KF Valsts domes ēka

Krievija plāno sodīt par cenzūru pret medijiem ārvalstu platformas

28
(atjaunots 21:53 19.11.2020)
Krievijas deputāti plāno noteikt atbildes pasākumus pret medijiem un IT platformām – bloķēšanu, trafika ierobežošanu un soda naudu par cenzūru, kas vērsta pret Krievijas plašsaziņas līdzekļiem.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts par atbildes sankcijām pret ārvalstu interneta platformām pret Krievijas medijiem, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informācijas avotu, kas iepazinies ar dokumentu.

Likumprojektu kopīgi sastādījuši dažādu partiju frakciju pārstāvji.

Ārvalstu interneta platformām draudēs sods par piekļuves ierobežošanu informācijai pēc rases, nacionālās un politiskās piederības, pie tam tas attieksies ne tikai uz sociālajiem tīkliem, bet arī lielajām IT platformām.

Starp iecerētajiem atbildes pasākumiem ir tādi soļi, kā bloķēšana, trafika ierobežošana un naudas sodi par Krievijas komunikāciju nozares kontroles iestādes – Roskomnadzor – prasību neizpildīšanu.

"Likumā iekļauti vairāki principi. Pirmkārt, - piekļuves ierobežošana, kad, piemēram, tiek bloķēti Krievijas televīzijas lapas sociālajos tīklos vai bloķēta Krievijas televīzijas uzņemta filma. Otrkārt, kad tiek ierobežota piekļuve informācijai pēc rases, nacionalitātes, politisko uzskatu piederības," atzīmēja aģentūras sarunbiedrs.

Lēmums par pasākumiem pret ārvalstu interneta platformām par cenzūru tiks saskaņots ar Krievijas Ārlietu ministriju.

"Tas ir svarīgi, jo gadījumā, ja runa būs par ārvalstu kompānijām, ir jāizprot visi ārpolitiskie apstākļi un jāpieņem lēmumi, vadoties arī no ĀM viedokļa" akcentēja informācijas avots

Trešdien kļuva zināms, ka Roskomnadzor nosūtījis vēstuli kompānijai Google ar prasību atcelt ierobežojumus YouTube kanālam "Solovjov LIVE", kura ieraksti kopš oktobra vairs netiek iekļauti sadaļā "Tendences". Šo situāciju kontroles iestāde uzskata par mēģinājumu ierobežot populāra Krievijas autora materiālu izplatīšanu". Iepriekš Roskomnadzor jau nosūtīja Facebook, Twitter un Google prasības pārtraukt Krievijas mediju cenzūru. Saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju, patlaban minētās platformas ierobežo piekļuvi aptuveni 20 Krievijas mediju materiāliem, kuru vidū ir RIA Novosti, RT, Sputnik un "Rossija 1".

Pie tam iepriekš video hostings YouTube bloķēja kanāla "Carjgrad", ziņu aģentūru Anna News un News Front kontus, kā arī dzēsa pazīstamā Krimas telekanāla "Krim 24" kontu. Tāpat Google ierobežojis Krievijas teritorijā Aleksandra Rogatkina filmas "Beslan" izplatību.

Saskaņā ar atklātu avotu datiem, pēdējos gados servisa administrācija iekļāvusi melnajā sarakstā aptuveni 200 kanālus krievu valodā.

28
Tagi:
cenzūra, mediji, Krievija
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
Nepamanīja cenzūru: Rinkēvičs apgalvo, ka Baltnews tika bloķēts likumīgi
VGTRK: Latvija no mums pieprasa iepriekšēju tiešā ētera cenzūru
Kurējais kung-fu būs stiprāks: kā latviešu cenzūra ar krievu taisnību cīnās

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

29
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

29
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Maskavā gatavojas Tēvijas aizstāvja dienai, foto no arhīva

23. februāris Tēvijas aizstāvja diena. Svētku priekšvēsture

73
(atjaunots 21:42 22.02.2021)
23. februārī Krievijā svin Tēvijas aizstāvja dienu. Svētki dzimuši jau PSRS laikā, kad 23. februārī ik gadus atzīmēja visas tautas svētkus – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu. Arī pēc PSRS sabrukuma vairākas NVS valstis joprojām atzīmē šo dienu.

23. februāris ir svētki, Tēvijas aizstāvja diena. Tā ir svarīga un svinīga diena – Krievijā godina Tēvzemes aizstāvjus, cilvēkus, kuri ir gatavi kuru katru brīdi celties tās aizstāvībai.

Šajā dienā apsveikumus saņem visi, kas aizstāvējuši Tēviju no ienaidniekiem, kara veterānus, visus, kas dienējuši armijā vai turpina dienestu. Apsveic zēnus – nākamos Tēvijas aizstāvjus. Viņi pārņems godpilno misiju – aizstāvēt Dzimteni. 23. februārī tradicionāli tiek apsveikti visi vīrieši – kolēģi, tēvi, vectēvi un jaunā paaudze.

© Sputnik / Григорий Гольдштейн
Vladimirs Ļeņins uzrunā karaspēka vienības pirms došanās uz fronti cīņās pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Labajā pusē - Ļeņina biedri, pazīstamie revolucionāri Ļ. Trockis un L. Kameņevs. Maskava, Sverdlova laukums, 1920. gada 5. maijs. G. Goldšteina foto

23. februāris Krievijā ir īpaša diena, jo tur zina: Dzimtene ir svēta, tā ir zeme, kur esam dzimuši, auguši, kur dzīvo mūsu bērni un vecāki. Kur cilvēki mācās un strādā, kur audzē maizi...

Mūsdienās 23. februāris ir Tēvijas aizstāvja diena, taču agrāk tās nosaukums bija citāds.

Svētku vēsture meklējama 1918. gada 28. janvārī (15. janvāris pēc vecā stila). Eiropā plosījās Pirmais pasaules karš, un Tautas komisāru padome (Padomju Krievijas faktiskā valdība) ar priekšsēdētāju Vladimiru Ļeņinu priekšgalā pieņēma Dekrētu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas organizāciju.

1919. gada janvāra pirmajās dienās padomju valdība atcerējās, ka tuvojas Tautas komisāru padomes dekrēta par SA organizāciju gadadiena. 10. janvārī KA Augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs Nikolajs Podvoiskis iesniedza Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā ierosinājumu nosvinēt Sarkanās armijas nodibināšanas gadadienu, pielāgojot svētkus 28. janvārim tuvākajai svētdienai. Tomēr ierosinājums bija iesniegts par vēlu, tāpēc lēmumu pieņemt nepaspēja.

© Sputnik / РИА Новости
Baltkrievu pirmās komunistiskās vienības skate pirms došanās uz Minsku cīņā pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Petrograda, 1919. gada janvāris

Iniciatīvu organizēt Sarkanās armijas pirmo gadadienu uzņēmās Maskavas padome. 1919. gada 24. janvārī padomes prezidijs nolēma pieskaņot svētkus Sarkanās dāvanas dienai, ko organizēja VCIK komiteja, lai sniegtu palīdzību sarkanarmiešiem. Sarkanās dāvanas diena bija ieplānota 16. februārī, tomēr komisija nepietika laika to organizēt. Tāpēc Sarkanās dāvanas dienu un Sarkanās armijas dienu nolēma nosvinēt nākamajā svētdienā, proti, 23. februārī.

1923. gadā VCIK prezidija lēmumā, kas pieņemts 18. janvārī, bija teikts, ka 1923. gada 23. februārī Sarkanā armija svinēs savu 5. gadadienu, jo šajā dienā pirms pieciem gadiem esot publicēts TKP dekrēts, kas lika pamatus Sarkanajai armijai, proletariāta diktatūras balstam. Taču šis paziņojums neatbilda patiesībai – dekrēts bija publicēts centrālajās avīzēs gandrīz nekavējoties, bez kavēšanās.

1938. gadā izdevumā "Vissavienības (boļševiku) komunistiskās partijas īsais kurss" bija izklāstīta principiāli jauna svētku izcelsmes versija, kam nav saiknes ar TKP dekrētu. Grāmatā apgalvots, ka 1918. gadā pie Narvas un Pleskavas "tika demonstrēts apņēmīgs pretspars vācu okupantiem. Viņu kustība uz Petrogradu tika apturēta. Diena, kad vācu imperiālisma spēkiem tika dots pretspars – 23. februāris – kļuva par jaunās Sarkanās armijas dzimšanas dienu".

© Sputnik / Евгений Одиноков
Teatralizēts priekšnesums Tēvijas aizstāvja dienai veltīto svētku pasākumu ietvaros

Vēlāk, 1942. gada 23. februārī PSRS Aizsardzības tautas komisāra pavēlē bija teikts: "Jaunās Sarkanās armijas vienības, kas pirmo reizi iesaistījās kaujās, sakāva vācu uzbrucējus pie Pleskavas un Narvas 1918. gada 23. februārī. Tieši tāpēc 23. februāris tika izsludināts par Sarkanās armijas dzimšanas dienu."

1995. gada 13. martā saskaņā ar likumu "Par Krievijas karavīru slavas dienām". 23. februāris ir "Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizariskajiem spēkiem (1918. gads) – Tēvijas aizstāvju diena". 2001. gada decembrī tika pieņemts lēmums iekļaut to svētku dienu sarakstā.

Saskaņā ar tradīcijām, tā kļuvusi par visas tautas svētkiem, kas veltīti visu paaudžu Tēvzemes aizstāvjiem. Gadsimtu gaitā Krievijas iedzīvotāji daudzos karos pašaizliedzīgi aizstāvējuši suverenitāti un neatkarību, dažkārt pat tiesības uz Krievijas valsts pastāvēšanu.

  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
1 / 4
© Sputnik / Павел Лисицын
Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā

Dzimtenes aizstāvju varonību spilgti ilustrē 1812. gada Tēvijas karš, varoņdarbi 1941.-1945. gada Lielā Tēvijas kara gados, drosme un vīrišķība Afganistānā, pašaizliedzība Ziemeļkaukāzā un miernešu operācijās. Šodien, turpinot savu priekšteču tradīcijas Krievijas armijas karavīri pilda savu pienākumu cīņā ar starptautisko terorismu.

Tēvijas aizstāvju dienā godina ne tikai tos, kuri dienējuši vai turpina dienestu valsts Bruņotajos spēkos, tie ir neformāli visu vīriešu svētki. Tos svin gan kolēģi darba kolektīvos, gan ģimenes. Šajā dienā sveic arī sievietes – Lielā Tēvijas kara veterānes un kareives. Maskavā notiek svinīga vainagu nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa, Varoņpilsētās pēc svētku pasākumiem vakarpusē iedzīvotāji iziet ielās pavērot krāšņos svētku salūtus.

73
Pēc temata
Tēvijas sardzē: 23. februāris ir svētki tiem, kas ir gatavs cīnīties
Paturēt prātā vai piemirst: kā Rīgā svinēja 23. februāri
Lidosta Rīga

Satiksmes ministrija ierosina atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm

0
(atjaunots 16:52 25.02.2021)
Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits uzskata, ka lidojumu aizliegums darbojas tikai tad, kad to ievēro visas ES valstis.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija iesniegusi rosinājumu atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm, raksta Тvnet.lv.

Satiksmes ministrijā pagaidām nevar precizēt, kad grozījumi varētu tikt izskatīti.

Pagājušajā nedēļā par labu aizlieguma atcelšanai izteicās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka aizliegumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro visas Eiropas Savienības valstis vai ja ir slēgtas iekšējās robežas.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā norāda, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm aizliegti kopš pagājušā gada 17. marta, kad uz laiku tika atcelti visi starptautiskie lidojumi.

Vienīgais īslaicīgais izņēmums bijis Gruzija, uz kuru Eiropas Savienība uz laiku atļāva lidojumus, taču grozījumi Latvijas normatīvajos aktos par lidojumiem uz trešajām valstīm nav veikti kopš pandēmijas sākuma, proti, 2020. gada marta.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
Tālis Linkaits, lidojumi, Satiksmes ministrija
Pēc temata
Eiropas aviomilzis uzsāk masveida darbinieku atlaišanu visā pasaulē
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā