"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
(atjaunots 11:00 18.12.2020)
Briselei laiks nopietni padomāt par to, kas notiek Latvijā: eirointegrācija, kuras mērķis ir samierināt Eiropas tautas, patiesībā izvēršas par citādi domājošo tiešu apspiešanu, kultūras un valodas daudzveidības pārkāpumiem.RĪGA, 18. decembris – Sputnik. Krievija joprojām aicina pielikt punktu vārda brīvības pārkāpumiem Latvijā, taču starptautiskās organizācijas joprojām klusē – tā ir īsta savstarpēja sazvērestība, Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja savā brīfingā.
Diplomāte atzīmēja, ka situācija ar krievvalodīgajiem žurnālistiem Latvijā prasa detalizētu izmeklēšanu.
"Mēs no jauna konstatējam, ka starptautiskās tiesībsargājošās organizācijas klusē, spītīgi klusē (un, acīmredzot, dara to apzināti) par Latvijas varasiestāžu kārtējo izlēcienu pret preses un krievu valodas brīvību," uzsvēra Zaharova.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Viņa atgādināja, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik ārštata darbinieki.
Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.
"Neskatoties uz mūsu publiskajiem aicinājumiem tikt skaidrībā ar situāciju un Krievijas diplomātisko pārstāvniecību vadības sarunām atbilstošajās struktūrās un starptautiskajās organizācijās, minētās situācijas apspriešanu EDSO pastāvīgajā padomē, mēs neesam ieraudzījuši oficiālu vērtējumu šim nepieklājīgajam vārda brīvības pārkāpumam," konstatēja M.Zaharova.
"Mēs no jauna aicinām starptautiskās organizācijas, kuru specialitāte ir žurnālistu un vārda brīvības aizsardzība, objektīvi novērtēt notiekošo," piezīmēja Krievijas ĀM pārstāve.
Diplomāte uzskata, ka Latvijas mēģinājumi skaidrot notiekošo nav pārliecinoši.
"Tie nav pārliecinoši tāpēc, ka nav iespējams attaisnot tumsonību. Atsauces par to, ka autoru, kuri sadarbojas ar Baltnews un Sputnik, kriminālvajāšana it kā esot saistīta ar Eiropas Savienības vienpusējām neleģitīmajām individuālajām restrikcijām pret starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu... Pat kauns to visu atkārtot," atzina Zaharova.
Viņa piezīmēja, ka vēl lielāks kauns ir par kolēģiem Latvijā, kuri, aizbildinoties ar tām pašām "sankcijām", aizlieguši holdinga Russia Today kanālu retranslāciju, - Dmitrijam Kiseļovam nav nekāda sakara ar telekanāliem.
"Vienlaikus mūsu kontakti dažādās starptautiskajās struktūrās apstiprina, ka svešvalodās strādājošie Krievijas plašsaziņas līdzekļi, ārvalstīs ir loti populāri. Interese par tiem pieaug, tostarp arī starptautisko augstākā līmeņa ierēdņu vidū. Vienkārši tie ir kvalitatīvas, objektīvas un daudzpusīgas informācijas avoti," paskaidroja Krievijas ĀM pārstāve.
Diplomāte piebilda, ka šiem medijiem var piekrist un var nepiekrist, taču tie vismaz uzrāda profesionāla darba rezultātus. "Rietumu oficiozam ir savi priekšstati par viedokļu plurālismu, un šajā kontekstā (iespējams, šeit meklējams iemesls) tie spēj izturēt konkurenci tikai tad, ja viņu valstu valdības nodrošina "piedziedājumu" ar tādām represīvām metodēm pret konkurentiem," izteica viedokli Zaharova.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Mēs atkar redzam, kā Rietumu demokrātijas aprindas piesedz savus jaunākos partnerus ar negodīgiem mērķiem. Jau vairākkārt esam ieteikuši par cilvēktiesību pārkāpumu monitoringu atbildīgo organizāciju vadībai atteikties no šādas neglītas prakses. Tā ir īsta sazvērestība. Tā kompromitē pašu demokrātijas jēdzienu, par ko Rietumi labprāt pamācoši spriedelē, un kaitē organizāciju autoritātei, kuru pienākums ir aizsargāt šo demokrātiju. Vismaz tā viņi sevi pozicionē – kā demokrātijas sargi," norādīja diplomāte.
Zaharova atzīmēja, ka pie reāliem uzbrukumiem vārda brīvībai un krievu valodas iznīdēšanas Latvija pārgājusi, kad Eiropas Savienība iecerēja kampaņu cīņai ar kaut kādu mītisku dezinformāciju, kas, viņuprāt, nāk no Krievijas. Viņa norādīja, ka Brisele jau visur saskata "Kremļa roku" un ES prettiesiskie sankciju lēmumi – ar eiroinstitūtu klusu piekrišanu – Latvijā tiek interpretēti paplašināti, lai politiski izrēķinātos ar tā saucamās nevalsts valodas un nepatīkama viedokļa nesējiem.
"Iznāk, ka eirointegrācija, kuras izsludinātais mērķis esot samierināt Eiropas tautas, Latvijā patiesībā nes absolūti pretējus rezultātus: citādi domājošo tiešu apspiešanu, kultūras un valodas daudzveidības pārkāpumus. Briselei laiks nopietni padomāt par to, kas notiek Latvijā," uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.
3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu". Zaharova aicināja Latvijas ārlietu ministru pārtraukt melus un neaizbildināties ar to, kas neatbilst patiesībai, kā arī saņemt dūšu un atbildēt par savu politiku.
Krievijas ĀM atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija ārštata autoru puses ir kategoriski nepieļaujamas.
Tagi:
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
Necenzēti lamu vārdi, policisti apmētāti ar sniega pikām un pudelēm, "pastaigas" pa braucamo daļu: Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās notika nesankcionēti mītiņi.RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Nesankcionēto akciju Puškina laukumā Maskavā apmeklējuši aptuveni 4000 cilvēki, vēsta RIA Novosti.
Ziņots, ka nesaskaņotā pasākuma dalībnieki skandējuši necenzētus saukļus, mēģināja provocēt policiju, apmētājot likumsargus ar sniega pikām un pudelēm. Viņi izgāja uz ielas braucamās daļas, bloķējot transporta satiksmi. Šajā fonā galvaspilsētā veidojās būtiski sastrēgumi, absolūti neraksturīgi brīvdienām.
Korespondenti vēstīja, ka no akcijas dalībnieku pūļa izvesti vairāki cietušie. Ziņas par traumu raksturu netika sniegtas.
Atgādināsim, ka iepriekš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija piekritēji izplatīja tīmeklī aicinājumus organizēt nesaskaņotas akcijas viņa atbalstam 23. janvārī un īpaši aktīvi aicināja tajās piedalīties pusaudžus.
Ziņu aģentūra Reuters apgalvoja, ka Maskavā akcijā esot izgājuši "40 tūkstoši cilvēku". Krievijas Ārlietu ministrija pēc šīs ziņas ironiski apjautājās, kāpēc aģentūra nav nosaukusi "4 miljonus" – Maskavas policijas GP ziņoja, ka pasākumam pulcējušies aptuveni 4 tūkstoši cilvēku.
"Antifeiks. Reuters vērtē, ka sestdien Maskavas centrā protesta akcijā sapulcējušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku. Kāpēc ne uzreiz 4 miljoni?" teikts Krievijas ĀM komentārā Facebook.
Jāpiebilst, ka nesaskaņoto akciju laikā Maskavā cietuši 39 likumsargi, tomēr traumas nav nopietnas, ziņoja varasiestādes.
"No tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem cietuši 39 cilvēki. Tomēr traumas nav nozīmīgas," teica varasiestāžu pārstāvis.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ziņoja, ka jautājumā par vardarbību pret tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Maskavas centrā organizētas pirmizmeklēšanas pārbaudes.
©
Foto : из личного архива Михаила Смолина
Nesaskaņotās akcijas laikā Maskavā aizturēti aptuveni 15 bērni. Vairāki viņu vidū atlaisti tuvāko stundu laikā, pastāstīja Krievijas prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Anna Kuzņecova.
"Šeit, Maskavā aizturēti apmēram 15 bērni, daudzi no viņiem jau atlaisti. Arī reģionos daudzi atlaisti," teica Kuzņecova žurnālistiem.
Viņi aizturēti, lai nodotu likumīgajiem pārstāvjiem, piebilda Kuzņecova.
"Tagad mājās kopā ar mammu atgriezušies 9 un 12 gadus veci zēni, paši jaunākie Maskavas mītiņu dalībnieki. Viņi stāsta, ka vienkārši vizinājušies, ieraudzījuši pūli, nolēmuši paskatīties," pastāstīja bērnu tiesībsardze.
Viņa piezīmēja, ka mītiņos dzīvības risks ir acīmredzams. Šajā gadījumā viņai nācās tikt skaidrībā ar vairākām situācijām – video ierakstā bija redzams, kā policisti centušies izvilkt no pūļa bērnus. Kuzņecova paskaidroja: tas darīts, lai bērnus vienkārši nesamīdītu.
Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrija brīdināja, ka par dalību un aicinājumiem piedalīties nesaskaņotās akcijās paredzēta atbildība. Maskavas IeM Galvenā pārvalde uzsvēra: mēģinājumi organizēt nesaskaņotus pasākumus tiks novērtēti kā sabiedriskās kārtības apdraudējums un nekavējoties pārtraukti.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins uzsvēra, ka uzskata par nepieļaujamām nelikumīgas akcijas. Mēģinājumus iesaistīt tajās pusaudžus viņš uzskata par ārkārtīgi cinisku soli.
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Tagi:
Kā Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.
ASV
Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.
"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.
Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".
Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.
Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.
Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.
"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.
"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.
Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.
Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".
"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.
Navaļnijs
Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".
Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.
"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.
Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.
"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.
©
Sputnik / Евгений Биятов
Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.
Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.
"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.
Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Kalnu Karabaha
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.
Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.
"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.
Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.
Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.
"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.
"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.
Ukraina
Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".
©
Sputnik / Алексей Никольский
Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.
"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.
Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.
Vakcinācija
Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.
"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.
Tagi:
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.
Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.
"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.
Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.
Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.
Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.
Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.