Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

77
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
77
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (86)
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

61
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

61
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja

Piemaskavā par video latviešu valodā ierosināta lieta par nacisma reabilitēšanu

58
(atjaunots 17:10 16.05.2021)
Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Volokolamskas izmeklēsanas nodaļa ierosinājusi krimināllietu par sociālajā tīklā publicētu video ierakstu, kas sagroza PSRS lomu Lielajā Tēvijas karā.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Maskavas apgabala Volokolamskā ierosinata krimināllieta par nacisma reabilitāciju. Interneta lietotājs vienā no sociālajiem tīkliem publicējis video ierakstu latviešu valodā, kas satur fašisma propagandu, liecina informācija Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes (GIP) vietnē.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, ieraksts publicēts sociālajā tīklā pērnā gada 16. martā. ieraksts sagroza faktus par Otro pasaules karu un satur fašisma propagandu – to apstiprinājusi psiholoģiskā un lingvistiskā tiesu ekspertīze.

"Tādējādi izplatītas nepārprotami melīgas ziņas par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados. Pie tam lietotājs precīzi zināja, ka šo video brīvā piekļuvē var noskatīties sociālā tīka lietotāji," teikts paziņojumā.

Par šo faktu ierosināta krimināllieta par nacisma reabilitāciju saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 354.1 panta 1. daļu.

Patlavan izmeklētāji veic nopratināšanas un citas darbības ar mērķi identificēt lietotāju, kas publicējis video ierakstu.

58
Tagi:
nacisma glorifikācija, Vēsture, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
"Putins brīdinājis sāncenšus". Ko citu valstu mediji rakstīja par Uzvaras parādi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Maxima lielveikals, foto no arhīva

Aicina darbā skolēnus: Maxima piedāvā aptuveni 400 darba vietas vasaras brīvlaikā

0
(atjaunots 22:05 17.05.2021)
Jau 10 gadus darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras izstrādātā programma, kas dāvā iespēju 15-18 gadus veciem skolēniem iegūt reālu darba pieredzi vasaras brīvlaikā.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" radīs 382 darba vietas 53 veikalos 27 Latvijas pilsētās. Tās paredzētas jauniešiem, kuri vēlas pastrādāt vasaras periodā, raksta Press.lv, atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju.

Šādu praksi "Maxima Latvija" izmanto jau 10 gadus – vasaras periodā tirdzniecības vietās darbā tiek pieņemti 15-18 gadus veci jaunieši, lai iegūtu reālu darba pieredzi un nopelnītu kabatas naudu. Programmu izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Šogad jaunieši varēs iekārtoties darbā "Maxima" veikalos Aizkrauklē, Ādažos, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Iecavā, Ikšķilē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Koknesē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Salacgrīvā, Salaspilī, Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.

2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija, piepelnīšanās jautājums Latvijā bija īpaši akūts. Tomēr NVA pieņēma lēmumu tomēr atļaut skolēniem strādāt. Labklājības ministrija lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz Covid-19 izplatības lejupslīdi.

Jāpiebilst, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā skolēnus vasaras brīvlaikā, saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolēna-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

0
Pēc temata
Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus