Sergejs Lavrovs

Lavrovs paskaidroja, vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības

64
(atjaunots 16:24 18.11.2020)
Maskava un Brisele saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem, un Krievija ir gatava godīgam līdztiesīgam darbam un centieniem rast interešu līdzsvaru ar partneriem Eiropā.

RĪGA, 18. novembris – Sputnik. Krievijas un Eiropas Savienības attiecības turpina pasliktināties, un tas nenotiek Maskavas vainas dēļ – Eiropa pieļāvusi tuvredzīgu kļūdu, tostarp – arī aizjūras spiediena dēļ, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzrunā foruma "Potsdamas tikšanās" organizatoriem un dalībniekiem, ko rīko aģentūra RIA Novosti.

"Pēdējos gados Krievijas un Eiropas Savienības attiecības degradē, un tas nenotiek mūsu vainas dēļ. Diemžēl kolēģi ES tieksmē nodrošināt sev vienpusējas priekšrocības uz citu rēķina visnotaļ tuvredzīgi izvēlējušies loģiku "vadošais-vadāmais" par labu arhaiskām ģeopolitiskajām spēlēm ar "nulles sumu", par labu jaunām pārdales līnijām," pastāstīja Lavrovs.

Viņš norādīja, ka šajā kategorijā iekļaujams atbalsts antikonstitucionālajam bruņotajam apvērsumam Ukrainā, vienpusēju neleģitīmu sankciju ieviešana pret Krieviju un visas plašās Krievijas un ES dialoga sistēmas sagraušana.

"Rezultātā mūsu kopīgais kontinents ir saskāries ar plašu uzticības krīzi, un Eiropas, tostarp arī vācu, bizness cieš nopietnus zaudējumus," uzsvēra diplomāts.

Viņš konstatēja, ka pašreizējā spriedze dārgi maksā Eiropas tautām, kuru drošība tagad kļuvusi atkarīga no aizokeāna uzspiestajām šauri savtīgajām politiskajām nostādnēm.

"Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka joprojām saglabājas iespēja veidot miera, līdztiesīgas un nedalāmas drošības arhitektūru Eirāzijā un Eiropā-Atlantijā. Turklāt mēs visi saskaramies ar kopīgiem pārrobežu izaicinājumiem un draudiem – sākot ar terorismu un beidzot ar masu iznīcības ieroču izplatības draudiem, kam pēdējā laikā vēl pievienojusies koronavīrusa pandēmija," atzīmēja ministrs.

Lavrovs norādīja, ka ar šiem draudiem iespējams efektīvi cīnīties tikai sadarbībā uz vispāratzītiem starptautiski tiesiskiem pamatiem.

"Mēs uzskatām, ka sarežģītajā ceļā panākumus varētu nest atteikšanās no hegemonija sun dominēšanas filozofijas, no "sanitārajiem kordoniem" un "dzelzs aizkariem". Krievija no savas puses ir nemainīgi gatava godīgam, līdztiesīgam darbam, interešu līdzsvara meklējumiem," uzsvēra KF ārlietu ministrs.

Diplomāts norādīja, ka Maskava ir ieinteresēta atjaunot savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Vāciju.

"Paliek nerealizēts arī plašais Krievijas un Vācijas saikņu potenciāls. Berlīnē pastiprinās kurss Krievijas apturēšanai – nepārtrauktas apsūdzības, ultimāti un draudi mums kļūst par Vācijas ārpolitikas ikdienišķiem instrumentiem. Esam pārliecināti: situācijas atveseļošanu Eiroas mērogā veicinātu arī savstarpējas cieņas pilna dialoga atjaunošana starp Maskavu un Berlīni. Mēs to neliekuļoti vēlamies," teica Lavrovs.

Krievija ņem vērā, ka spriedzes periodu divpusējās attiecībās ar Vāciju iespējams pārvarēt un tas jāpārvar.

"Savu ieguldījumu šajā darbā var sniegt mūsu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Krievijas un Vācijas sabiedriskie dialoga formāti. To starpā ir arī "Potsdamas tikšanās", kas nemainīgi dāvā dalībniekiem iespējas atklātai, neformālai un biedriskai diskusijai ne tikai par perspektīvajiem, bet arī aktuālākajiem un sarežģītākajiem tekošās dienas kārtības jautājumiem," noslēgumā piezīmēja Lavrovs.

Iepriekš Eiropas Savienība īstenoja lēmumu par sankcijām pret sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātnisko institūtu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. Krievijas pilsoņiem aizliegta iebraukšana ES teritorijā. Krievija jau apstiprinājusi atbildes sankcijas pret vairākiem Vācijas un Francijas pārstāvjiem. Tuvākajā laikā par to tiks informēti partneri Eiropā.

64
Tagi:
Sergejs Lavrovs, politika, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
VFR ārlietu ministrs: Eiropai nebūtu jāpārtrauc dialogs ar Krieviju
Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju
Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

15
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

15
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Marija Zaharova

Krievijas ĀM atbild uz ASV pārmetumiem par ķīmisko ieroču ražošanu

32
(atjaunots 06:58 04.03.2021)
Vašingtonas lēmumu ieviest ierobežojumus pret Krievijas organizācijām "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu" Maskava uzskata par Krievijai naidīgu izlēcienu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. ASV ievieš sankcijas pret Krieviju un pasludina sevi par ķīmisko ieroču apkarotājiem, lai arī pašas tos vēl joprojām nav likvidējušas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

"Visu situāciju sākotnēji izvērsa plašumā mūsu kolēģi, kuri izliekas, ka atbild Krievijai par tās it kā pretlikumīgajām darbībām," teica diplomāte Youtube kanāla Solovjov Live ēterā.

Viņa aicināja pievērst uzmanību notiekošā absurdam.

"ASV uzņēmušās ķīmisko ieroču apkarotāja lomu, lai arī Krievija savas saistības izpildījusi jau pirms vairākiem gadiem, likvidējot ķīmiskos ieročus, bet ASV tās nav izpildījusi, un to rīcībā vēl joprojām ir ķīmiskie ieroči," uzsvēra Zaharova.

Iepriekš Vašingtona pēc Briseles izsludināja jaunus ierobežojumus, kas vērsti pret Krieviju, ņemot vērā situāciju ap Alekseju Navaļniju. Ierobežojumu sarakstā iekļuvušas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu", kā arī septiņi ierēdņi.

Maskava šo soli raksturoja kā Krievijai naidīgu izlēcienu un ieteica Vašingtonai nespēlēties ar uguni.

32
Tagi:
Zaharova, ieroči, sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievija uzaicinājusi OPCW izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Lielbritānija sagrozījusi OPCW pārskatu par Navaļnija saindēšanu
"Novičok" izstrādātājs paskaidroja, kāpēc Navaļnija saindēšana ir neiespējama
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

0
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
0
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru