Ekoaktiviste Dina Hitrova

"Nekā lieka". Urālu iedzīvotāja uz diviem gadiem atteikusies no pirkumiem

166
(atjaunots 12:50 28.11.2020)
Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Dinas Hitrovas garderobē ir vien apmēram divdesmit apģērba priekšmeti un apavi: džinsi, sporta jaka, divi pāri kroseņu, daži T-krekli. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ne kāju nesper veikalos apģērba meklējumos. Pielikt punktu šopingam Dina nolēma ne aiz taupības – ekoloģijas labad.

Dina uzskata, ka ikviens spontāni nopirkts un pēc tam izmests priekšmets kaitē apkārtējai videi. Dzīvojot pilsētā – Jekaterinburgā, Dina ir iemācījusies dzīvot gandrīz bez atkritumiem: organiskās atliekas nonāk kompostā, plastmasu un stiklu viņa nodod pārstrādei. Izdevies atrast pielietojumu pat kases čekiem – no tiem sieviete izgatavo akvareļu papīru, par Dinu portālā RIA Novosti pastāstīja Anastasija Gņedinska.

"Noturēties vismaz mēnesi"

Fotogrāfijā Dina saspiedusi saujā transporta talonu, vairs nederīgu zolīšu pāri, eļļas pudeles etiķeti. Tāds ir viņas atkritumu spaiņa saturs vienpadsmit dienu laikā. "Varēja būt vēl mazāk: samērcētas kartona zolītes varētu izkaltēt un nodot kopā ar makulatūru."

Līdz 2010. gadam Dina neko daudz negrima domās par patēriņu un ekoloģiju. Viņa bija arhitekte prestižā firmā, priekš sevis naudu nežēloja. "Vakarā varēju iegriezties veikalā un atdot palielu summu par kaut kādu nevajadzīgu mantu. Labi vēl būtu, ja tie būtu ieplānoti pirkumi. Bet es šķērdēju naudu pēc principa "ja jau esmu veikalā, kaut kas jānopērk"," atcerējās sarunbiedre.

Ekosomas polietilēna maisiņu vietā

Viņas dzīvi mainīja brīvprātīgo projekti. Hitrova iestājās "Brīvprātīgo meža ugunsdzēsēju biedrībā", sadraudzējās ar Greenpeace aktīvistiem. Sāka ar mazumiņu – atkritumu šķirošanu. Pirms diviem gadiem nolēma padzīvot pēc principa "zero waste", nekādu atkritumu. "Apsolīju nepirkt neko lieku, pat ne zeķu pāri. Vienkārši gribējās saprast, vai izturēšu". Nekādu konkrētu termiņu viņa sev nenosprauda, nolēma paciesties vismaz mēnesi. Taču pēc gadu ilgas "bezpirkumu diētas" pagarināja eksperimentu. Dina atcerējās, ka vispirms sarīkojusi inventarizāciju garderobē: daļu mantu aizveda pārstrādei, šo un to atdeva draugiem. Tagad viņas skapī ir pamata komplekts: daži T-krekli, sporta jaka, džinsi, bikses, divi pāri kroseņu – ikdienai un skriešanai. Divas ziemas virsjakas – ikdienai un sporta nodarbībām. Dina apliecina: pietiek visiem dzīves gadījumiem, it īpaši, ja cilvēks izraudzījies sportisku stilu.

"Protams, visvairāk nonēsājas apavi. Vienas krosenes jau ir šausmīgi novalkātas. Tomēr es tās nesu uz darbnīcu, lieku ielāpus, pielīmēju. Saprotu: katra jauna priekšmeta cenai jāpieskaita klāt darba izdevumi, ražošanai vajadzīgās izejvielas, simtiem litru ūdens, kas vajadzīgi, lai izaudzētu, piemēram, kokvilnu."

Экоактивист Дина Хитрова
Ekoaktiviste Dina Hitrova

Zeķes Dina lāpa. Apgalvo, ka divu gadu laikā nav nopirkusi nevienu pāri. Arī apavus, rotaslietas, pat apakšveļu. "Komentāros manām publikācijām sociālajos tīklos daudzi raksta, sak, es no sākuma esot sarūpējusi apģērbu krājumu, pēc tam pieteikusi gadu (sākumā eksperiments bija paredzēts uz divpadsmit mēnešiem) bez pirkumiem. Bet es taču to visu pārsvarā daru pati priekš sevis. Kāpēc man vajadzētu krāpt pašai sevi?"

Agrāk pirms svarīgas tikšanās vai brauciena Dina noteikti pirka jaunu kostīmu vai kleitu. Tagad uz meistarklasēm un intervijām nāk sporta jakā.

— Vai gadās, ka esat ciemos un visi redz, ka jums zeķes ir salāpītas? Vai nebaidāties nosodījuma, šķību skatienu?

— Visi paziņas saprotoši uztver manu dzīvesveidu, uzskatus. Pie tam nevajag domāt, ka es nēsāju skrandas. Apģērbs, it īpaši kvalitatīvs un dārgs, ir diezgan izturīgs. Mēs to izmetam agrāk vienkārši tāpēc, ka manta vairs nav modīga, ir apnikusi.

Dina sarēķināja: ietaupījusi 150 tūkstošus rubļu un vairāk nekā 300 stundas, ko agrāk būtu pavadījusi, pielaikojot pirkumus. "Es varēju ieiet tirdzniecības centrā un aizmirst it visu, izraugoties mantas. Pat ja nekas nederēja, tik un tā kaut ko pirku. Vajag taču kaut kā attaisnot izšķiesto laiku."

Čeku papīrs

Jau vairākus gadus Dina nelieto polietilēna maisiņus. Uz veikaliem iet ar pašrocīgi šūtām ekosomām. "Tās vajag tikai izpurināt, un var lietot atkal. Jā, gaļai vai vistai nav īsti labas, bet var jau izmazgāt. Tomēr es esmu vegāne, tāpēc pārtikas veikalos ņemu dārzeņus un augļus."

Produkti ekosomās

Viņa atteikusies arī no parastās sadzīves ķīmijas. Pērk tikai cieto šampūnu un kondicionētāju matiem, bez iepakojuma, izmanto tikai ekosūkļus, ko meistaro pati no auduma apgriezumiem. Atradusi pat ekoloģiskas zobu sukas – no bambusa. "Tās sairst kā parasta koksne – dažu gadu laikā.  Tiesa, tagad daudzviet, arī pie mums plastmasas zobu sukas šur un tur pieņem pārstrādei. Tās izkausē un pievieno sporta laukumu segumā."

No čekiem saražots ekopapīrs

Čekus no lielveikaliem Dina nemet laukā – tie pārtop par ekopapīru. Sieviete skaidro, ka tos nevar nodot pārstrādei, jo papīrs satur kaitīgo bisfenola A savienojumu. "Es tos krāju, liku kārbā. Ar laiku sakrājās tik daudz, ka vajadzēja steigšus izdomāt, kur tos likt. Nolēmu pamēģināt izgatavot akvareļpapīru." Dina čekus izmērcē bļodā, pievieno mazliet PVA līmes, sajauc, līdz masa ir vienveidīga. To viņa izberž caur sietiņu, izklāj plānā kārtiņā uz auduma un kaltē. "Pat šajā jomā esmu panākusi ekoloģisku tīrību. Ja palasīsiet, kā ražo papīru, sapratīsiet, cik tas ir kaitīgi apkārtējai videi: daudz balināšanas, atkritumi un notekūdeņi. Manā ražošanā atkritumu nav. No atkritumiem es saņemu jaunu produktu."

Ekopapīra izgatavošanas meistarklase

— Vai sulas pakās un ūdeni pudelēs arī nepērkat?

— Protams, ne. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem man uzdāvināja daudzkārt lietojamu pudeli. To ņemu visur līdzi. Gan ekoloģiski, gan ekonomiski: atsakoties no pudelēs pildītā ūdens, ietaupu līdz desmit tūkstošus rubļu gadā. Starp citu, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pārvietojos tikai ar velosipēdu.

"Savācu pat suņu ekskrementus"

Savus atkritumus Dina ir minimizējusi. Piedevām viņa novāc arī citu atstāto. Jau vairākus gadus viņa nodarbojas ar plogingu – teritorijas uzkopšanu skrējiena laikā. "Dzīvoju netālu no Uhtusa mežaparka, sen nodarbojos ar skriešanu. Raizes sagādāja tikai atkritumi, ko nevērīgi šašliku mīļotāji atstāj, kur pagadās. Sapratu: ja man nepatīk trenēties tādā bardakā, kaut kas ir jādara. Sāku uzlasīt bundžas, pudeles. Tikai pēc tam uzzināju, ka plogings ir vesela kustība – šie cilvēki uzņēmušies rūpes par tīrību. Starp citu, tā radusies Zviedrijā."

После каждой пробежки Дина выносит из леса по 6-8 килограмм мусора.
Pēc katras skriešanas reizes Dina iznes no meža 6-8 kilogramus atkritumu

Sākumā Dina uzlasīja plastmasas pudeles. Pēc tam – arī izsmēķus un mitrās salvetes. Tagad neatstāj pat suņu ekskrementus.

Pēc ikdienas sporta nodarbībām viņa iznes no meža līdz pat astoņus kilogramus atkritumu. Pie tam viņa pat maisiņus nepērk – tie viegli atrodas starp izmestajiem atkritumiem. Pēc tam Dina tos neizmet konteinerā kopā ar saturu – atstāj nākamajām "medībām". "Dažreiz maisiņus izmantoju vairākas nedēļas." Pirkt nākas tikai cimdus. Tomēr tos Dina mazgā (starp citu, ar ekoziepēm) un nēsā mēnešiem ilgi.

Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Пакеты для сбора мусора Дина тоже находит в лесу
Paketes atkritumu savākšanai Dina tāpat atrod mežā
166
Tagi:
ekoloģija, Krievija
Pēc temata
Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un kā glābjas no epidēmijas
Cilvēki – tā ir slimība. Par ko raud lāči un vides sargi
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
VIP klases ekoloģiskie projekti
Situācija pie skolas Kazaņā, kur notika apšaude

Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki

83
(atjaunots 18:36 11.05.2021)
Tatarstānas galvaspilsētā mācību iestādēs ieviests paaugstinātas drošības režīms, pēc apšaudes skolas apkaimē – kontrteroristiskās operācijas režīms.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Kazaņā apšaudē mācību iestādē gājuši bojā 9 cilvēki, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja reģiona ārkārtas dienesti. Divi skolēni gājuši bojā, izlecot pa trešā stāva logu.

Kazaņas 175. vidusskolā notikusi apšaude, kurā nogalināti 9, ievainots 21 cilvēks. Likumsargi ierosinājuši krimināllietu un turpina izmeklēšanu.
Provizoriskie dati liecina, ka apšaudi sarīkojis skolas bijušais absolvents. Viņš ir aizturēts.

Ar evakuētajiem bērniem strādā psihologi, organizēts "karstās līnijas" darbs.

Visās mācību iestādēs pilsētā pastiprināti drošības pasākumi.

Iepriekš ziņu aģentūras vēstīja: no rīta Tatarstānas policija saņēma ziņu par to, ka 175. skolā dzirdama apšaude. Uzbrukums notika mācību laikā, šāvēji bija vairāki.

Ārkārtas situācijas vietā ieradās vairāk nekā 20 ātrās palīdzības brigādes. Skolas apkaimē ieviests kontrteroristiskās operācijas režīms. Ierosināta krimināllieta.

Traģēdijas vietu apmeklēja Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs, veselības ministrs Marats Sadikovs un prokurors Ilduss Nafikovs.

"Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteica līdzjūtību par traģēdiju Kazaņā.

"Ļoti skumjas ziņas no Kazaņas. Izsaku patiesu un dziļu līdzjūtību šajā briesmīgajā noziegumā bojā gājušo vecākiem un ģimenēm. Novēlu pēc iespējas ātrāk atgūt veselību visiem cietušajiem," politiķis uzrakstīja savā lapā Facebook.

Ēkā turpinās operatīvās darbības. Sociālajos tīklos publicē uzņēmumus, domājams, no Kazaņas skolas telpām

83
Tagi:
bērni, skola, terorakts, Krievija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

"Neonacisms paceļ galvu Baltijā": Putins izteicās par "nepiebeigtajiem slepkavām"

27
(atjaunots 09:31 11.05.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 9. maija Uzvaras parādē Maskavā atgādināja, kā brieda nacisms, kā aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi un brīdināja par tālaika šausmu atkārtošanās risku.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parāde par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā apsveica valsti lielajos svētkos un norādīja, kādu iemeslu dēļ Krievija un pasaule nedrīkst piemirst šo dienu.

Uzvaru Lielajā Tēvijas karā Putins nosauca par kolosāli vēsturiski nozīmīgu visas pasaules likteņos. Prezidents norādīja, ka Krievijā tie ir svēti svētki, jo tā ir radnieciska cilvēkiem, kuri sakāva, salauza nacismu, tā ir uzvarētāju paaudzes mantiniece.

Viņš pauda dziļu pateicību veterāniem, kuri pierādīja: kopā var sasniegt pat to, kas šķiet neiespējams, izcīnot neapšaubāmo Uzvaru un padarot 1945. gada 9. maiju slavenu gadu simteņiem uz priekšu.

"Mēs vienmēr paturēsim prātā, ka šo izcilo Varoņdarbu paveica padomju tauta, kas pašā smagākajā kara laikā, izšķirošās cīņās noteica iznākumu cīņā ar fašismu. Mūsu tauta bija viena, viena smagajā varonības un upuru ceļā pretī uzvarai. Tā cīnījās uz dzīvību un nāvi uz robežām, smagās cīņās uz zemes, jūrā un debesīs. Visu tautību un ticību cilvēki cīnījās par katru dzimtās zemes pēdu. Par Piemaskavas laukiem, Karēlijas klintīm un Kaukāza pārejām. Par Vjazmas un Novgorodas mežiem, par Baltijas un Dņepras krastiem, par Volgas un Donas stepēm," paziņoja Putins.

Krievijas vadītājs savā runā atgādināja, ka šogad aprit 80 gadi kopš Lielā Tēvijas kara sākuma, kad ienaidnieks uzbruka PSRS, iebruka šajā zemē, "lai slepkavotu, sētu nāvi, sāpes, šausmas un neaprakstāmas ciešanas, vēlēdamies gāzt ne tikai politisko iekārtu, padomju sistēmu, bet arī likvidēt PSRS kā valsti, kā nāciju, noslaucīt tautas no zemes virsas."

Возложение венка и цветов к Могиле Неизвестного Солдата у Кремлевской стены
© Sputnik / Михаил Метцель
Ziedu nolikšana pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā

"Atbildei uz nacistisko ordu iebrukumu kļuva vispārēja, draudīga, nepārvarama vēlme atvairīt iebrukumu, darīt visu, lai ienaidnieks tiktu sakauts, lai noziedznieki, slepkavas saņemtu taisnīgu un nenovēršamu sodu. Padomju tauta izpildīja svēto zvērestu, nosargāja dzimteni un atbrīvoja Eiropas valstis no brūnā mēra," uzsvēra Putins.

Viņš teica, ka karš sagādājis tik daudz bēdu un asaru, ka nav iespējams to aizmirst, nav piedošanas tiem, kuri no jauna lolo agresīvus plānus.

"Gandrīz gadsimts atdala mūs no notikumiem, kad Eiropas centrā auga nacistiskā zvēra nekaunība, aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi, itin vienkārši tika lauzti līgumi, kuru mērķis bija apturēt pasaules kara tuvošanos. Vēsture liek izdarīt secinājumus un gūt mācību, taču diemžēl daudz ko no savas izcilības murgainās teorijas pārņemto nacistu ideoloģijas atkal mēģina likt lietā. Un ne tikai dažādi radikāļi un starptautisko teroristu grupējumi.

Šodien mēs redzam nepiebeigto slepkavu un viņu sekotāju pulcēšanos un mēģinājumus sagrozīt vēsturi, attaisnot noziedzniekus, kuru rokas ir simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju asinīs. Mūsu tauta pārāk labi zina, pie kā tas ved. Katra ģimene svēti glabā atmiņā tos, kuri izcīnīja Uzvaru. Un mēs vienmēr leposimies ar viņu varoņdarbu. Krievija konsekventi aizstāv starptautiskās tiesības, taču pie tam mēs stingri sargāsim savas nacionālās intereses – nodrošināt mūsu tautas drošību," teica prezidents uzrunas noslēgumā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Putina vārdus par nepiebeigtajiem slepkavām. Radio "Govorit Moskva" ēterā Peskovs konstatēja: nav noslēpums, ka neonacisms paceļ galvu Ukrainā un Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šīs izpausmes ir acīmredzamas un ar to cenšas cīnīties Eiropa, tomēr Krievijai notiekošais nav pieņemams principā.

Jāpiebilst, ka 8. maijā, Eiropas dienā Latvijas prezidents Egils Levits apgalvoja, ka Latvija vispār neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā un pie tam cietusi teju vai vairāk nekā visas citas valstis.

27
Tagi:
neonacisms, Uzvaras diena, Baltija, Putins
Pēc temata
Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā Maskavā
Debesis virs Maskavas iekrāsojās Krievijas karoga krāsās: Uzvaras gaisa parādes mēģinājums

Rets ciemiņš: Liepājas novadā video nonācis ziņkārīgs lācis

0
(atjaunots 23:01 11.05.2021)
Svētdien, Bārtas mežā Liepājas novadā fotolamatās iekļuva lācis. Vietējie atzīmēja, ka Kurzemes dienvidos ķepaiņi sastopami ļoti reti.

Videokamera bija novietota mednieku biedrības "Buvmeistars" teritorijā. Tās pārstāve Kate Šterna pastāstīja, ka lācis ir apmēram piecus gadus vecs. Viņa konstatēja, ka Kurzemes dienvidos lāči nav redzēti ilgu laiku, tā ir liela veiksme, ka izdevies fiksēt šo ķepaini.

Lācis nesteidzīgi devās pie barotavas, ko mednieki sarūpējuši savvaļas dzīvniekiem, izpētīja to un, neko interesantu neatradis, devās tālāk savās lāča darīšanās.

© Sputnik / Н. Герасимов

Nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākais lāču skaits mīt Latvijas dienvidos. Speciālists ziņoja, ka monitorings atbilstoši četriem galvenajiem kritērijiem: īpatņu skaits, izplatība, mītnes vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – liecina, ka lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts no 2015. līdz 2018. gadam.

Ozoliņš atzīmēja, ka tik mazs dzīvnieku skaits, kāds pašlaik fiksēts valstī, nevar nodrošināt populācijas patstāvīgu atjaunošanos. Tomēr, pēc viņa domām, cerība vēl ir.

Speciālisti brīdina, ka, iestājoties pavasarim, vēlams būt piesardzīgākiem pastaigās pa mežu un tā apkaimi – lāči mostas no miega un var tuvoties cilvēku mitekļiem uztura meklējumos.

0
Tagi:
lācis, Liepāja