Karens ar tīģeri, foto no arhīva

Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris

56
(atjaunots 13:24 13.12.2020)
Dzīvnieki patversmē nokļūst pa dažādiem ceļiem: daudz savvaļas dzīvnieku, jo patversme vienojusies ar Dabas ministriju par palīdzību traumētajiem. Dažs labs atnes mīluļus, kuri tagad ģimenē kļuvuši lieki. Dažkārt pat notiek īstas glābšanas operācijas.

Tīģerēnu Hektoru rītausmā mēģināja nolaupīt viņa mammas acu priekšā. Zaglis dabūja pa ādu, taču arī mazulis netika cauri sveikā. Lūsis iekritis paštaisītā slazdā piemājas dārziņā. Divi vilcēni zoodārzā gulējuši pēc kārtas – tik šaurā krātiņā viņi iebāzti. Čeļabinskas dzīvnieku patversmes "Glāb mani" aizbilstamie ir dažādi, kopīga ir tikai cilvēku līdzjūtība. Marija Semjonova portālā RIA Novosti nolēma pastāstīt par dakteri Aikāsāp, kurš glābj visus, kam vajadzīga palīdzība.

Tīģerēns Žoriks paaudzies un kļuvis par tīģeri Georgu Putinu

Par Karenu Dallakjanu – ārstu, kurš strādā ar plēsējiem, cirku un zooloģisko dārzu darbinieki pirmo reizi padzirda 2000. gadu sākumā. "Pirmais savvaļas dzīvnieks, ko izglābu, bija lauva. Tas notika 1999. gadā. Lauva bija no Novosibirskas ceļojošā zoodārza, tā direktors viņu ļoti mīlēja, auklējās. Kad zvēru izārstēju, paklīda baumas, ka Čeļabinskā ir ārsts, kurš labi ārstē plēsējus. Pie manis sāka vērsties no cirkiem, zoodārziem. Tas ir ļoti šaurs loks, visi viens otru pazīst. Reiz izoperējām tīģerieni no audzētavas, un divas dienas pēc tam viņa sēdēja krātiņā klīnikas koridorā. Apmeklētāji ar dzīvniekiem uz pieņemšanu gāja burtiski uz pirkstgaliem, klusi kā pelītes, jo dzīvnieks metās virsu visam, kas kustējās. Taču tas nevienu nepārsteidza. Cilvēki mani jau sen iesaukuši par Aikāsāp, bet Aikāsāp ir dažādi aizbilstamie, tas ir normāli. Pie mums klīnikā reiz dzīvoja arī pērtiķiene. Reiz 8. martā viņa dabūja dāvanu – martīni," pasmējās Dallakjans.

Patversmes "Glāb mani" stāsts sākās ar tīģerēnu Žoriku, kuru dzīvnieku aizstāvis Karens atkopa 2009. gadā. Žoriks "strādāja" ceļojošā zvērnīcā. Reiz viņam aukslējā iestrēga kauls, sākās plašs iekaisums. Tam sekoja nesekmīga zobu izraušana, strutošana un nekroze. Galu galā Žoriks pie ārsta nokļuva tik tikko dzīvs. Veterināram izdevās glābt dzīvnieka dzīvību, taču ne skaistumu – tīģera vaigā palika caurums.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Žoriks ir paaudzies

"Mēs viņu izglābām, taču saimnieki paziņoja, ka viņiem kropļus nevajagot, viņi no tā uztaisīšot izbāzeni un dabūšot atpakaļ savu naudu. Tad mēs sarīkojām preses konferenci – izsludinājām ziedojumu vākšanu, lai tīģerēnu izpirktu. Galu galā mums sameta pat vairāk nekā vajadzēja, atlikums aizgāja plastiskajām operācijām: gada laikā Čeļabinskā Žoriks izcieta 17 operācijas. Pēc tam mēs ilgi domājām, ko darīt tālāk, jo uzturēt plēsēju klīnikā ir bīstami un nepareizi. Viņu izdevās nosūtīt uz Habarovskas novadu, uz rehabilitācijas centru "Utjos", pateicoties Vladimira Putina personīgajam atbalstam. Tāpēc tīģeri iedēvēja par Georgiju Karenoviču Putinu," stāsta Dallakjans.

Lieliskais piecnieks

Stāsts par Žoriku atbalsojās visā valstī. Karenam bieži stāstīja par dzīvniekiem, kam vajadzīga palīdzība. Bet klīnikā jau kļuva pašauri. Piemēram, pēc savvaļas gulbja glābšanas nācās uzstādīt vannu, kur viņam izpeldēties. Visas palīgtelpas aizņēma dzīvnieki.

"Pēc ilgām pārrunām sameklējām vietu patversmei. Martā apritēs jau seši gadi, kopš mēs strādājam kā labdarības organizācija. Iekārtojāmies bijušajā vivārijā," pastāstīja Karens.

Tagad patversmē strādā četri veterināri, laborants, četri kopēji, kuri rūpējas par dzīvniekiem, un liela armija brīvprātīgo. Šeit mīt savvaļas kaķveidīgie. Dallakjans viņus dēvē par "lielisko piecnieku": Amūras tīģeris, lūsis, puma, leopards un lauva. Patvērumu atradis karakals, vilks, lapsas, stirnas, ērgļi, vanagi, gulbji, dzērve, savvaļas pīles, pūces, ūpis, pērtiķis, dzeloņcūka, reptiļi un grauzēji. Karens piezīmēja: svarīgi ir ievērot drošības tehniku. Pie tam "Izglāb mani" cenšas radīt labus darba apstākļus, lai nepieļautu kadru maiņu.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Patversme

"Suņu un kaķu patversmēs ikviens brīvprātīgais var ieiet, uzkopt, pabarot. Taču ne pie mums. Tie ir savvaļas dzīvnieki, viņi pierod pie vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, ar svešiniekiem viņi ir agresīvi. Katrs plēsējs zina vismaz trīs cilvēkus, kuri nomaina viens otru. Dzīvnieks var dienām ilgi neēst, kamēr ēdamo neatnesīs vajadzīgais darbinieks."

Patversmē audzē trusīšus un cāļus aizbilstamo uzturam: "Savvaļas dzīvnieku ar gaļu no veikala nepabarosi."

Visus jaunpienācējus vispirms gaida karantīna: "Tas ir svarīgi, vairākas uz ceļa sabrauktas un pie mums nogādātas lapsas izrādījās slimas ar trakumsērgu, nācās vakcinēt visus." Pēc tam – rehabilitācija un lēmums par jaunā iemītnieka tālāko likteni. Ja ir iespēja, dzīvniekus cenšas iekārtot safari vai ekoloģiskajos parkos. Pašā patversmē paliek tikai smagi slimie. "Mēs kā slimnīca vai pansionāts, turam tikai tos, kam pastāvīgi vajadzīga palīdzība," paskaidroja Dallakjans.

Glābšanas operācijas

Dzīvnieki te nokļūst pa dažādiem ceļiem: daudz savvaļas dzīvnieku, jo patversme vienojusies ar Dabas ministriju par palīdzību traumētajiem. Dažs labs atnes mīluļus, kuri tagad ģimenē kļuvuši lieki. Dažkārt pat notiek īstas glābšanas operācijas. Visa valsts juta līdzi lauvēnam Simbam, ko Karens atveda no Dagestānas, kur par viņu ņirgājās saimnieks, fotogrāfs. Drīz vien Simba kopā ar citu aizbilstamo – leopardu dosies uz Tanzāniju. Karens var pastāstīt arī par citiem dzīvniekiem, kam viņš nācis palīgā.

"Reiz mēs izglābām lauveni, kura dzīvoja pludmalē. Viņu nopirka, lai pievilinātu cilvēkus maksas atpūtas zonai, kas, starp citu, atrodas Čeļabinskas pilsētas teritorijā, kur peldēšanās sezona ilgst vien divus mēnešus. Rudenī, kad uzņēmēji aptvēra, ka dzīvniekam vajadzīga silta mītne un tas izmaksās ļoti dārgi, lauveni nolēma pārdot. Neizdevās – bija grūtības ar dokumentiem. Sadomāja iemidzināt. Tomēr sieviete, kas rūpējās par savvaļas kaķi, sazinājās ar mums un palūdza ierasties. Lauvene uzturā saņēma putras, viņai sāpēja locītavas, sākās rahīts. Mēs viņu izdziedējām, pēc tam atdevām uz Krimu," stāsta veterinārs.

Viņš izglābis dzīvību arī diviem vilcēniem no kontaktu zoodārza. Dzīvnieki bija iesprostoti tik mazā būrī, ka pat gulēt varēja tikai pēc kārtas: vietas abiem vienkārši nebija. "Slimi, novājējuši. Mēs ilgi strīdējāmies ar zoodārza īpašniekiem un galu galā nolēmām, ka izpirksim viņus kopā ar lapsu, kas sēdēja akvārijā, un nutriju, kuras būris tāpat bija pārāk sīks. Vilki bija dusmīgi, gatavi kost. Tas ir labi – neviens nebija paspējis viņus saglaudīt."

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Lauva

Karens sūdzas, ka komandai bieži nākas rūpēties par dzīvniekiem, ko novedusi postā nepareiza kopšana. "Īpaši bīstami tas ir plēsīgo putnu mazuļiem. No ligzdas izlidojušus putnēnus nedrīkst aiztikt, bet viņus savāc un ved uz pilsētu, baro ar gaļas produktiem, kas viņiem nav piemēroti, - desu, liellopa un cūkas gaļu. Tādēļ daudzi iet bojā."

Neviens nebrīvē dzimis vai no bērnības pie cilvēkiem mitis dzīvnieks vairs nespēs atgriezties savvaļā – to varēs tikai tie, kas nokļuvuši centrā no savvaļas.

"Nekautrējas"

Dažus dzīvniekus atnes bijušie īpašnieki. "Pirms nedēļas dresētāji atdeva septiņus gadus vecu pērtiķīti Martinu. Viņš dzimis nebrīvē Sočos. Saimnieki mainījuši nodarbi, bet Martinu vajag barot un kopt. Viņi nekautrīgi atklāja: "Mēs tīri labi pelnījām, nav ko nožēlot." Tagad pērtiķīti lieku reizi netraucējam, viņš skumst un ilgojas pēc zaudētās ģimenes. Liekam viņam noprast, ka neviens par viņu vairs neņirgāsies, neliks kaklasiksnu, pavadu, nevilks kleitas un svārkus. Barojam ar to, kas viņam garšo. Viņam iepatikušies granātāboli un vīnogas. Viņš negrib ar mums "sarunāties", tomēr, ieraugot gardumus, sāk priecīgi lēkāt," atcerējās dzīvnieku aizstāvis.

Reiz patversmei atdeva 20 gadus vecu milzīgu pitonu: saimnieks, cilvēks gados, vienkārši vairs nespēja par viņu rūpēties. Mīluļu Karenam nav, lai arī viņš atzīst – pēc dabas esot kaķu mīļotājs, tāpēc sirds dziļumos starp saviem aizbilstamajiem īpaši pieķēries tīģeriem. To gan cenšoties nerādīt.

"Tiklīdz parādās mīluļi, viņu kaimiņi to jūt. Pret visiem jāizturas vienādi. Es runājos ar tīģeri, bet stirna, ko reiz baroju no pudelītes, aizvainoti šķielē, sak, tētis ir nodevējs. Tā greizsirdība ir jāsaskata."

Iedēvēja par Marisju

Karens piebilda, ka katrā trešajā gadījumā dzīvnieki pie viņa nonāk šausmīgā stāvoklī un sākas cīņa par izdzīvošanu. Tā notika ar lūsēni Marisju. Viņa iekrita paštaisītā slazdā ciemā simt kilometrus no Čeļabinskas. Cilvēki izlika lamatas, kad no pagalmiem sāka pazust putni. Vietējie jēgeri lūšus nebija redzējuši jau gadus 25, laikam bada dzīts plēsējs pametis dabisko dzīves vietu kalnu mežos.

"Pēc instrukcijas viņu vajadzēja nošaut – savvaļas dzīvnieks apdzīvotā vietā. Tomēr iecirkņa policists negribēja šaut, teica, ka nekā bīstama nav. Izsauca mūs. Aina bija briesmīga, necerējām, ka viņa izķepurosies. Tomēr kaķim ir deviņas dzīvības, un šajā ķezā viņa izmantoja vismaz trīs," atcerējās Karens.

Vārdu lūsim deva sociālo tīklu lasītāji. "Kad devām viņai pienu, viņa ņaudēja "ma-ma-ma". Bija balsošana sociālajos tīklos, vairākums nobalsoja par Marisju. Tā arī nosaucām mūsu meitenīti."

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Marisja

Burtiski no viņpasaules izvilkts arī tīģerēns Hektors. "Viņš dzimis ceļojošajā zoodārzā, kas deva viesizrādes Orenburgas apgabalā. Kaut kāds puisis no Kazahstānas sešos no rīta iezagās teritorijā, lai nozagtu tīģerēnu, gribēja to par dārgu naudu pārdot uz Ķīnu. Plāns izgāzās: kaķēns iestrēga starp restēm, viņa mamma bija līdzās. Zaglis smagi cieta: lauzta roka un saplosīts plecs, - tīģeriene paspēja pamatīgi pastrādāt. Tomēr arī Hektors palika par invalīdu – viņš tika paralizēts. Tagad atkal skraida, lai arī ne tā, kā agrāk."

"Smagi, ja tu esi pirmais"

Karens piezīmēja, ka attieksme pret dzīvnieku aizstāvjiem pamazām, gadu no gada kļūst aizvien labāka. "Agrāk uz mums skatījās, kā uz idiotiem. Kad gatavojos dibināt fondu, trīs dienas dzīvoju bibliotēkā Maskavā, studēju žurnālus angļu valodā. Kā skolnieks ar vārdnīcu tulkoju, kaut ko izrakstīju – statūtiem. Vienmēr ir smagi, ja tu esi pirmais. Toties tagad sadarbība ar mūsu apgabala ministrijām daudziem rāda piemēru. Mūs bieži apskauž: ne jau kurā katrā reģiona var iedomāties tikšanos ar gubernatoru patversmē, bet mums tā bija," teica Dallakjans.

© Foto : From the personal archive of Karen Dallakyan
Orangutana izmeklēšana

Tikai pašam priekš sevis daudz laika neatliek – Karens katru brīvo brīdi velta dzīvniekiem. "Iedomājieties tikai, 3. decembrī mūs uzaicināja piedalīties prēmijas "Gada cilvēks" ceremonijā pēc "Lietišķā kvartāla" versijas, bet man pat normāla apģērba nav, mēs visi pārsvarā staigājam darba apģērbos. Ņēmu brīvdienu, lai aizbrauktu pēc uzvalka," smejas Karens.

Te Aikasāp atvadījās – aizbilstamie gaida.

56
Tagi:
dzīvnieki, Krievija

Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

37
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

37
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

36
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

36
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV
Situācija Luganskā, foto no arhīva

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

0
(atjaunots 23:58 10.04.2021)
Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tas ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielu ģeopolitisko robežu pārdali.

Kara gaidu, proti, "Krievijas uzbrukuma" kurināšana Donbasā nav galvenā Kijevas provokācija. Daudz bīstamāks ir tas, ko otrdien teica Vladimirs Zeļenskis:

"Mēs tiecamies reformēt mūsu armiju un aizsardzības sektoru, bet ar vienām reformām nevar apturēt Krieviju. NATO ir vienīgais ceļš kara beigām Donbasā. NATO dalības rīcības plāns (DRP) kļūs par īstu signālu Krievijai."

To Ukrainas prezidents teica NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, to viņš arī atkārtoja tajā pašā dienā sarunā ar Lielbritānijas un Kanādas premjeriem. Zeļenskis vēlas, lai DRP tiktu ierakstīti konkrēti integrācijas soļi un iestāšanās termiņi NATO, turklāt visai saspiesti. Viņa premjerministrs nesen teica, ka Ukraina var pievienoties aliansei (arī ES) piecu vai sešu gadu laikā. Alianses valstu publiska reakcija uz Zeļenska vārdiem bija prognozējama - Vašingtonā izskanēja vispārēji vārdi par to, ka viņi ir "par", bet lēmums jāpieņem visām NATO valstīm (tas ir "nē"), bet Berlīnē paziņoja: lai gan "Ukrainai ir tiesības brīvi izvēlēties savas politiskās vajadzības, bet turpmākie soļi pretī dalībai patlaban nav paredzēti".

Vai tad Zeļenskis tiešām tic, ka Ukrainu pieņems Ziemeļatlantijas aliansē? Jā, un tas ir spriedums Ukrainas eksistencei.

Jo Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Jā, Ukrainas valsts, kas pēc PSRS sabrukuma izveidojās Krievijas vēsturiskajā teritorijā, vienkārši nevar būt Ziemeļatlantijas alianses daļa, ko radījuši anglosakši pēc Otrā pasaules kara konfrontācijai ar PSRS. Ukraiņu elite var to gribēt, daļa cilvēku (pat liela daļa) var tādu soli atbalstīt, bet tas nav iespējams un tā nebūs. Kāpēc? Jo NATO mērķis pēc būtības ir Krievijas apturēšana (vienalga, kādā veidā tā pastāv), bet Ukraina ir vēsturiskā Krievijas daļa.

Taču Ukrainu cenšas pārveidot par antiKrieviju, kāpēc tad tā nevarētu būt Krievijas pretinieku barā?

Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tā ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielāko ģeopolitisko robežu pārdali, atstumt Krieviju uz austrumiem. Krievijai gan Ukrainas orientācija ir neapspriežams jautājums: valsts vienkārši nevar pieļaut tās zudumu – tā ir Krievijas valstiskuma sākotne un pamats. Pagaidu sadalījums divās valstīs (tā jau bijis vēsturē) ir pārvarams, bet atlantizācija, proti, Ukrainas iekļaušana svešā ģeopolitiskajā telpā, turklāt ne tikai eiropeiskajā (tas ir, Krievijai reizēm naidīga, reizēm vienkārši nedraudzīga), bet atlantiskajā (naidīga pēc savas būtības), Krievijai ir absolūti nepieņemama. Un krievu civilizācijai, kurā neapšaubāmi ietilpst arī mazkrievi, pat tie, ko patlaban Ukrainā uztver ukraiņu tautas formā.

Tātad jautājums par Ukrainas ģeopolitisko piederību pieder pie Krievijas un Rietumu attiecību jomas, turklāt Krievijai tas ir neapstrīdams, bet Rietumu nostāja nav tik principiāla. Ne vārdos, - patiesībā.

Vai Rietumi ir gatavi reālai cīņai ar Krieviju par Ukrainu? Nē, viņiem uz kārts liktas citas vērtības. Turklāt tas attiecas uz abām Rietumu daļām – gan anglosakšiem, gan eiropiešiem (proti, vāciešiem). Protams, gribētos ne tikai atdalīt Ukrainu no Krievijas uz visiem laikiem, bet arī pārvilināt Ukrainu savā nometnē, padarīt to par savas vēsturiskās telpas elementu, iekļaut savā ģeopolitiskā projekta robežās. Taču šim nolūkam Rietumiem nāksies ne tikai uzvarēt Krieviju (kas, starp citu, nav iespējams — taču tā jau ir atsevišķa raksta tēma), — būs jāizdara tālejoša vēsturiska izvēle.

Rietumiem būs jāizdara stratēģiska likme uz naidīgām attiecībām ar Krieviju, proti, uz to, ka sagrābjot Ukrainu, tie pārvērtīs Krieviju par atklāti naidīgu valsti. Ne tādu, kā to tagad tēlo informācijas karos, bet par reāli naidīgu. Krievi nekad nesamierināsies ar "krievu pilsētu mātes" zaudēšanu, tātad visa Rietumu it īpaši Eiropas turpmākā dzīve un ģeopolitiskās plānošanas stratēģija kopumā būs pakļauta šim vienkāršajam faktam. "Krievi vienmēr nāk pēc savas naudas. Un, kad viņi atnāks, neceriet uz jūsu parakstītājiem jezuītiskiem līgumiem, kas it kā jūs attaisno," Oto fon Bismarks to nekad nav teicis (tāpat kā frāzi "Krievijas varenību var sagraut, tikai atdalot Ukrainu"), toties kanclers ir uzrakstījis ļoti skaidri:

"Pat veiksmīgākais kara iznākums nekad nenovedīs pie Krievijas sabrukuma, kas turas uz miljoniem krievu grieķu konfesijas ticīgo. Viņi, pat starptautisko līgumu dēļ sadalīti, tikpat ātri atkal apvienosies gluži kā dzīvsudraba pilieni. Šī nesagraujama krievu nācijas valsts ir stipra ar savu klimatu, saviem mērogiem un savu pieticību, kā arī tāpēc, ka apzinās nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt savas robežas. Šī valsts pat pēc pilnīgas sakāves būs mūsu pašu radīts, pretinieks kas atmaksāt."

Kurš Rietumos grib paspēlēties ar krievu revanšu? Kurš Rietumos tic reālai Ukrainas nolaupīšanai, tās atlantizācijai? Tikai pavisam naivi cilvēki, kuri nezina vēsturi, tie, kam nospļauties par Eiropu, tie, kas apzināti vēlas sarīdīt krievus un eiropiešus. Vai ir tādi atlantiskajā elitē? Protams, bet pat mūsdienu elites pamatmasa (ieskaitot stratēģiski domājošos analītiķus) saprot, cik bīstama avantūra ir Ukrainas atlantizācijas ideja. Bīstama pašai Eiropai jebkurā tās veidā — gan Eiropas Savienības, gan patstāvīgo valstu formātā.

Kopumā – pagaidām – veiksmīga vienotas Eiropas izbūve, protams, zināmā mērā ietekmējusi Eiropas elites realitātes sajūtu. Uzticīgie atlantisti patiešām noticējuši, ka viss atkarīgs vienīgi no vienoto Rietumu gribas un spēka, un var aizmirst vēsturiskās mācības un neņemt vērā kaimiņu civilizācijas. Pat atklājot atlantiskā (anglosakšu) globalizācijas projekta krīzi, otra Eiropas elites daļa tic spējām saglabāt kontroli pār eirointegrāciju - nošķirot to no anglosakšiem un izveidojot pašpietiekamu Eiropas cietoksni.

Bet pat tāda patstāvīga vienotā Eiropa (ja tā kādā brīnumainā veidā pārspēs centrbēdzes tendences un pilnībā pakļaus savai gribai nacionālās valstis) nevar atļauties atteikties no attiecībām ar savu galveno kaimiņu, Krieviju, kur nu vēl naidīgas attiecības ar to. Dzīties pakaļ Ukrainai, lai zaudētu vienotu Eiropu? Līdz tādam žilbinošas alkatības līmenim eiropieši tomēr nav tikuši.

Krima
© Sputnik / Константин Михальчевский

Kas tad viņiem atliek? Cerība uz to, ka Krievija ar laiku kļūs vājāka, tajā sāksies jukas, un tad tai noteikti nebūs spēka ķerties klāt Ukrainas jautājumam. Tad patiešām varētu paņemt "nezaļežnuju" savā militāri politiskajā paspārnē. Tikai šī cerība ar katru gadu kļūst vājāka. Piedevām Eiropas un Krievijas attīstības tendences, tāpat kā globālā situācija padara tādus aprēķinus arvien spocīgākus.

Tāpēc nekādu reālu plānu iekļaut Ukrainu NATO eiropiešiem, protams, nav, tāpat kā nav vēlmes kaitināt Krieviju pat ar runām par tādu tēmu. Taču tos, kuri ir gatavi paķircināt krievus ar spriedelējumiem par Ukrainas iekļaušanu Ziemeļatlantijas aliansē, pašiem eiropiešiem būtu uzskata par reāliem un ļoti bīstamiem provokatoriem.

0
Tagi:
ASV, Vladimirs Zeļenskis, NATO, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus