Большой противолодочный корабль Адмирал Пантелеев в порту Лимассол

"Tā nav amerikāņu darīšana." Politologs par ASV prasībām saistībā ar KF kuģiem

53
(atjaunots 16:30 06.11.2020)
ĀM atbildēja uz ASV prasībām Kiprai neielaist Krievijas JKF kuģus savās ostās. Radio Sputnik ēterā politologs Oļegs Matvejčevs uzsvēra, ka šāds Vašingtonas spiediens ir nepieņemams.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja ASV valsts sekretāra palīga militāri politiskajos jautājumos Klarka Kūpera vārdus par Krievijas kuģu ielaišanu Kipras ostās.

Iepriekš Kūpers paziņoja, ka ASV nav apmierinātas ar to, ka Kipra neveic nekādas darbības, lai Krievijas militārie kuģi pārtrauktu ienākt tās ostās. Pēc viņa sacītā, atteikšanās ielaist KF kuģus ļautu Kiprai ciešāk sadarboties ar ASV aizsardzības jomā.

Pēc Zaharovas sacītā, Maskava jau ne pirmo reizi vēro, kā Vašingtona priekšnosacījuma kārtā sadarbības attīstībai ar vienu vai otru valsti izvirza tās sadarbības izbeigšanu ar KF, turklāt dažādās jomās.

"Šāda pieeja ir pretrunā ar neatņemamām katras valsts tiesībām rosināt neatkarīgu ārpolitiku," sacīja Zaharova brīfingā.

Radio Sputnik ēterā politologs, Ekonomikas augstskolas profesors Oļegs Matvejčevs uzsvēra, ka šāds ASV spiediens ir nepieņemams.

"Ir divas suverenas valstis: Krievija un Kipra, kuras savā starpā, uz savstarpēja izdevīguma pamata, īsteno noteiktas darbības. Ar kuģiem, ne ar kuģiem – tā nav amerikāņu darīšana. ASV veic iejaukšanos, turklāt – nevis vienas, bet vienlaikus divu valstu lietās: gan Krievijas, gan Kipras lietās, kas ir nepieņemami. Pašas Savienotās Valstis necieš iejaukšanos viņu iekšlietās no jebkādu valstu puses. Savukārt šeit mēs redzam ierastus dubultstandartus, kad vieniem kaut ko drīkst, bet citiem nedrīkst. Visi šie ASV paziņojumi ir no dubultās diplomātijas jomas. Atbildei ir jābūt tiešai jebkādu amerikāņu "priekšnosacījumu" ignorēšanai šajā sakarā, lai aizstāvētu savu suverenitāti. Ja viņi nekaunīgi kaut ko paziņo, tad ir absolūti jāignorē viņu tā saucamais viedoklis," sacīja Oļegs Matvejčevs.

53
Tagi:
Krievija, Kipra, Krievijas Jūras kara flote, ASV
Pēc temata
"Krievija jau izmanto": ieroči, ko amerikāņi nespēj apgūt
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
KF Baltijas flotes spēki aug: to paplašinās raķešu kuģi "Karakurt"
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
Ziemassvētku rotājumi Maskavā, foto no arhīva

Pēterburga un Maskava iegūst prestižus apbalvojumus

25
(atjaunots 17:11 29.11.2020)
Krievijas pilsētas kļuva par prestižāko - World Travel Awards apbalvojumu laureātēm. Krievija ieguvusi titulu "Vadošais pasaules kultūras virziens".

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Viena no prestižākajām tūrisma prēmijām, kas visā pasaulē atzīta, kā augstākas kvalitātes rādītājs - World Travel Awards, nosauca 2020. gada uzvarētājus, vēsta RIA Novosti.

World Travel Awards (WTA) ir 1993. gadā dibināta, globāla iniciatīva, tās mērķis ir izcilu panākumu atzīšana un veicināšana ceļojumu un tūrisma jomā. WTA atzīmē sasniegumus visos tūrisma industrijas sektoros.

​Krievijas pilsētas Maskava un Sanktpēterburga uzvarēja nominācijās "Labākais tūrisma virziens. Pilsēta" un "Pasaules vadošais kultūras virziens". Krievija ir kļuvusi par "Pasaules vadošo kultūras virzienu".

Tiek atzīmēts, ka kopā ar Pēterburgu tika nominētas 14 populārākas pilsētas, starp kurām Parīze, Londona, Roma, Venēcija, Ņujorka un Riodežaneiro.

Par "Labāko vietu pasaulē" pēc WTA versijas kļuva Maldīvu salas. Madeira izcīnīja titulu "Labākā atpūtas vieta salā", Lisabona kļuva par "Labāko vieta atpūtai pasaulē", Algarve — par "Labāko vietu pludmales atpūtai pasaulē".

WTA pētījumi notika gada laikā. Atklātā balsošana notika oficiālajā balvas vietnē no 28. septembra līdz 25. oktobrim. Vērā tika ņemti tūrisma nozares ekspertu un ceļotāju viedokļi.

25
Tagi:
balva, World Travel Awards, tūrisms, Krievija
Pēc temata
Maskava uzvarējusi Londonu, Parīzi un Ņujorku! Gada labāko pilsētu fotogrāfijas
Ko slavē un ko lamā ārzemnieki Maskavā
Medicīnas masa ar šļirci, foto no arhīva

Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei

33
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Brīvprātīgā masveida vakcinācija pret Covid-19 Krievijas Federācijas pilsoņiem notiks bez maksas.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas pilsoņu masveida brīvprātīgā vakcinācija pret Covid-19 sāksies nākamā gada janvārī-februārī, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja KF veselības ministrs Mihails Muraško.

"Vakcinācija jau sākusies. Tā turpinās. Patlaban pilnā sparā rit vērienīga ražošana. Tas, ko jūs saucat par masveida vakcināciju, sāksies lielos apmēros janvārī un februārī. (..) Vakcinācija, kā jebkura medicīniskā palīdzība, notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Brīvprātības princips ir obligāts," uzsvēra Muraško.

Ministrs atgādināja, ka riska grupā iekļautie pilsoņi varēs saņemt vakcīnas jau decembrī. Viņš atgādināja, ka pie šīs kategorijas pieder veselības aprūpes sistēmas darbinieki, pedagogi un dzīvību uzturošo dienestu darbinieki, kā arī seniori un cilvēki, kas cieš no cukura diabēta, aptaukošanās un hipertonijas.

2021. gadā no koronavīrusa vakcinēto Krievijas iedzīvotāju skaits sasniegs vairākus desmitus miljonu, piezīmēja ministrs.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka vakcinācija no koronavīrusa infekcijas būs brīvprātīga un pakāpeniska, ņemot vērā valsts ģeogrāfiju un preparāta glabāšanas īpatnības.

"Uzdevums ir panākt, lai tie būtu minimāli etapi, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem, kas to vēlas. Uzdevums ir grandiozs," uzsvēra Peskovs.

Krievijas pilsoņi vakcīnu saņems bez maksas.

Patlaban Krievijā reģistrētas divas vakcīnas Covid-19 profilaksei: "Sputnik V" – Gamaleja nacionālā centra izstrādātais preparāts uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas, kā arī "EpiVakKorona", ko uz peptīdu antigēnu bāzes izstrādājis centrs "Vektor".

Patlaban abi preparāti iziet trešo, pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāzi, kurā piedalās brīvprātīgie, arī seniori un hroniski slimnieki. "Sputnik V" efektivitāte sasniedz 95% saskaņā ar pētījumu otrā starpposma datu analīzi, tā ir viena no desmit vakcīnām pasaulē, kas visvairāk pietuvojušās masveida ražošanai.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš informēja, ka fonds saņēmis pieteikumus no vairāk nekā 20 valstīm par "Sputnik V" iepirkumu – miljardu devu. Krievija vienojusies par ražošanu piecās valstīs. Apgrozījumā nonākuši vairāk nekā 117 tūkstoši devu, līdz gada beigām plānots laist klajā vairāk nekā divus miljonus.

33
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Putins pastāstīja par trešo Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas