Džo Baidens

Kremlis paskaidroja, kāpēc Putins nav apsveicis Baidenu ar uzvaru

71
(atjaunots 09:20 10.11.2020)
Krievijas prezidenta preses sekretārs atgādināja, ka ASV sagaidāmas juridiskas procedūras, ko anonsējis pašreizējais prezidents, tāpēc nepieciešams sagaidīt oficiālo paziņojumu.

RĪGA, 10. novembrisSputnik. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, kāpēc Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins apsveicis Donaldu Trampu tūlīt pēc vēlēšanām, bet Džo Baidenu – ne, pastāstīja RIA Novosti.

"Starpība ir acīmredzama. Jūs redzat, ka tur gaidāmas noteiktas juridiskās procedūras, ko anonsēja pašreizējais prezidents, (..) ar to situācija atšķiras. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu korekti tomēr sagaidīt oficiālo paziņojumu... Toreiz (iepriekšējās prezidenta vēlēšanās ASV – red.) nebija ziņu par juridiskiem strīdiem," viņš teica.

3. novembrī ASV notika prezidenta vēlēšanas. Balsu skaitīšana turpinās, tomēr amerikāņu vadošie mediji paziņoja par demokrāta Džo Baidena uzvaru. Arī viņš pats pasludināja savu uzvaru.

Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nav atzinis sakāvi, viņa advokāti sagatavojuši prasības vairāku štatu tiesās ar prasību apturēt balsu skaitīšanu un izmeklēt domājamos pārkāpumus.

Saskaņā ar likumu jaunievēlētajam prezidentam jāstājas amatā 2021. gada 20. janvārī.

71
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, prezidenta vēlēšanas, Krievija, ASV
Pēc temata
Politologs: Baltijai izdevīgs Baidens – viņš uzskata Krieviju par ļaunumu
Krievijas politiķis paskaidroja, kāpēc Krievijai ir svarīgas vēlēšanas ASV
Politologs: ASV nav attīstīta novērotāju sistēma, Trampam ir iespēja ziņot par krāpšanos
Eksperts: abi prezidenta kandidāti ASV var saņemt gandrīz vienlīdzīgu elektoru skaitu

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

27
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

27
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

26
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

26
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot

Paldies Krievijai: Karabahā darbu atsāk skolas un slimnīcas

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Kalnu Karabahas iedzīvotāji tiecas pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mierīgas dzīves, Krievija aktīvi piedalās neatzītās republikas atjaunošanā.

Stepanakertā skolās atsākas mācību process, tāpat darbu atsācis vietējais dzemdību nams, kurā pēc kara uzņemtas pirmās dzemdētājas. Neatzītās Kalnu Karabahas rebulikas galvaspilsētā jau pilnā ritmā notiek mierīga dzīve. Cilvēki atgriežas savās mājās, strādā veikali, kursē sabiedriskais transports, var staigāt pa pilsētas ielām, nebaidoties par savu drošību. Arī citās apdzīvotās vietās tiek strādāts pie civilās infrastruktūras atjaunošanas. Lielā mērā tas notiek pateicoties Krievijas miernešiem, kuri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai vietējie iedzīvotāji spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties pie ierastās dzīves.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Krievija