Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus

60
(atjaunots 11:07 12.11.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "pirmais trieciens" nav pieļaujams un valsts var izmantot savu kodolarsenālu tikai atbildei uz kodoluzbrukumu.

RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apspriedē ar valsts Aizsardzības ministrijas vadību, federālajām struktūrām un aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem paziņoja, ka Krievijas kodoltriāde joprojām ir svarīgākā, būtiskākā valsts militārās drošības garantija, vēl vairāk – globālās stabilitātes garantija.

Kodoltriāde ir ar koldolieročiem bruņoti valsts stratēģiskie bruņotie spēki, kas ietver trīs elementus: stratēģisko aviāciju, starpkontinentālās ballistiskās raķetes un atomzemūdenes.

Prezidents konstatēja, ka minētā līdzsvara saglabāšana nivelē plaša militārā konflikta draudus un padara bezjēdzīgus jebkādas šantāžas vai spiediena mēģinājumus, kas vērsti pret Krieviju.

Pie tam Krievija ir spiesta ņemt vērā ārējo faktoru risku, piemēram, NATO militārās klātbūtnes paplašināšanos pie KF robežām. Putins norādīja, ka Krievija ierosinājusi ierobežot militāro aktivitāti pandēmijas periodā, taču alianse pat nav reaģējusi uz ierosinājumu. Vēl vairāk, NATO valstu aviācijas lidojumu un flotes darbību intensitāte tikai pieaugusi.

Tāpat Krievijas prezidents konstatēja būtiskās izmaiņas konceptuālajā pieejā kodolieročiem un to izmantošanai, kas iekļauta ASV stratēģiskās plānošanas dokumentos.

"Šodien amerikāņu kodoldoktrīnā fiksēta iespēja izmantot kodolieročus atbildei uz konvencionālo līdzekļu pielietojumu. Pie tam kodolieroču pielietojuma apstākļi vispār nav konkretizēti. Pie tam Krievija tiek uzskatīta par galveno militāro pretinieku," konstatēja Krievijas valsts vadītājs.

Jāpiebilst, ka Maskava uzskata par destabilizējošu faktoru atsevišķu valstu un to sabiedroto militārā potenciāla neierobežotu paplašināšanu un kodolmisiju izspēlēšanas izaicinošo praksi laikā, kad bruņojuma kontroles nozarē iestājusies krīze. Tas viss kaitē starptautiskajai drošībai, destabilizē situāciju pasaulē un var novest pie katastrofālām sekām.

Prezidents paziņoja, ka Krievija tomēr stingri un konsekventi atbalsta stratēģiskās stabilitātes un bruņojuma kontroles nodrošināšanas mehānismu stiprināšanu un pilnveidošanu. Partneriem ASV nodoti ierosinājumi izstrādāt jaunu drošības vienādojumu, kas ņem vērā visus stratēģisko stabilitāti ietekmējošos faktorus.

"Pie tam īpaša uzmanība tiek veltīta tā saucamā pirmā trieciena līdzekļiem, un, pēc mūsu domām, tas ir absolūti nepieļaujami," uzsvēra prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas ierosinājumi liek pamatus tālākam kompleksam dialogam ar ASV par raķešu un kodolieroču tālāko kontroli. Tas ir svarīgi ne tikai abām valstīm, bet arī visām pasaulēm, jo Krievija un ASV ir lielākās kodollielvalstis.

Putins pastāstīja, ka 2020. gada 2. jūnijā parakstījis dekrētu par Krievijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā, kur precīzi norādīti apstākļi, kādos iespējams pieņemt lēmumu par kodolieroču pielietošanu.

"Faktiski Krievija ir apstiprinājusi savu principiālo pozīciju par to, ka kodolieroču pielietojums ir ārkārtas, izņēmuma pasākums nacionālās drošības labā. Pēc būtības, mēs ar jums runājam par to, ka varam izmantot mūsu rīcībā esošos kodollīdzekļus, atbildot uz kodoluzbrukumu mūsu valstij," secināja Krievijas prezidents.

Atgādināsim, ka, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savā rakstā "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšānas jomā" norāda, ka jebkāda raķešu uzbrukuma apstākļos Krievija atbildēs, izmantojot savu kodolpotenciālu.

Kodolatbilde nāks pret jebkuru raķeti, kas pavērsta pret Krieviju, jo nav iespējams precīzi fiksēt, kāda tipa raķete ir palaista pretinieka uzbrukumā.

Ja potenciālā pretinieka raķete tiks palaista pret KF, valsts militārā vadība lems par atbildes mērogu atbilstoši situācijai, jo gadījumā, ja nonāks tiktāl, ka pret Krieviju tiks sākts raķešu uzbrukums, pretinieka mērķis neapšaubāmi būs valsts iznīcināšana.

60
Tagi:
kodolieroči, Putins, Krievija
Pēc temata
Krievijas Ģenerālštābs nosaucis kodolieroču pielietošanas nosacījumus
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus
Marija Zaharova

Krievijas ĀM atbild uz ASV pārmetumiem par ķīmisko ieroču ražošanu

29
(atjaunots 06:58 04.03.2021)
Vašingtonas lēmumu ieviest ierobežojumus pret Krievijas organizācijām "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu" Maskava uzskata par Krievijai naidīgu izlēcienu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. ASV ievieš sankcijas pret Krieviju un pasludina sevi par ķīmisko ieroču apkarotājiem, lai arī pašas tos vēl joprojām nav likvidējušas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

"Visu situāciju sākotnēji izvērsa plašumā mūsu kolēģi, kuri izliekas, ka atbild Krievijai par tās it kā pretlikumīgajām darbībām," teica diplomāte Youtube kanāla Solovjov Live ēterā.

Viņa aicināja pievērst uzmanību notiekošā absurdam.

"ASV uzņēmušās ķīmisko ieroču apkarotāja lomu, lai arī Krievija savas saistības izpildījusi jau pirms vairākiem gadiem, likvidējot ķīmiskos ieročus, bet ASV tās nav izpildījusi, un to rīcībā vēl joprojām ir ķīmiskie ieroči," uzsvēra Zaharova.

Iepriekš Vašingtona pēc Briseles izsludināja jaunus ierobežojumus, kas vērsti pret Krieviju, ņemot vērā situāciju ap Alekseju Navaļniju. Ierobežojumu sarakstā iekļuvušas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu", kā arī septiņi ierēdņi.

Maskava šo soli raksturoja kā Krievijai naidīgu izlēcienu un ieteica Vašingtonai nespēlēties ar uguni.

29
Tagi:
Zaharova, ieroči, sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievija uzaicinājusi OPCW izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Lielbritānija sagrozījusi OPCW pārskatu par Navaļnija saindēšanu
"Novičok" izstrādātājs paskaidroja, kāpēc Navaļnija saindēšana ir neiespējama
Elektriskā apakšstacija

Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji

38
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".

"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.

2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.

Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.

38
Tagi:
elektroenerģija, Krievija, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
ES misija uzsākusi Baltkrievijas atomelektrostacijas pārbaudi
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām