Vladimira Putina lielā preses konference 2020. gada 17. decembrī

Par NATO, grēkiem un specdienestiem. Kādus jaunumus atklāja Putins

146
(atjaunots 12:58 20.01.2021)
"Kā vienkāršam krievu cilvēkam aprakstīt tādu dzīvi bez lamuvārdiem?" prezidentam pavaicāja pavisam ne vienkāršs krievu mākslinieks – Sergejs Šnurovs.

Atbildē Putins deva padomu: "Paskatieties pazīstamas filmas, padomju kinoklasiku." Vladimira Putina lielā preses konference teju vai uzstādīja rekordu ilguma ziņā. Formāts šogad bija unikāls – organizatori izkliedēja žurnālistus pa vairākiem preses centriem visā Krievijā. Viņi panāca gan drošību, gan kārtību. Izskanēja daudzas replikas par pašu svarīgāko un sāpīgāko.

Slikts gads

"Klājas pasmagi" – sen pazīstamā frāze izskanēja gandrīz visos jautājumos, kas skāra Krievijas iekšējās problēmas. "Tik slikti vēl nekad nav bijis," piezīmēja viens žurnālists. "Vai jūs varētu minēt kaut ko pozitīvu," palūdza cits.

"Ko nozīmē – slikts gads? – Putins nepiekrita. – Tas taču ir kā laiks – nav slikta vai laba, tāds tas laiks ir."

Tomēr pandēmija atstājusi smagas pēdas: lokdauni, ražošanas lejupslīde, bezdarbs, ienākumu kritums. Tomēr Putins atgādināja arī pozitīvākos aspektus: Krievijas IKP krities daudz mazāk nekā Eiropas valstīs vai ASV – par 3,6%. Rūpniecība ir slīdējusi lejup, bet lauksaimniecība jūtas labi, banku sektors – apmierinoši. Valsts parāds ir samazinājies, valūtas rezerves paaugušās. Krievija pakāpeniski "nokāpj no naftas adatas". "Ja kādam ļoti gribas mūs vēl joprojām uzskatīt par uzpildes staciju, tam vairs nav reāla pamata," uzsvēra valsts vadītājs.

Gurdi noņemot masku, žurnālisti sūdzējās, ka tas viss jau ir apnicis. Tomēr nevienam nav zināms, kad tas beigsies. Daudz kas ir atkarīgs no populācijas imunitātes veidošanās, atgādināja Putins un vēlreiz atkārtoja, ka vakcinācija var būt tikai brīvprātīga. Viņš pats vēl nav vakcinējies. Kopumā tādam nelaimes mērogam nav bijusi gatava neviena veselības aprūpes sistēma pasaulē. Arī Krievija nav izņēmums. Tomēr vājas vietas izdevās gana ātri nostiprināt: strauji palielināts gultasvietu fonds, izveidota medicīnas personāla sagatavošanas sistēma, operatīvi organizēta individuālās aizsardzības līdzekļu un masku ražošana.

Skanēja jautājumi arī par ekoloģiju – par "buksējošo" atkritumu reformu (ar atkritumu utilizāciju saistītā slodze jāuzņemas ražotājiem, atzīmēja Putins) un avāriju TEC Noriļskā, lielāko ceturtdaļgadsimta laikā Krievijā (kompānijai "Nornikeļ" izvirzītas augstas prasības par kompensāciju, tomēr nāksies atbildēt par sastrādāto, uzstāja prezidents).

Plaši pazīstamas lietas

Šonedēļ Aleksejs Navaļnijs vienlaikus ar amerikāņu telekanālu CNN, vācu žurnālu Spiegel un portālu Bellingcat nāca klajā ar materiālu, kurā apgalvots: viņam zināmi astoņi "FDD darbinieki", un šie konkrētie cilvēki it kā ne vienu vien reizi mēģinājuši viņu noindēt. Putins iepazinies ar publikāciju, tomēr nepiekrita apgalvojumam, ka tā būtu izmeklēšana. Tā ir amerikāņu specdienestu materiālu legalizācija, ir pārliecināts prezidents.

"Ja tas ir pareizi, tad tas ir interesanti, tad, protams, specdienestiem viņš ir jāpieskata. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka viņš būtu jāindē, kam viņš tāds vajadzīgs? Ja būtu gribējuši, laikam jau būtu lietu līdz galam noveduši. Bet tad viņa sieva (Jūlija Navaļnija – red.) vērsās pie manis, un es nekavējoties liku viņu izlaist ārstēties uz Vāciju. Tajā pašā brīdī," paskaidroja prezidents.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Navaļnija publicētos materiālus viņš nosauca par mēģinājumu uzbrukt valsts vadībai un tā "pacelties līdz zināmam līmenim". Tomēr cieņu un atzinību var izpelnīties ar konkrētiem darbiem, nevis ar trikiem, uzsvēra Putins.

Izskanēja arī jautājums par Sergeja Furgala, bijušā Habarovskas gubernatora, lietu, kurš kopš jūlija atrodas izmeklēšanas izolatorā, apsūdzēts par slepkavību. Habarovskas iedzīvotāji izgāja ielās ar prasību viņu atbrīvot. "Es saprotu cilvēkus, kuriem ziņa par viņa aizturēšanu sakarā ar tādām apsūdzībām sagādāja vilšanos, jo viņi balsoja par viņu, rēķinājās ar viņa darbu, - teica Putins. – Bet ko darīt ar tādām apsūdzībām? Tā taču nav nekāda politiska izmeklēšana, tā vienkārši ir krimināllieta."

Pie tam Putins pozitīvi novērtēja Furgala darbu gubernatora postenī: "Man nebija nekādu problēmu ar viņu. Manuprāt, strādāja visnotaļ labi. Kopumā viņš centās."

Mīlestība un naids politikā

Kāpēc Krieviju nemīl, valsts vadītājam pavaicāja skolnieks no Kurskas. "Krieviju mīl cilvēki ļoti daudzās valstīs, - zēnu nomierināja Putins. – Ja mēs ar kaut kādiem onkuļiem un tantēm strīdamies, tas nozīmē, ka savā starpā strīdas pieaugušie."

Putins paskaidroja, kāpēc neapsveica Džo Baidenu ar uzvaru vēlēšanās
Ruptly / "Москва. Кремль. Путин", Россия 1

Pieaudzis žurnālists jautājumu formulēja citādi: Krievija par spriedzi vaino ārējos spēkus, taču vai pie attiecību pasliktināšanās nav vainojama pati Maskava? Putins vilka vēsturiskas paralēles: Krima iekļāvās Krievijas sastāvā saskaņā ar referenduma rezultātiem, atšķirībā no Kosovas, taču Rietumos "sagremoja" Kosovas atdalīšanos, toties pret krimiešiem ieviesa sankcijas. Prezidents atgādināja, ka NATO paplašinās pie Krievijas robežām, ASV izstājas no svarīgākajiem aizsardzības līgumiem: INF, Atvērto debesu līguma un citiem. Bez NEW START drošība pasaulē ir apdraudēta. Putins norādīja arī to, ka Krievijai armijas bāzes ārzemēs ir tikai teroristiski bīstamos virzienos, bet Savienotajām Valstīm visā pasaulē ir milzīgs tīkls. "Kurš tad ir balts un pūkains, kurš – dzelkšņains un agresīvs," retoriski vaicāja prezidents.

"Jūs taču esat gudri cilvēki, kāpēc jūs uzskatāt mūs par pamuļķiem?" Putins piebilda jautājumā par Rietumu pretenzijām pret Krieviju militāri stratēģiskajā sfērā.

Austrumu līderi, gluži pretēji, izvēlējušies nosvērtu pieeju. Par ĶTR priekšsēdētāju Putins teica: "Mūsu intereses sakrīt ļoti daudzās jomās. Varbūt tas, varbūt kaut kādi fluīdi personiskā līmenī – tas viss veicinājis tas, ka man ir ļoti labas, pārsvarā – lietišķas, taču vienlaikus arī uzticības pilnas, draudzīgas attiecības." Par Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu atsaucās tā: "Pašlaik mums ir dažādi viedokļi par atsevišķiem jautājumiem. Iespējams, dažkārt pat pretēji viedokļi. Taču viņš ir cilvēks, kurš tur vārdu. Vīrietis. Viņš asti neluncina."

Cita starpā Maskavai un Ankarai ir dažādi viedokļi par Kalnu Karabahu. Turcija pieprasīja militāru problēmas risinājumu, bet Krievija centās samierināt konfliktējošās puses, un tai izdevās apturēt asinizliešanu.

Komentējot iekšpolitisko krīzi Baltkrievijā, Putins no jauna uzsvēra, ka viss jānoregulē mierīgi, bez ārējas iejaukšanās. Un piebilda: "Tas, ko mēs redzam tagad, diemžēl ir iejaukšanās. Tas ir informatīvs, politisks, finansiāls atbalsts opozīcijai no ārvalstīm. No aizrobežas nekad neizdodas nekas labs."

Starp citu, Putins nešaubās par to, ka Rietumi iejaucas arī vēlēšanās Krievijā. Maskava tam gatavojas, tomēr lūdz arī iedzīvotājus būt modriem, īpaši pievēršot uzmanību blogeru un plašsaziņas informācijas līdzekļu noskaņojumam "aizsargāt pašiem sevi".

Ilgo preses konferenci Putins noslēdza ar vārdiem par mīlestību: tā ir ģimenes laimes un draudzības ķīla. Un pats briesmīgākais grēks, uzsvēra prezidents, - tā ir nodevība. Pats galvenais – Dzimtenes nodevība.

146
Tagi:
Putins, NATO
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

3
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

3
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas
 Carney

KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām

8
(atjaunots 08:53 16.04.2021)
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka līdzās Krievijas teritorijai būs dislocēti 40 tūkstoši karavīru un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģisko aviāciju.

RĪGA, 16. aprīlisSputnik. ASV un NATO pārvieto bruņotos spēkus no Ziemeļamerikas uz rajoniem Krievijas robežu tuvumā, informēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

"Galvenie spēki koncentrējas Melnās jūras un Baltijas reģionos," atzīmēja aizsardzības resora vadītājs sapulcē Severomorskā.

Viņš piebilda, ka līdzās Krievijas teritorijai būs dislocēti 40 tūkstoši karavīru un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģisko aviāciju.

Ministrs atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse ik gadus organizē līdz 40 nepārprotami Krievijai nedraudzīgus manevrus, tuvākajā laikā sāksies plašākie bloka manevri pēdējo 30 gadu laikā "Defender Europe 2021".

Tāpat armijas ģenerālis informēja arī par sarežģīto stāvokli Arktikā.

"Starp pasaules lielvalstīm aug konkurence par piekļuvi Ziemeļu Ledus okeāna resursiem un transporta ceļiem. ASV un to sabiedrotie NATO audzē jūras un sauszemes grupējumus Arktikā, palielina militāro apmācību intensitāti, paplašina un modernizē militāro infrastruktūru," viņš paziņoja.

Vienlaikus, armijas ģenerālis paskaidroja, Krievijas bruņotie spēki pārvietojuši rietumu robežu virzienā divas armijas un trīs gaisa desanta vienības. Tās piedalās mācībās un pavadīs jaunajā dislokācijas vietā vēl divas nedēļas.

Iepriekš Vašingtona nāca klajā ar ziņām par "Krievijas agresijas" eskalāciju Donbasā un ieteica Maskavai pamatot bruņoto spēku pārvietošanos pie Ukrainas robežām un Krimā. Atbildei uz šo ieteikumu KF ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atgādināja, ka ASV jau saņēmušas visus nepieciešamos komentārus. Diplomāts norādīja, ka ASV tonis ir nepieņemams, un piebilda: Vašingtonai nāksies apmierināties ar jau saņemto informāciju. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Kremlim nav nevienam jāskaidro savu bruņoto spēku pārvietošanās savas valsts teritorijā.

8
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, bruņotie spēki, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
NATO uzveļ Krievijai atbildību par konfrontāciju
Iespaidīgi kadri: Krievijas armijas kaujas gatavības pārbaude
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV bruņotie spēki Eiropā pārgājuši maksimālā cīņas gatavībā Krievijas dēļ