Uzvaras karogs virs Reihstāga, foto no arhīva

3 galvenie mīti par Otro pasaules karu

134
(atjaunots 19:23 21.11.2020)
Kāpēc uzvaru pār Hitleru arvien biežāk piedēvē ASV, kad parādījās pirmās nepatiesās ziņas par Otro pasaules karu un kā ar tām cīnīties? Atbildes uz šiem jautājumiem – Sputnik materiālā.

RĪGA, 21. novembris – Sputnik, Danara Kurmanova. Maskavā norisinās starptautiskais zinātniski praktiskais forums "Nirnbergas mācība", ko organizēja Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa". Galvenais foruma temats: kāpēc mūsdienu sabiedrībā parādās tik liels skaits nepatiesu ziņu par Otro pasaules karu un vai pastāv reāla iespēja tām pretoties? Jo publikācijas, kas izkropļo vēsturi un noniecina padomju karavīru ieguldījumu uzvarā pār nacismu, lielākoties parādās sociālajos tīklos, un tās ir ļoti grūti kontrolēt.

Tomēr ar to var cīnīties, uzskata mediju eksperti. Par galvenajiem Otrajam pasaules karam veltītajiem mītiem lasiet Sputnik rakstā.

Mīts par to, ka uzvara karā ir ASV nopelns

"Falsifikācijas mēģinājumi, runas par to, ka Amerika uzvarējusi karā, bija arī agrāk, tikai nekaunības līmenis toreiz bija zemāks," uzskata vācu rakstnieks, vietnes "Antispiegel" vadītājs Tomass Ropers (Thomas Röper). – Agrāk vismaz runāja, ka PSRS un ASV bija sabiedrotie, ka vislielākos zaudējumus cieta tieši Austrumu fronte. Tagad padomju karavīrus arvien biežāk sauc par okupantiem, bet amerikāņi, izrādās, ir ieradušies Vācijā ar šokolādi."

Pēc Ropera domām, vēstures pārrakstīšanu lielā mērā veicina Eiropas mediji, tajā skaitā Vācijas izdevumi. Viņš atgādina, kā vācu žurnāls "Der Spiegel" publicēja sociālajos tīklos rakstu par to, ka Osvencimas koncentrācijas nometni atbrīvojuši amerikāņi. Vēlāk, pēc kritikas viļņa, izdevums paziņoja, ka pieļāvis "kļūdu" un koriģēja publikāciju: tagad tajā teikts, ka Aušvicas koncentrācijas nometni atbrīvojusi Sarkanā armija.

Speciālisti rosina nosodīt jebkuru vēstures izkropļojumu. Tā, sabiedrības uzmanību "Der Spiegel" publikācijai piesaistīja saniknoti vāciski runājošie lietotāji. Viņi uzskata, ka aizstāv ne vien faktu, bet arī Aušvicā bojāgājušo – 1,4 miljonu cilvēku piemiņu.

Mīts par to, ka jaunā paaudze neinteresējas par toreizējo karu

Valda uzskats, ka jaunieši arvien mazāk interesējas par Otrā pasaules kara tēmu. Tomēr tā nav, uzskata Russia Today žurnāliste Marija Butina. Kā piemēru viņa minēja gājienu "Nemirstīgais pulks": ja agrāk ārpus Krievijas šajā akcijā piedalījās tikai 39 valstis, tad dažu gadu laikā to skaits pieaudzis līdz 115.

"Tāpēc ir svarīgi atbalstīt mūsu tautiešus, viņi ir vēsturiskās atmiņas aizstāvji, viņi popularizē miera un sadarbības idejas, atbalsta Krievijas pilsoņus ārzemēs," stāsta Butina.

Arī tuvākajās valstīs aizvien lielāks skaits cilvēku vēlas saglabāt patiesību par karu, uzskata foruma spīkeri. Pierādījums tam ir Krievijas pilsoņa Sergeja Mirošņičenko brīvprātīgais darbs: savā brīvajā laikā viņš pārtulko Nirnbergas procesa stenogrammas un citus dokumentus, kas saistīti ar Otro pasaules karu. Nesen internetā parādījās arī jauns portāls "Nuremberg Media", kas stāsta par Nirnbergas tribunālu. Projekta veidotāji ir mediju grupa "Rossija Segodņa" un aģentūra "Sputnik".

Runājot par karu, ir jāņem vērā fakti, pārliecināti foruma "Nirnbergas mācība" dalībnieki. Cilvēki, kuri apgalvo, ka komunisms un nacisms ir viens un tas pats, zaudē visus savus argumentus pēc iepazīšanās ar masveida sterilizācijas ideju. Šo projektu ierosināja vācu ārsts Ādolfs Pokornijs: savā vēstulē 1941. gada oktobrī viņš apgalvoja, ka "ienaidnieks ne tikai jāuzvar, tas jāiznīcina". Šim nolūkam Pokornijs piedāvāja sterilizēt "3 miljonus ieslodzīto boļševiku, kuriem jāatņem vairošanās iespējas". Turklāt, pēc ārsta domām, gūstekņus varēja līdz mūža galam izmantot kā darbaspēku – un ja eksperiments noritētu veiksmīgi, Hitlera uzvaras gadījumā tāpat plānoja rīkoties ar pārējiem PSRS iedzīvotājiem.

Viltus ziņas parādījās, pateicoties internetam?

Patiesībā viltus ziņas pastāvējušas vienmēr, vēsta žurnālists un YouTube kanāla "Ciparu vēsture" autors Jegors Jakovļevs. Lai gan, pateicoties internetam, viltus ziņas ātri izplatās informācijas telpā, to līmenis manāmi krities. Piemēram, XIX gadsimtā vēsturiskie meli bija daudz radošāki.

1817. gadā čehu dzejnieks Vaclavs Ganka paziņoja, ka Krālūvdvūras pilsētas vecajā baznīcā atradis manuskriptu – senu eposu par to, kā 1242. gadā čehi satrieca... tatāru mongoļus. Daudzi čehi leģendai noticēja. Atmaskot dzejnieku izdevās tiesā tikai 70 gadus vēlāk.

Vēl vienu pazīstamu viltus ziņu 1939. gadā publicēja Francijas informācijas aģentūra "Havas". Tā apgalvoja, ka Josifs Staļins gribēja iekarot Poliju, un pat izplatīja runu, ar kuru ģenerālisimuss esot uzstājās Politbirojā Vācijas atbalstam Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Tikai pēc kara britu un vācu zinātniekiem izdevās pierādīt, ka "Havas" aģentūras publicētā runa bija falsificēta.

134
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, viltus ziņas, Vēsture, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
#UzvarasLappuses: RT demonstrē VR filmu par godu Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienai
Pulks bija tik liels, kā nekad: kā krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu
ASV vēstniecība piedēvējusi Aušvicas atbrīvošanu amerikāņu kareivjiem
Sputnik V

Cena, izmēģinājumi, ražošana, sadarbība: Krievija prezentēja Sputnik V ANO

8
(atjaunots 14:54 03.12.2020)
Prezentācijas gaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros Krievija pastāstīja par pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 Sputnik V cenu, par izmēģinājumiem, ražošanu un par sadarbības iespējām.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. KF Veselības ministrija prezentēja pasaulē pirmo Krievijā radīto vakcīnu pret Covid-19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tiešsaistes prezentācijas ietvaros ar nosaukumu "Sputnik V: vakcīna pret Covid-19", kura notika ar Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO un KF Veselības ministrijas vadītāja Mihaila Muraško piedalīšanos, Krievija pastāstīja par preparāta cenu, nākotnes ražošanas apjomiem un sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Krievijas veselības ministrs paziņoja, ka vakcīnas pēcreģistrācijas izmēģinājumos, kuri notika KF, Baltkrievijā, Indijā, AAE un Venecuēlā, piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Tāpat viņš atzīmēja, ka Brazīlija un virkne citu valstu arī paudušas vēlmi veikt vakcīnas izmēģinājumus. Pašlaik notiek pārrunas.

Muraško uzsvēra, ka Sputnik V parādīja "spēcīgu imūno atbildi un antivielu atbildi" un šobrīd stāv galveno vakcīnu-kandidātu rindā, kuras tuvojas klīnisko izmēģinājumu noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai.

Krievijas Veselības ministrijas vadītāja paziņoja, ka jau ir potēti vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju no riska grupām, un preparāta klīniskie izmēģinājumi turpinās. Sputnik V jau sākuši piegādāt visos Krievijas reģionos, un plānots palielināt preparāta ražošanu valstī un pasaulē.

Savukārt Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF iesniedzis pieteikumu Sputnik V apstiprināšanai 40 valstīs un strādā ar regulatoriem šajās valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šeit ir svarīgi, lai šie lēmumi netiek pieņemti politisku motīvu dēļ, jo valstīm šobrīd ir svarīgi, lai to rīcībā ir dažādu vakcīnu portfelis.

Saskaņā ar Dmitrijeva prognozēm, jau 2021. gada martā Sputnik V ražošanas apjoms ārvalstu ražotnēs sastādīs vismaz 40 miljonu dozu mēnesī, tātad vakcīna būs pieejama 40 miljoniem cilvēku. Taču KTIF cer uz vēl lielākiem apjomiem.

Vakcīnas cena varētu sastādīt mazāk nekā 10 dolārus par dozu. Tas ir daudz lētāk, nekā dažās vakcīnas, kuras tika radītas uz cilvēka adenovīrusa bāzes, atzīmēja Dmitrijevs. Potēšanai būs nepieciešamas divas preparāta dozas.

Viņš paziņoja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt vakcīnu pieejamu visai pasaulei.

8
Tagi:
vakcīna, Krievija, ANO
Pēc temata
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Мурманский морской торговый порт

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

40
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

40
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

0
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

0
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā