Vladimirs Putins

"Reaģēt ātri un stingri": Vladimirs Putins par Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumiem

63
(atjaunots 08:12 11.12.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda viedokli par Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumiem ārvalstīs: viņš uzskata par nepieciešamu nekavējoties reaģēt uz tādiem uzbrukumiem.

RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes locekļiem, norādīja, ka nepieciešams nekavējoties reaģēt, saskaroties ar uzbrukumiem Krievijas žurnālistiem ārvalstīs, vēsta RIA Novosti.

Prezidents uzskata, ka reakcijai uz žurnālistu tiesību pārkāpumiem jābūt ātrai un stingrai.

"Kad mēs saskaramies ar žurnālistu, jebkurā gadījumā, mūsu ārvalstīs strādājošo žurnālistu tiesību nepārprotamu pārkāpumu elementiem, jāreaģē ātri un stingri," konstatēja Putins.

Atgādināsim, ka 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja krievvalodīgos žurnālistus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews, un veica kratīšanu viņu dzīves vietās. Žurnālisti aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem uzrādītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Šie žurnālisti nav Baltnews un Sputnik Latvija darbinieki, viņi ir portālu ārštata autori.  Baltnews un Sputnik Latvija ir saistīti ar mediju holdingu "Rossija segodņa", kura vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka sankcijas ir individuālas un nav attiecināmas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu. Arī Kiseļovs uzsvēra, ka individuālās sankcijas nekādi nav attiecināmas uz viņa vadīto mediju holdingu.

Publicists Vladimirs Lindermans, viens no VDD aizturētajiem žurnālistiem, paziņoja, ka, pēc viņa domām, ES sankcijas šajā gadījumā ir tikai iegansts. Viņš uzskata, ka VDD uzdevums ir daudz plašāks – sagatavot augsni citām, daudz nopietnākām apsūdzībām, kas sāpīgi skars visu krievvalodīgo sabiedrību Latvijā.

63
Tagi:
Vladimirs Putins, žurnālists, Krievija
Pēc temata
Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem
Vardarbība ir norma? Krievijas Žurnālistu savienība reaģēja uz VDD rīcību Latvijā
Dombrovskis sašutis par žurnālistu aizturēšanām un plāno sarunu ar iekšlietu ministru
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Tālvadības pults, foto no arhīva

Nabadzīgi veikali, atpalicība, drūma TV: Krievijas žurnāliste novērtēja Latviju

48
(atjaunots 14:45 16.04.2021)
Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova, kurai jau agrāk izdevās ar saviem Baltijas valstīm veltītajiem aprakstiem iekustināt vietējās varasiestādes un radīt sašutuma vētru, tagad atkal aprakstījusi baltiešus rakstā par to, kāpēc viņiem tik ļoti nepatīk Krievija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Nav gan tik briesmīgi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Rakstā, ko publicēja portāls Gazeta.ru, Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova pat žēlo Baltijas valstis, kas spiestas dzīvot un visu laiku atskatīties uz "vecāko brāli, kas visus tracina" – uz Krieviju.

Kāpēc "vecākais brālis" tracina? Žurnāliste paskaidroja, ka visas traģēdijas pamatā ir fakts, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija dzīvoja un attīstījās, bet ilgoto neatkarību saņēmušās valstis nespēja sasniegt tādus izaugsmes tempus, kā lielais kaimiņš.

"Jebkurš cilvēks, kurš pabraukājis pa bijušo PSRS, zina, ka mūsu valsts izskatās vislabāk attīstīta no visām. Vai nu viņi neapciemo kaimiņus, vai baidās viņus aizkaitināt," konstatēja žurnāliste.

Viņa atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā bijusi visās bijušās PSRS valstīs, un Krievija, pēc viņas domām, izskatās visprogresīvāk. Žurnāliste norādīja pat uz kontrastu apģērbā, piemēram Rīgas ielās, ar Krievijai raksturīgo manieri. Viņasprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji ģērbjas vecmodīgi.

Pēc tam viņa atgādināja virkni kļūmju, ko pieļāvušas Baltijas valstis.

Žurnālistes ieskatā, veikali Latvijā varētu būt daudz labāki un nav ne salīdzināmi kārtības un tīrības ziņās ar veikaliem Krievijā. "Lielveikals nabagajiem Rīgā ir netīrāks nekā Permā," viņa konstatēja.

Arī izdevniecības, avīzes un interneta mediji Krievijā izskatās mūsdienīgāki, viņa atzīmēja. Pie tam viņa uzsvēra, ka par reklāma mēstules Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir tādas, kā bija Krievijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Žurnāliste asi kritizēja arī televīziju: "Nomācošs iespaids: grafika, ievada attēls, montāža, vadītāju apģērbs, reklāma neizskatās tik mūsdienīga, kā pie mums... Visi Baltijas mediji patiešām izskatās ļoti nabadzīgi un pieticīgi, it kā pie tiem strādātu provinciāļi. It kā skaties Krievijas rajona centra telekanālu."

Viņa zemu novērtēja tehnoloģijas visās pēcpadomju valstīs, izņemot Igauniju. No Krievijas atpaliek gan interneta ātruma, gan lietotāju ērtību ziņā, pēc viņas vārdiem, klibo pat interneta piegādes caur postamātiem.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

"Šķērso robežu ar Latviju, un it kā melnajā caurumā ties. Tas pats ir ar Lietuvu. 2018. gadā iebraucu Kauņā: jau pili var redzēt, bet tīmekļa nav!" Mironova bija sašutusi.

Starp citu, par publikāciju Facebook, kurā Mironova pastāstīja, kā braukusi mašīnā uz Latviju atpūsties, FB bloķēja viņas lapu uz 30 dienām.

Viņa jau apliecināja lasītājiem, ka uz Latviju vairs nebrauks ceļu kvalitātes, vistu kuņģīšu trūkuma un vietējo alkoholisma dēļ. Piedevām rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" viņa stāstīja, ka ielas pilsētās ir tukšas un visbiežāk Rīgā sastopami bērni un pensionāri.

Šoreiz Mironova atsauca atmiņā Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas publikāciju, kurš Twitter tīklā pat ierunājās krieviski, mēģinādams pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka MRT kabinets Latvijā ir.

Mironova piezīmēja, ka Baltijas valstis labprāt salīdzina ar savām galvaspilsētām Krievijas laukus.

"Vai tad tik sen norībēja skandāls, kad Latvijas politiķis publicēja MRT kabineta fotogrāfiju rajona centrā, bet viņam atsūtīja novazātas fotogrāfijas no mūsu provinces 2000. gados, iebiedēšanai nez kāpēc papildināja ar tualetes fotogrāfiju no Osvencimas un paziņoja, ka tā esot slimnīca Krievijā. skaists gājiens, nekas cits. Toties sanāk muļķības, ja salīdzināt salīdzināmo. Manā rajona centrā, Puškina apdziedātajā Lugā, piedzēruši uz ceļiem nevāļājas, bet Latvijā – vāļājas, es viņus te pati cēlu kājās, bet vietējie gāja garām. Un es pati esmu redzējusi, ka Tartu nomales izskatās daudz depresīvākas nekā nomales Toboļskā, kur es tāpat esmu bijusi," uzsvēra žurnāliste.

Viņa secināja: ja Baltijas valstīs pavadīt ilgu laiku, sāc manīt detaļas, tāpēc rodas iespaids, ka viņi būtiski atpalikuši no Krievijas. "Atpalicēji" – tā Baltijas valstis nokristīja Mironova. Tāpēc ka "viņu tradīcija ir pastāvīgi atskatīties uz Krieviju," uzskata žurnāliste.

Kā piemēru Mironova atgādināja atbalsi, ko Latvijā radīja viņas raksts par sliktajiem ceļiem, un atzīmēja – viņas publikācija FB toreiz piesaistījusi piecu Saeimas deputātu uzmanību, "jo tas ir notikums".

Savu rakstu Mironova noslēdza ar interesantu secinājumu: "Mēs esam nejaukā stāvoklī: mūs ielenc valstis, kas uzskata: tām personīgi būs vieglāk dzīvot, ja mēs dzīvosim sliktāk. It kā viņi no tā pumpas iznīdēs un iemācīsies lietot chromakey."

48
Tagi:
žurnālists, Krievija, Baltija
Pēc temata
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju
"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

13
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

13
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu