Karens ar tīģeri, foto no arhīva

Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris

54
(atjaunots 13:24 13.12.2020)
Dzīvnieki patversmē nokļūst pa dažādiem ceļiem: daudz savvaļas dzīvnieku, jo patversme vienojusies ar Dabas ministriju par palīdzību traumētajiem. Dažs labs atnes mīluļus, kuri tagad ģimenē kļuvuši lieki. Dažkārt pat notiek īstas glābšanas operācijas.

Tīģerēnu Hektoru rītausmā mēģināja nolaupīt viņa mammas acu priekšā. Zaglis dabūja pa ādu, taču arī mazulis netika cauri sveikā. Lūsis iekritis paštaisītā slazdā piemājas dārziņā. Divi vilcēni zoodārzā gulējuši pēc kārtas – tik šaurā krātiņā viņi iebāzti. Čeļabinskas dzīvnieku patversmes "Glāb mani" aizbilstamie ir dažādi, kopīga ir tikai cilvēku līdzjūtība. Marija Semjonova portālā RIA Novosti nolēma pastāstīt par dakteri Aikāsāp, kurš glābj visus, kam vajadzīga palīdzība.

Tīģerēns Žoriks paaudzies un kļuvis par tīģeri Georgu Putinu

Par Karenu Dallakjanu – ārstu, kurš strādā ar plēsējiem, cirku un zooloģisko dārzu darbinieki pirmo reizi padzirda 2000. gadu sākumā. "Pirmais savvaļas dzīvnieks, ko izglābu, bija lauva. Tas notika 1999. gadā. Lauva bija no Novosibirskas ceļojošā zoodārza, tā direktors viņu ļoti mīlēja, auklējās. Kad zvēru izārstēju, paklīda baumas, ka Čeļabinskā ir ārsts, kurš labi ārstē plēsējus. Pie manis sāka vērsties no cirkiem, zoodārziem. Tas ir ļoti šaurs loks, visi viens otru pazīst. Reiz izoperējām tīģerieni no audzētavas, un divas dienas pēc tam viņa sēdēja krātiņā klīnikas koridorā. Apmeklētāji ar dzīvniekiem uz pieņemšanu gāja burtiski uz pirkstgaliem, klusi kā pelītes, jo dzīvnieks metās virsu visam, kas kustējās. Taču tas nevienu nepārsteidza. Cilvēki mani jau sen iesaukuši par Aikāsāp, bet Aikāsāp ir dažādi aizbilstamie, tas ir normāli. Pie mums klīnikā reiz dzīvoja arī pērtiķiene. Reiz 8. martā viņa dabūja dāvanu – martīni," pasmējās Dallakjans.

Patversmes "Glāb mani" stāsts sākās ar tīģerēnu Žoriku, kuru dzīvnieku aizstāvis Karens atkopa 2009. gadā. Žoriks "strādāja" ceļojošā zvērnīcā. Reiz viņam aukslējā iestrēga kauls, sākās plašs iekaisums. Tam sekoja nesekmīga zobu izraušana, strutošana un nekroze. Galu galā Žoriks pie ārsta nokļuva tik tikko dzīvs. Veterināram izdevās glābt dzīvnieka dzīvību, taču ne skaistumu – tīģera vaigā palika caurums.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Žoriks ir paaudzies

"Mēs viņu izglābām, taču saimnieki paziņoja, ka viņiem kropļus nevajagot, viņi no tā uztaisīšot izbāzeni un dabūšot atpakaļ savu naudu. Tad mēs sarīkojām preses konferenci – izsludinājām ziedojumu vākšanu, lai tīģerēnu izpirktu. Galu galā mums sameta pat vairāk nekā vajadzēja, atlikums aizgāja plastiskajām operācijām: gada laikā Čeļabinskā Žoriks izcieta 17 operācijas. Pēc tam mēs ilgi domājām, ko darīt tālāk, jo uzturēt plēsēju klīnikā ir bīstami un nepareizi. Viņu izdevās nosūtīt uz Habarovskas novadu, uz rehabilitācijas centru "Utjos", pateicoties Vladimira Putina personīgajam atbalstam. Tāpēc tīģeri iedēvēja par Georgiju Karenoviču Putinu," stāsta Dallakjans.

Lieliskais piecnieks

Stāsts par Žoriku atbalsojās visā valstī. Karenam bieži stāstīja par dzīvniekiem, kam vajadzīga palīdzība. Bet klīnikā jau kļuva pašauri. Piemēram, pēc savvaļas gulbja glābšanas nācās uzstādīt vannu, kur viņam izpeldēties. Visas palīgtelpas aizņēma dzīvnieki.

"Pēc ilgām pārrunām sameklējām vietu patversmei. Martā apritēs jau seši gadi, kopš mēs strādājam kā labdarības organizācija. Iekārtojāmies bijušajā vivārijā," pastāstīja Karens.

Tagad patversmē strādā četri veterināri, laborants, četri kopēji, kuri rūpējas par dzīvniekiem, un liela armija brīvprātīgo. Šeit mīt savvaļas kaķveidīgie. Dallakjans viņus dēvē par "lielisko piecnieku": Amūras tīģeris, lūsis, puma, leopards un lauva. Patvērumu atradis karakals, vilks, lapsas, stirnas, ērgļi, vanagi, gulbji, dzērve, savvaļas pīles, pūces, ūpis, pērtiķis, dzeloņcūka, reptiļi un grauzēji. Karens piezīmēja: svarīgi ir ievērot drošības tehniku. Pie tam "Izglāb mani" cenšas radīt labus darba apstākļus, lai nepieļautu kadru maiņu.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Patversme

"Suņu un kaķu patversmēs ikviens brīvprātīgais var ieiet, uzkopt, pabarot. Taču ne pie mums. Tie ir savvaļas dzīvnieki, viņi pierod pie vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, ar svešiniekiem viņi ir agresīvi. Katrs plēsējs zina vismaz trīs cilvēkus, kuri nomaina viens otru. Dzīvnieks var dienām ilgi neēst, kamēr ēdamo neatnesīs vajadzīgais darbinieks."

Patversmē audzē trusīšus un cāļus aizbilstamo uzturam: "Savvaļas dzīvnieku ar gaļu no veikala nepabarosi."

Visus jaunpienācējus vispirms gaida karantīna: "Tas ir svarīgi, vairākas uz ceļa sabrauktas un pie mums nogādātas lapsas izrādījās slimas ar trakumsērgu, nācās vakcinēt visus." Pēc tam – rehabilitācija un lēmums par jaunā iemītnieka tālāko likteni. Ja ir iespēja, dzīvniekus cenšas iekārtot safari vai ekoloģiskajos parkos. Pašā patversmē paliek tikai smagi slimie. "Mēs kā slimnīca vai pansionāts, turam tikai tos, kam pastāvīgi vajadzīga palīdzība," paskaidroja Dallakjans.

Glābšanas operācijas

Dzīvnieki te nokļūst pa dažādiem ceļiem: daudz savvaļas dzīvnieku, jo patversme vienojusies ar Dabas ministriju par palīdzību traumētajiem. Dažs labs atnes mīluļus, kuri tagad ģimenē kļuvuši lieki. Dažkārt pat notiek īstas glābšanas operācijas. Visa valsts juta līdzi lauvēnam Simbam, ko Karens atveda no Dagestānas, kur par viņu ņirgājās saimnieks, fotogrāfs. Drīz vien Simba kopā ar citu aizbilstamo – leopardu dosies uz Tanzāniju. Karens var pastāstīt arī par citiem dzīvniekiem, kam viņš nācis palīgā.

"Reiz mēs izglābām lauveni, kura dzīvoja pludmalē. Viņu nopirka, lai pievilinātu cilvēkus maksas atpūtas zonai, kas, starp citu, atrodas Čeļabinskas pilsētas teritorijā, kur peldēšanās sezona ilgst vien divus mēnešus. Rudenī, kad uzņēmēji aptvēra, ka dzīvniekam vajadzīga silta mītne un tas izmaksās ļoti dārgi, lauveni nolēma pārdot. Neizdevās – bija grūtības ar dokumentiem. Sadomāja iemidzināt. Tomēr sieviete, kas rūpējās par savvaļas kaķi, sazinājās ar mums un palūdza ierasties. Lauvene uzturā saņēma putras, viņai sāpēja locītavas, sākās rahīts. Mēs viņu izdziedējām, pēc tam atdevām uz Krimu," stāsta veterinārs.

Viņš izglābis dzīvību arī diviem vilcēniem no kontaktu zoodārza. Dzīvnieki bija iesprostoti tik mazā būrī, ka pat gulēt varēja tikai pēc kārtas: vietas abiem vienkārši nebija. "Slimi, novājējuši. Mēs ilgi strīdējāmies ar zoodārza īpašniekiem un galu galā nolēmām, ka izpirksim viņus kopā ar lapsu, kas sēdēja akvārijā, un nutriju, kuras būris tāpat bija pārāk sīks. Vilki bija dusmīgi, gatavi kost. Tas ir labi – neviens nebija paspējis viņus saglaudīt."

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Lauva

Karens sūdzas, ka komandai bieži nākas rūpēties par dzīvniekiem, ko novedusi postā nepareiza kopšana. "Īpaši bīstami tas ir plēsīgo putnu mazuļiem. No ligzdas izlidojušus putnēnus nedrīkst aiztikt, bet viņus savāc un ved uz pilsētu, baro ar gaļas produktiem, kas viņiem nav piemēroti, - desu, liellopa un cūkas gaļu. Tādēļ daudzi iet bojā."

Neviens nebrīvē dzimis vai no bērnības pie cilvēkiem mitis dzīvnieks vairs nespēs atgriezties savvaļā – to varēs tikai tie, kas nokļuvuši centrā no savvaļas.

"Nekautrējas"

Dažus dzīvniekus atnes bijušie īpašnieki. "Pirms nedēļas dresētāji atdeva septiņus gadus vecu pērtiķīti Martinu. Viņš dzimis nebrīvē Sočos. Saimnieki mainījuši nodarbi, bet Martinu vajag barot un kopt. Viņi nekautrīgi atklāja: "Mēs tīri labi pelnījām, nav ko nožēlot." Tagad pērtiķīti lieku reizi netraucējam, viņš skumst un ilgojas pēc zaudētās ģimenes. Liekam viņam noprast, ka neviens par viņu vairs neņirgāsies, neliks kaklasiksnu, pavadu, nevilks kleitas un svārkus. Barojam ar to, kas viņam garšo. Viņam iepatikušies granātāboli un vīnogas. Viņš negrib ar mums "sarunāties", tomēr, ieraugot gardumus, sāk priecīgi lēkāt," atcerējās dzīvnieku aizstāvis.

Reiz patversmei atdeva 20 gadus vecu milzīgu pitonu: saimnieks, cilvēks gados, vienkārši vairs nespēja par viņu rūpēties. Mīluļu Karenam nav, lai arī viņš atzīst – pēc dabas esot kaķu mīļotājs, tāpēc sirds dziļumos starp saviem aizbilstamajiem īpaši pieķēries tīģeriem. To gan cenšoties nerādīt.

"Tiklīdz parādās mīluļi, viņu kaimiņi to jūt. Pret visiem jāizturas vienādi. Es runājos ar tīģeri, bet stirna, ko reiz baroju no pudelītes, aizvainoti šķielē, sak, tētis ir nodevējs. Tā greizsirdība ir jāsaskata."

Iedēvēja par Marisju

Karens piebilda, ka katrā trešajā gadījumā dzīvnieki pie viņa nonāk šausmīgā stāvoklī un sākas cīņa par izdzīvošanu. Tā notika ar lūsēni Marisju. Viņa iekrita paštaisītā slazdā ciemā simt kilometrus no Čeļabinskas. Cilvēki izlika lamatas, kad no pagalmiem sāka pazust putni. Vietējie jēgeri lūšus nebija redzējuši jau gadus 25, laikam bada dzīts plēsējs pametis dabisko dzīves vietu kalnu mežos.

"Pēc instrukcijas viņu vajadzēja nošaut – savvaļas dzīvnieks apdzīvotā vietā. Tomēr iecirkņa policists negribēja šaut, teica, ka nekā bīstama nav. Izsauca mūs. Aina bija briesmīga, necerējām, ka viņa izķepurosies. Tomēr kaķim ir deviņas dzīvības, un šajā ķezā viņa izmantoja vismaz trīs," atcerējās Karens.

Vārdu lūsim deva sociālo tīklu lasītāji. "Kad devām viņai pienu, viņa ņaudēja "ma-ma-ma". Bija balsošana sociālajos tīklos, vairākums nobalsoja par Marisju. Tā arī nosaucām mūsu meitenīti."

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Marisja

Burtiski no viņpasaules izvilkts arī tīģerēns Hektors. "Viņš dzimis ceļojošajā zoodārzā, kas deva viesizrādes Orenburgas apgabalā. Kaut kāds puisis no Kazahstānas sešos no rīta iezagās teritorijā, lai nozagtu tīģerēnu, gribēja to par dārgu naudu pārdot uz Ķīnu. Plāns izgāzās: kaķēns iestrēga starp restēm, viņa mamma bija līdzās. Zaglis smagi cieta: lauzta roka un saplosīts plecs, - tīģeriene paspēja pamatīgi pastrādāt. Tomēr arī Hektors palika par invalīdu – viņš tika paralizēts. Tagad atkal skraida, lai arī ne tā, kā agrāk."

"Smagi, ja tu esi pirmais"

Karens piezīmēja, ka attieksme pret dzīvnieku aizstāvjiem pamazām, gadu no gada kļūst aizvien labāka. "Agrāk uz mums skatījās, kā uz idiotiem. Kad gatavojos dibināt fondu, trīs dienas dzīvoju bibliotēkā Maskavā, studēju žurnālus angļu valodā. Kā skolnieks ar vārdnīcu tulkoju, kaut ko izrakstīju – statūtiem. Vienmēr ir smagi, ja tu esi pirmais. Toties tagad sadarbība ar mūsu apgabala ministrijām daudziem rāda piemēru. Mūs bieži apskauž: ne jau kurā katrā reģiona var iedomāties tikšanos ar gubernatoru patversmē, bet mums tā bija," teica Dallakjans.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Orangutana izmeklēšana

Tikai pašam priekš sevis daudz laika neatliek – Karens katru brīvo brīdi velta dzīvniekiem. "Iedomājieties tikai, 3. decembrī mūs uzaicināja piedalīties prēmijas "Gada cilvēks" ceremonijā pēc "Lietišķā kvartāla" versijas, bet man pat normāla apģērba nav, mēs visi pārsvarā staigājam darba apģērbos. Ņēmu brīvdienu, lai aizbrauktu pēc uzvalka," smejas Karens.

Te Aikasāp atvadījās – aizbilstamie gaida.

54
Tagi:
dzīvnieki, Krievija
Policijas darbinieks nesankcionētās protesta akcijas A. Navaļnija laikā Maskavā

Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām

37
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
Necenzēti lamu vārdi, policisti apmētāti ar sniega pikām un pudelēm, "pastaigas" pa braucamo daļu: Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās notika nesankcionēti mītiņi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Nesankcionēto akciju Puškina laukumā Maskavā apmeklējuši aptuveni 4000 cilvēki, vēsta RIA Novosti.

Ziņots, ka nesaskaņotā pasākuma dalībnieki skandējuši necenzētus saukļus, mēģināja provocēt policiju, apmētājot likumsargus ar sniega pikām un pudelēm. Viņi izgāja uz ielas braucamās daļas, bloķējot transporta satiksmi. Šajā fonā galvaspilsētā veidojās būtiski sastrēgumi, absolūti neraksturīgi brīvdienām.

Korespondenti vēstīja, ka no akcijas dalībnieku pūļa izvesti vairāki cietušie. Ziņas par traumu raksturu netika sniegtas.

Atgādināsim, ka iepriekš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija piekritēji izplatīja tīmeklī aicinājumus organizēt nesaskaņotas akcijas viņa atbalstam 23. janvārī un īpaši aktīvi aicināja tajās piedalīties pusaudžus.

Ziņu aģentūra Reuters apgalvoja, ka Maskavā akcijā esot izgājuši "40 tūkstoši cilvēku". Krievijas Ārlietu ministrija pēc šīs ziņas ironiski apjautājās, kāpēc aģentūra nav nosaukusi "4 miljonus" – Maskavas policijas GP ziņoja, ka pasākumam pulcējušies aptuveni 4 tūkstoši cilvēku.

"Antifeiks. Reuters vērtē, ka sestdien Maskavas centrā protesta akcijā sapulcējušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku. Kāpēc ne uzreiz 4 miljoni?" teikts Krievijas ĀM komentārā Facebook.

Jāpiebilst, ka nesaskaņoto akciju laikā Maskavā cietuši 39 likumsargi, tomēr traumas nav nopietnas, ziņoja varasiestādes.

"No tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem cietuši 39 cilvēki. Tomēr traumas nav nozīmīgas," teica varasiestāžu pārstāvis.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ziņoja, ka jautājumā par vardarbību pret tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Maskavas centrā organizētas pirmizmeklēšanas pārbaudes.

Mihails Smolins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Nesaskaņotās akcijas laikā Maskavā aizturēti aptuveni 15 bērni. Vairāki viņu vidū atlaisti tuvāko stundu laikā, pastāstīja Krievijas prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Anna Kuzņecova.

"Šeit, Maskavā aizturēti apmēram 15 bērni, daudzi no viņiem jau atlaisti. Arī reģionos daudzi atlaisti," teica Kuzņecova žurnālistiem.

Viņi aizturēti, lai nodotu likumīgajiem pārstāvjiem, piebilda Kuzņecova.

"Tagad mājās kopā ar mammu atgriezušies 9 un 12 gadus veci zēni, paši jaunākie Maskavas mītiņu dalībnieki. Viņi stāsta, ka vienkārši vizinājušies, ieraudzījuši pūli, nolēmuši paskatīties," pastāstīja bērnu tiesībsardze.

Viņa piezīmēja, ka mītiņos dzīvības risks ir acīmredzams. Šajā gadījumā viņai nācās tikt skaidrībā ar vairākām situācijām – video ierakstā bija redzams, kā policisti centušies izvilkt no pūļa bērnus. Kuzņecova paskaidroja: tas darīts, lai bērnus vienkārši nesamīdītu.

Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrija brīdināja, ka par dalību un aicinājumiem piedalīties nesaskaņotās akcijās paredzēta atbildība. Maskavas IeM Galvenā pārvalde uzsvēra: mēģinājumi organizēt nesaskaņotus pasākumus tiks novērtēti kā sabiedriskās kārtības apdraudējums un nekavējoties pārtraukti.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins uzsvēra, ka uzskata par nepieļaujamām nelikumīgas akcijas. Mēģinājumus iesaistīt tajās pusaudžus viņš uzskata par ārkārtīgi cinisku soli.

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

37
Tagi:
policija, protesti, Navaļnijs, Maskava
Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference

109
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.

ASV

Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.

"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.

Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".

Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.

Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.

Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.

"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.

Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.

Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".

"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.

Navaļnijs

Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.

"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.

Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.

"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.

Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.

Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.

"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.

Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Kalnu Karabaha

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.

Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.

"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.

Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.

Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.

"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.

"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.

Ukraina

Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".

Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.

"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.

Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.

Vakcinācija

Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.

"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.

109
Tagi:
Lavrovs
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns