru un drošību mūsu pilsoņu labklājībai, valsts stabilai attīstībai. Krievijai, protams, ir savas intereses, ko mēs aizstāvam un aizstāvēsim starptautisko tiesību ietvaros, kā to patiesībā dara arī citas pasaules valstis," teica prezidents.

Viņš piebilda: "Ja kāds atsakās aptvert šo acīmredzamo lietu, nevēlas iesaistīties dialogā, izvēlas egoistisku un augstprātigu toni, Krievija vienmēr atradīs iespēju aizstāvēt savu pozīciju."

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Valsts vadītājs atzīmēja, ka mēģinājumi kašķēties ar Krieviju kļuvuši par savdabīgu sporta veidu vairākās valstīs. "Dažās valstīs ieviesta ļoti nepatīkama paraža – katrā gadījumā, bet visbiežāk – pat bez jebkāda iemesla aizskart Krieviju. kaut kads sports, jauns sporta veids – kurš kaut ko skaļāk izsauks," viņš teica.

Situāciju ar Krievijai naidīgajām akcijām Putins aprakstīja ar piemēru no Redjarda Kiplinga grāmatas.

"Mēs redzam, kas notiek reālajā dzīvē. Kā jau teicu, aizskar Krieviju te un tur, bez jebkādiem iemesliem. Protams, ap viņiem uzreiz, gluži kā ap Širhānu, grozās visādi sīki Tabakiji. Gluži kā Kiplingam. Gaudo, lai iztaptu savam suverēnam," paziņoja Putins.

Viņš pievērsa uzmanību arī Rietumu sankciju spiedienam, kas tiek izmantots politiskiem mērķiem.

"Diemžēl pasaulē, šķiet, visi jau pieraduši pie politiski motivētu nelikumīgu sankciju prakses ekonomikā, rupjiem centieniem ar spēku uzspiest savu gribu citiem," teica Putins.

Krievija, uzsvēra Putins, izturas maksimāli pieticīgi, bieži neatbild ne tikai uz nedraudzīgām ārvalstu akcijām, bet arī uz atklātu nekaunību. "Mēs gribam labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem," Putins norādīja.

Viņš konstatēja, ka Maskava nevēlas dedzinat tiltus attiecībās pat ar oponentiem, taču, ja viņi paši to vēlas, viņiem jābūt  gataviem ātrai un stingrai atbildei.

"Arī ar tiem, ar ko attiecības mums pēdējā laikā, maigi sakot, neveidojas, - norādīja Putins. – Mēs nevēlamies dedzināt tiltus, taču, ja kāds musu labos nodomus uztver kā vienaldzību vai vājību, bet pats plāno uzspridzināt šos tiltus, (viņiem) jāzina, ka Krievijas atbilde būs asimetriskam ātra un stingra," viņš teica.

Putins brīdināja arī tos, kuri organizē provokācijas pret Krieviju.

"Jebkuru provokāciju organizatori, kas apdraud mūsu drošības pamata intereses, nodarīto noželos tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši," uzsvēra Krievijas līderis.

Pie tam, viņš norādīja, Krievijai "pietiks pacietības, atbildības, profesionālisma, pārliecības par sevi un savu taisnību un veselo saprātu, lai pieņemtu jebkuru lēmumu".

"Tomēr ceru, ka nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši," atzīmēja valsts vadītājs.

Šajā kontekstā viņš skāra jautājumu par valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

Putins norādīja, ka pašlaik savas gribas uzspiešana citiem pārvēršas par kaut ko bīstamāku. "Es runāju par nesen noskaidrotajiem faktiem par tiešu valsts apvērsuma organizācijas Baltkrievijā un valsts prezidenta slepkavības mēģinājumu. Raksturīgi, ka tā saucamie kolektīvie Rietumi nenosoda pat tādas skandalozas darbības. Neviens to it kā nepamana, visi izliekas, ka nekas vispār nenotiek," atzīmēja Putins.

Putins piezīmēja: nevienam ne prātā nenāk, cik daudz būtu cietušo, kā veidotos šīs valsts liktenis.

"Kas būtu, ja valsts apvērsuma mēģinājums Baltkrievijā būtu reāli sākts, uz to pusi taču gāja. Cik daudz būtu cietušo. Kā vispār būtu veidojies Baltkrievijas liktenis. Par to neviens nedomā, tāpat kā neviens nedomāja par Ukrainas likteni, kad valsts apvērsums notika tur," teica Putins.

Pēc viņa domām, attieksme pret Viktoru Janukoviču (Ukrainas bijušo prezidentu), Nikolasu Maduro (Venecuēlas prezidentu) un Aleksandru Lukašenko (Baltkrievijas prezidentu) var būt jebkāda, taču valsts apvērsumi un potliskās slepkavības pārspēj visas robežas.

Drošība un aizsardzība

Savā vēstījumā KF prezidents skara arī drošību un Krievijas armijas ekipējuma jautājumu. Viņš konstatēja, ka valsts Bruņoto spēku pilnveidošana un kvalitatīva nostiprināšana turpinās pastāvīgi. Šajā jomā iekļauta arī militārā izglītība.

Prezidents pastāstīja, ka līdz 2024. gadam mūsdienīgā bruņojuma daļa armijā sastādīs gandrīz 76%, bet kodoltriādē jau šogad pārsniegs 88%.

"Kaujas dežūrā jau ir jaunākie starpkontinentālā darbības rādiusa raķešu hiperskaņas kompleksi "Avangard", lāzera kompleksi "Peresvet", pirmais pulks, pilnībā komplektēts ar smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Sarmat", saskaņā ar plānu, sāks kaujas dežūru 2022. gada nogalē," pastāstīja Putins.

Viņš piezīmēja, ka aizvien vairāk BS ir trieciena aviācijas kompleksu ar hiperskaņas raķetēm "Kinzhal", kuģu ar raķetēm "Kalibr". "Kaujas dežūru tuvākajā laikā sāks hiperskaņas raķetes "Cirkon". Atbilstoši plāniem turpinās darbs pie citiem mūsdienu militārajiem kompleksiem, ieskaitot "Poseidon", "Burevestnik" un citām sistēmām," teica Putins.

Valsts vadītājs uzsvēra, ka Krievija ierosina pasaulei apspriest stratēģisko un globālo stabilitāti, radīt bezkonfliktu pastāvēšanas vidi.

"Kā līderis jaunākās paaudzes kaujas sistēmu radīšanas un jauno kodolspēku attīstības jomā, Krievija vēlreiz uzstājīgi iesaka partneriem apspriest ar stratēģisko bruņojumu, globālās stabilitātes nodrošināšanas jautājumus," teica Putins.

Viņš pauda cerību, ka ANO Drošības Padomes pastāvīgo locekļu tikšanās – iniciatīva, ko Krievija izvirzīja pērn, tiks īstenota.

Krievija savus mērķus sasniegs

Uzrunas noslēgumā prezidents paziņoja, ka Krievija darīs visu, lai atvairītu koronavīrusa epidēmijas darbus, viss šim nolūkam nepieciešamais ir.

"Neviens pasaulē nezināja ar kādu nelaimi mums nāksies saskarties. Taču mēs, Krievijas pilsoņi, jau esam darījuši daudz un darīsim visu iespējamo, lai atvairītu epidēmijas draudus. Šim nolūkam mūsu valstij ir uzticams potenciāls, kas radīts agrākajos gados veselības aprūpē, zinātnē, izglītībā, rūpniecībā. Mums, neapšaubāmi jāiet uz priekšu," teica Putins.

Viņš uzdeva valdībai līdz jūlijam izstrādāt pasākumus Krievijas sociāli ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanai.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā darbā jāpatur prātā Krievijas stratēģiskās un nacionālās attīstības mērķi, turklāt ir jāpilnveido šo mērķu sasniegšanas mehānismi.

"Esmu pārliecināts: mēs kopā iesim uz priekšu un izpildīsim visus uzdevumus, ko esam sev nosprauduši," teica prezidents.

24
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija
Pēc temata
Rietumi sākuši jaunu karu pret Krieviju. Kāds ir mērķis?
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

Krievija pametīs SKS, taču no kosmosa neaizies: nacionālās stacijas projekts jau gatavs

41
(atjaunots 11:40 19.04.2021)
Kāpēc Krievijā tika pieņemts lēmums izstāties no Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta pēc 2025. gada?

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs informēja, ka pēc 2025. gada Krievija pametīs Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projektu, vēsta RIA Novosti.

Lēmums par izstāšanos no projekta tika pieņemts, Kosmonautikas dienā, 12. aprīlī, sanāksmes laikā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Šo lēmumu iespaidoja esošais SKS stāvoklis. Kā skaidro "Roskosmosā", stacijas moduļu resurss jau ir izsmelts. SKS Krievijas segmentā bija atrastas plaisas. Šīs plaisas tika hermetizētas, tomēr ir vērojama neliela gaisa noplūde.

Automātisko kosmisko aparātu un dzinējbloku lidojumu vadītājs Vladimirs Solovjevs prognozē, ka pēc 2025. gada nolietosies citi stacijas elementi.

Tikmēr Krievija tērē Starptautiskajā kosmosa stacijai 10-15 miljardus rubļu.

Kā paskaidroja "Roskosmosa" preses dienestā, Krievija saskaņoja ar SKS partneriem darba termiņu stacijā līdz 2024. gadam. Un pēc šā termiņa beigām lēmums par izstāšanos tiks pieņemts, ņemot vērā stacijas moduļu tehnisko stāvokli, kā arī nacionālos plānus izvietot jaunās paaudzes Krievijas orbitālo staciju.

Jaunākās Krievijas orbitālas stacijas projektu prezentēja jau 2020. gada oktobrī. Plānots, ka tajā būs vismaz pieci moduļi: bāzes modulis, mērķa ražošanas modulis, noliktava, platforma kosmisko aparātu montāžai, palaišanai, pieņemšanai un apkalpošanai, kā arī viens modulis četru tūristu izvietošanai.

41
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Roskosmos" ģenerāldirektors pateicās ASV par dempingu
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts
Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja

Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?

0
(atjaunots 18:44 21.04.2021)
Kā "atlantiskā solidaritāte" izpaužas reālajā dzīvē? Nē, runa nav par NATO Statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tagad solidaritāte nozīmē, ka abos Atlantijas krastos jābūt vienlīdz riebīgām attiecībām ar Krieviju.

Ja ASV un Krievijas attiecības pasliktinās, Eiropai nav tiesību atpalikt. Un vienalga, ko par to domā Berlīnē vai Parīzē – ir jārada īpaši satraukta atmosfēra, kurā eiropieši pat nepaspēj nožēlot notiekošo, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Nepaspēja ASV ne ieviest jaunās sankcijas pret Krieviju, kas iekļāva diplomātu izraidīšanu, kad Polija jau steigšus izsludināja par persona non grata trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus. Taču tā bija tikai iesildīšanās pirms zalves – Čehijas lēmuma izraidīt 18 diplomātus un pēc "Skripaļu lietas" pazīstamos Boširovu un Petrovu apsūdzēt par sprādzienu armijas noliktavās 2014. gadā. "Tas bija lielākais uzbrukums mūsu teritorijai kopš 1968. gada," klāstīja Čehijas parlaments, valdība prasa pārējām ES valstīm nosodīt "krievu diversijas" vai pieņemt vēl kādas jaunas sankcijas.

Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Un to visu pavada divas Rietumiem galvenās ar Krieviju saistītās tēmas, kas plešas plašumā un spriedszē jau vairākas nedēļas: bailes no "Krievijas gaidāmā iebrukuma Ukrainā" un "Alekseja Navaļnija lēnās slepkavības cietumā". Džoana Roulinga un Benedikts Kamberbačs lūdz Putinu sniegt Navaļnijam medicīnisko palīdzību (it kā kāds to viņam būtu liedzis), Emanuels Makrons iesaka iezīmēt Krievijai kaut kādas "sarkanās līnijas", ko tai nevajadzētu pārkāpt (pārsvarā, protams, runa ir par Ukrainu), tomēr pieprasa godīgu dialogu.

Tamlīdzīgu spriedzi daudzi neizturēs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Igaunijas eksprezidents Ilvess ne pa jokam nobijies un iesaka aizliegt jebkādus braucienus no Krievijas uz Eiropu, proti, iesaldēt visas vīzas, lai norobežotu eiropiešus no "atstumtās valsts" agresijas, kā viņš izteicās. Kā gan citādi? "Uz likmes ir Eiropas drošība. Pietiek."

Patiešām, nu jau pietiks ākstīties, viss taču ir skaidrs – jānolaiž "dzelzs priekškars", jāaizveras no Krievijas, pie viena arī Ukraina jāuzņem NATO. Nesen Ukrainas vēstnieks Vācijā tak pieprasīja nodrošināt ("pēc iespējas ātrāk un bez kādām atrunām") Ukrainas iestāšanos militārajā blokā, jo "tieši Vācija ir vēsturiski atbildīga par fašistu noziegumiem pret ukraiņu tautu". Kā tad – toreiz jūs mūs slepkavojat, tagad jums ir jāaizstāv. No kā? No tiem pašiem krieviem, ar ko toreiz karojāt! Kas tad tur nav skaidrs? Ņemiet krievu zemes, kamēr dod.

Protams, visa tā trakomāja nenāk par labu Eiropai – tur jau tāpat ir grūti laiki, arī pandēmija tikai padziļina ielaistās problēmas, bet tai uzspiež eskalāciju ar Krieviju. Kas vajadzīgs atlantistiem? Tas ir skaidrs – lai Baidena un Putina gaidāmās kaulēšanās laikā (tā šķiet Vašingtonai) ASV prezidents varētu ieņemt pēc iespējas spēcīgāku pozīciju, uzstāties kā neapšaubāms Rietumu pasaules līderis. Citādi nebūs labi, ja viņam aiz muguras Eiropā darīsies velns zina kas, - Putins meistarīgi spēlē liek galdā vienoto Rietumu šķelšanos (paši atlantisti par to visus jau pārliecinājuši), tāpēc nevajag dot viņam iespēju publiski apšaubīt to, ka Baidens ir īsts visa atlantiskā bloka virsaitis. Realitāte gan plānus sašūpo – nav jau nekādas vienotības starp ES un ASV, ne arī vienprātības pašā ES. Kur nu Eiropā – pat ES galvenajās valstīs aug pretrunas elites rindās. Vācijas valdošā partija nekādi nevar izvēlēties, kas mantos kanclera krēslu pēc Merkeles, Francijā elite nervozē sakarā ar Marinas Lepēnas augošajām izredzēm ieņemt prezidenta vietu. Kāda Ukraina, kāds Navaļnijs, kādas "sarkanās līnijas"!

Runa pat nav par to, ka lielākā daļa Eiropas elites (nerunājot jau par iedzīvotājiem) nevēlas tālāku attiecību degradāciju ar Krieviju – runa ir par problēmām pašu mājās, par problēmām ES, kas jārisina tūlīt uz vietas, nepievēršoties mākslīgi kurinātiem konfliktiem. Tomēr nav arī iespējams tos ignorēt, jo apgrozījumā jau ir vairākas tēmas uzreiz: Ukraina, Navaļnijs, "krievu slepkavas no GRU Eiropā" (vispirms nenoslaktēja līdz galam Skripaļus, tagad kļūdījās – pirms laika uzspridzināja noliktavu Čehijā) – tam visam vajadzētu ļoti biedēt eiropiešus un radīt dabisku politiķu reakciju (sankcijas!).

Tikai nez kāpēc liekas, ka visas šīs pūles ne pie kā nenovedīs – "sprādzienu noliktavā Vrbeticē" neizdosies pacelt līdz "Solsberijas incidenta" līmenim. Ne no propagandiskā efekta viedokļa, ne sekām ES un KF attiecībās – toreiz Eiropa bija stiprāk piesieta anglosakšiem (sveiki, Brexit!), piedevām liela nozīme bailēm no Trampa (ja nu viņš patiešām sazvērēsies ar Putinu pret ES?).

Tagad Eiropa vairs gandrīz nevar saasināt attiecības ar Krieviju, turklāt proatlantisko un rusofobo spēku spoiediens Eiropas elites aprindās satiekas ar eirocentriksās elites pretestību, kam ļoti negribas zaudēt reālo kontroli pašu mājās, tiecoties pēc gaisīgas kontroles pār Ukrainu.

"Sarkanās līnijas" tagad top nevis Eiropas austrumos, kur nu vēl Krievijā (atlantistiem tur neko novilkt tik un tā neizdosies), bet gan Rietumeiropas sirdī. Un tās pārkāpt – gan attiecībās ar savām tautām un nacionālo suverenitāti – būs bīstami pašai Eiropas elitei.

0
Tagi:
Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu