Uzvaras karogs virs Reihstāga, foto no arhīva

3 galvenie mīti par Otro pasaules karu

155
(atjaunots 19:23 21.11.2020)
Kāpēc uzvaru pār Hitleru arvien biežāk piedēvē ASV, kad parādījās pirmās nepatiesās ziņas par Otro pasaules karu un kā ar tām cīnīties? Atbildes uz šiem jautājumiem – Sputnik materiālā.

RĪGA, 21. novembris – Sputnik, Danara Kurmanova. Maskavā norisinās starptautiskais zinātniski praktiskais forums "Nirnbergas mācība", ko organizēja Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa". Galvenais foruma temats: kāpēc mūsdienu sabiedrībā parādās tik liels skaits nepatiesu ziņu par Otro pasaules karu un vai pastāv reāla iespēja tām pretoties? Jo publikācijas, kas izkropļo vēsturi un noniecina padomju karavīru ieguldījumu uzvarā pār nacismu, lielākoties parādās sociālajos tīklos, un tās ir ļoti grūti kontrolēt.

Tomēr ar to var cīnīties, uzskata mediju eksperti. Par galvenajiem Otrajam pasaules karam veltītajiem mītiem lasiet Sputnik rakstā.

Mīts par to, ka uzvara karā ir ASV nopelns

"Falsifikācijas mēģinājumi, runas par to, ka Amerika uzvarējusi karā, bija arī agrāk, tikai nekaunības līmenis toreiz bija zemāks," uzskata vācu rakstnieks, vietnes "Antispiegel" vadītājs Tomass Ropers (Thomas Röper). – Agrāk vismaz runāja, ka PSRS un ASV bija sabiedrotie, ka vislielākos zaudējumus cieta tieši Austrumu fronte. Tagad padomju karavīrus arvien biežāk sauc par okupantiem, bet amerikāņi, izrādās, ir ieradušies Vācijā ar šokolādi."

Pēc Ropera domām, vēstures pārrakstīšanu lielā mērā veicina Eiropas mediji, tajā skaitā Vācijas izdevumi. Viņš atgādina, kā vācu žurnāls "Der Spiegel" publicēja sociālajos tīklos rakstu par to, ka Osvencimas koncentrācijas nometni atbrīvojuši amerikāņi. Vēlāk, pēc kritikas viļņa, izdevums paziņoja, ka pieļāvis "kļūdu" un koriģēja publikāciju: tagad tajā teikts, ka Aušvicas koncentrācijas nometni atbrīvojusi Sarkanā armija.

Speciālisti rosina nosodīt jebkuru vēstures izkropļojumu. Tā, sabiedrības uzmanību "Der Spiegel" publikācijai piesaistīja saniknoti vāciski runājošie lietotāji. Viņi uzskata, ka aizstāv ne vien faktu, bet arī Aušvicā bojāgājušo – 1,4 miljonu cilvēku piemiņu.

Mīts par to, ka jaunā paaudze neinteresējas par toreizējo karu

Valda uzskats, ka jaunieši arvien mazāk interesējas par Otrā pasaules kara tēmu. Tomēr tā nav, uzskata Russia Today žurnāliste Marija Butina. Kā piemēru viņa minēja gājienu "Nemirstīgais pulks": ja agrāk ārpus Krievijas šajā akcijā piedalījās tikai 39 valstis, tad dažu gadu laikā to skaits pieaudzis līdz 115.

"Tāpēc ir svarīgi atbalstīt mūsu tautiešus, viņi ir vēsturiskās atmiņas aizstāvji, viņi popularizē miera un sadarbības idejas, atbalsta Krievijas pilsoņus ārzemēs," stāsta Butina.

Arī tuvākajās valstīs aizvien lielāks skaits cilvēku vēlas saglabāt patiesību par karu, uzskata foruma spīkeri. Pierādījums tam ir Krievijas pilsoņa Sergeja Mirošņičenko brīvprātīgais darbs: savā brīvajā laikā viņš pārtulko Nirnbergas procesa stenogrammas un citus dokumentus, kas saistīti ar Otro pasaules karu. Nesen internetā parādījās arī jauns portāls "Nuremberg Media", kas stāsta par Nirnbergas tribunālu. Projekta veidotāji ir mediju grupa "Rossija Segodņa" un aģentūra "Sputnik".

Runājot par karu, ir jāņem vērā fakti, pārliecināti foruma "Nirnbergas mācība" dalībnieki. Cilvēki, kuri apgalvo, ka komunisms un nacisms ir viens un tas pats, zaudē visus savus argumentus pēc iepazīšanās ar masveida sterilizācijas ideju. Šo projektu ierosināja vācu ārsts Ādolfs Pokornijs: savā vēstulē 1941. gada oktobrī viņš apgalvoja, ka "ienaidnieks ne tikai jāuzvar, tas jāiznīcina". Šim nolūkam Pokornijs piedāvāja sterilizēt "3 miljonus ieslodzīto boļševiku, kuriem jāatņem vairošanās iespējas". Turklāt, pēc ārsta domām, gūstekņus varēja līdz mūža galam izmantot kā darbaspēku – un ja eksperiments noritētu veiksmīgi, Hitlera uzvaras gadījumā tāpat plānoja rīkoties ar pārējiem PSRS iedzīvotājiem.

Viltus ziņas parādījās, pateicoties internetam?

Patiesībā viltus ziņas pastāvējušas vienmēr, vēsta žurnālists un YouTube kanāla "Ciparu vēsture" autors Jegors Jakovļevs. Lai gan, pateicoties internetam, viltus ziņas ātri izplatās informācijas telpā, to līmenis manāmi krities. Piemēram, XIX gadsimtā vēsturiskie meli bija daudz radošāki.

1817. gadā čehu dzejnieks Vaclavs Ganka paziņoja, ka Krālūvdvūras pilsētas vecajā baznīcā atradis manuskriptu – senu eposu par to, kā 1242. gadā čehi satrieca... tatāru mongoļus. Daudzi čehi leģendai noticēja. Atmaskot dzejnieku izdevās tiesā tikai 70 gadus vēlāk.

Vēl vienu pazīstamu viltus ziņu 1939. gadā publicēja Francijas informācijas aģentūra "Havas". Tā apgalvoja, ka Josifs Staļins gribēja iekarot Poliju, un pat izplatīja runu, ar kuru ģenerālisimuss esot uzstājās Politbirojā Vācijas atbalstam Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Tikai pēc kara britu un vācu zinātniekiem izdevās pierādīt, ka "Havas" aģentūras publicētā runa bija falsificēta.

155
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, viltus ziņas, Vēsture, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
#UzvarasLappuses: RT demonstrē VR filmu par godu Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienai
Pulks bija tik liels, kā nekad: kā krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu
ASV vēstniecība piedēvējusi Aušvicas atbrīvošanu amerikāņu kareivjiem
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

18
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

18
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja

Piemaskavā par video latviešu valodā ierosināta lieta par nacisma reabilitēšanu

51
(atjaunots 17:10 16.05.2021)
Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Volokolamskas izmeklēsanas nodaļa ierosinājusi krimināllietu par sociālajā tīklā publicētu video ierakstu, kas sagroza PSRS lomu Lielajā Tēvijas karā.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Maskavas apgabala Volokolamskā ierosinata krimināllieta par nacisma reabilitāciju. Interneta lietotājs vienā no sociālajiem tīkliem publicējis video ierakstu latviešu valodā, kas satur fašisma propagandu, liecina informācija Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes (GIP) vietnē.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, ieraksts publicēts sociālajā tīklā pērnā gada 16. martā. ieraksts sagroza faktus par Otro pasaules karu un satur fašisma propagandu – to apstiprinājusi psiholoģiskā un lingvistiskā tiesu ekspertīze.

"Tādējādi izplatītas nepārprotami melīgas ziņas par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados. Pie tam lietotājs precīzi zināja, ka šo video brīvā piekļuvē var noskatīties sociālā tīka lietotāji," teikts paziņojumā.

Par šo faktu ierosināta krimināllieta par nacisma reabilitāciju saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 354.1 panta 1. daļu.

Patlavan izmeklētāji veic nopratināšanas un citas darbības ar mērķi identificēt lietotāju, kas publicējis video ierakstu.

51
Tagi:
nacisma glorifikācija, Vēsture, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
"Putins brīdinājis sāncenšus". Ko citu valstu mediji rakstīja par Uzvaras parādi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības