Prezidenta vēlēšanas ASV, foto no arhīva

Krievijas politiķis paskaidroja, kāpēc Krievijai ir svarīgas vēlēšanas ASV

31
(atjaunots 19:38 05.11.2020)
Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka svarīgākais ir tas, kā mainīsies Krievijas un ASV attiecības pēc vēlēšanām.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Ja ASV atteiksies no agrākajiem izteikumiem par iedomāto ārējo iejaukšanos vēlēšanās, pazudīs arī uzmācīgā interese par Krieviju. KF ir svarīga konsekvence ASV politikā, uzskata Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Otrdien ASV notika vispārējās vēlēšanas. Vēlētāji atdeva savas balsis par prezidentu un viceprezidentu, visiem 435 Pārstāvju palātas locekļiem, aptuveni trešo daļu Senāta (35 senatori), 11 štatu un divu teritoriju gubernatoriem, kā arī vietējās likumdošanas sapulcēm vairākos štatos. Balsošana oficiāli noslēdzās pulksten 01:00 (8:00 pēc Latvijas laika), kad durvis slēdza vēlēšanu iecirkņi Aļaskā.

"Mums, protams, galvenais jautājums ir par to, kas mainīsies Krievijas virzienā. Šajā ziņā iespējami varianti," Kosačovs konstatēja savā lapā Facebook

Viņš konstatēja, ka gadījumā, "ja pazudīs amerikāņu iekšpolitikā centrālais Krievijas iedomātās iejaukšanās faktors, jebkuram ASV prezidentam svarīgāki kļūs citi jautājumi." Zināmā mērā svarīgāka būs Ķīnas tēma, vai mazāk svarīga – Irāna, taču "lai nu būtu kā būdams – tikai ne ieciklēšanās uz Krieviju," viņš piebilda.

Tāpat jāpatur prātā, ka pēdējos gados Baltā nama politiku attiecībās ar Krieviju pārsvarā noteica nevis prezidenta nostādnes, bet gan noskaņojums Kongresā, atgādināja politiķis.

"Vai tur prioritātes mainīsies? Otrdien visa pārējā starpā tiek izlemts 35 vietu liktenis Senātā no 100, un tas ietekmēs jebkura ASV prezidenta politiku," viņš uzsvēra.

Tomēr daudz kas mainītos, ja kongresmeņi aptvertu: Krievija nav ASV pašreizējo problēmu avots. Tas jau daudz nozīmētu, jo pat tādā kontekstā iespējams veidot attiecības ar jebkuru Baltā nama administrāciju, ir pārliecināts politiķis.

"Es teiktu, ka mums izdevīga jebkāda noteiktība, kuras apstākļos zaudējušajiem nenāksies ķerties pie ārējas iejaukšanās faktora. Amerikai laiks atgriezties pie saprātīgas politikas, kurā mēs to vienmēr atbalstīsim. Pārāk ilgi jau gaidām," piezīmēja senators.
31
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Tramps apliecina, ka uzvarējis vēlēšanās, Baidena štābs apgalvo pretējo
Demokrāti un republikāņi gūst neizšķirtu rezultātu Senāta vēlēšanās
Eksperts novērtējis, kā vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju
Jevgēņijs Primakovs

Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem

8
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.

"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.

Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.

"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".

Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
8
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, žurnālists, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

21
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
21
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
Polijas karogs

Nauda par demokrātiju. Pie novedīs Polijas un Ungārijas sabotāža

0
(atjaunots 12:28 05.12.2020)
Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem. Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības.

Pasaules veselības organizācija brīdina: pēc Jaunā gada svētkiem Eiropa saskarsies ar trešo koronavīrusa vilni. Brisele jau no pirmā viļņa laikiem nespēj apstiprināt ekonomiskā atbalsta pasākumus un Eiropas Savienības budžetu. Finansiālā palīdzība saistīta ar noteikumiem, kam nepiekrīt Polija un Ungārija. Kur meklējams sabotāžas iemesls? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Eiropas oligarhija

"Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Pēc viņa domām, partneri ES nodarbojas ar izspiešanu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Viņam piebalso Ungārijas prezidents Viktors Orbans. "Kad budžetu apstiprinās, nebūs vairs nekādu šķēršļu, kas neļautu šantažēt tos, kuri nepiekrīt migrantu politikai," viņa teikt citēja aģentūra MTI.

Jūlijā ES apstiprināja Eiropas budžetu 2021.-2027. gg. par 1,85 triljoniem eiro, kā arī vienojās par ekonomikas atbalsta pasākumu komplekstu 750 miljardu apmērā. Līdzekļu saņemšanas noteikumos nekas nav teikts par bēgļu uzņemšanu. Taču problēmu rada cits, tikpat nopietns punkts – naudas piešķiršanu Brisele saista ar demokrātisko standartu ievērošanu.

Polijai un Ungārijai tas šķiet par daudz, jo par tiem Briselei regulāri rodas pretenzijas pret Varšavu un Budapeštu. "Mēs sakām "jā" Eiropas Savienībai, taču "nē" – tam, ka mūs grib sodīt kā bērnus, - poļu viedokli skaidroja Moraveckis. – Organizācija, kurā Eiropas oligarhija sit vājākos, nav tā savienība, kurā mēs iestājāmies."

Abas valstis no kopējās kases saņem vērā ņemamus līdzekļus. 2018. gadā Ungārija saņēma sešus miljardus eiro, Polija – divarpus reizes vairāk. Koronakrīzes periodā palīdzība nāks par labu, tomēr poļi un ungāri pat nedomā piekāpties.

Vērtības piespiedu kārtā

Iepriekš alianse necentās saistīt kopā materiālās un politiskās vērtības. Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem". Bloka dalībnieki iebilst pret diskrimināciju, atbalsta toleranci, taisnīgumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību. Pārkāpumus soda ar sankcijām.

Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības. Abu Austrumeiropas valstu valdībām pārmet labējo populismu, spiedienu pret tiesu sistēmu un presi.

Pēdējos gados izcēlusies virkne skandālu. 2018. gadā Polijas prezidents Andžejs Duda neļāva nosaukt valsts teritorijā izveidotās nacistiskās nometnes par poļu nometnēm, kā arī pārmest poļiem dalību holokaustā. Pēc tam ES vairākkārt kritizēja reformu, kas pakļaus tiesu varu Polijā izpildvarai – tā uzskata reformas pretinieki.

Oktobrī Polijā sākās plašas demonstrācijas pret abortu aizliegumu. Pēc būtības, jaunais likums neļauj pārtraukt grūtniecību pat embrija neārstējamas vai nopietnas saslimšanas gadījumā.

Vienlaikus žurnālisti Ungārijā sudzas par cenzūru, parlaments liedzis transpersonām tiesības mainīt dokumentos ziņas par dzimumu, kas norādīts pēc dzimšanas. Viktoram Orbanam jau sen pārmet centienus pastiprināt prezidenta varu un vājināt parlamenta lomu. Brisele uzskata, ka politiķis rīkojas autoritatīvi.

Polija un Ungārija savas intereses nostāda pāri Eiropas kopējām interesēm, un viņu partneri par to ir sašutuši. Tāpat kā pārējās Višegradas grupas valstis – Slovākija un Čehija – tās apstrīdēja migrantu uzņemšanas kvotas un pārkāpa budžeta disciplīnu, lai arī abu saņemtās dotācijas ir vienas no lielākajām ES.

Nav īstais laiks veto

Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasa tālākas pārrunas. "Vienprātība par budžetu ir, tās nav tikai jautājumā par likuma virsvadību," viņa paskaidroja. Tiesa, pagaidām nav saprotams, ko darīt ar dumpiniekiem. Vācu politiķe atteicās no spekulācijām par šo tēmu.

Par notiekošo noskaitušies Merkeles kolēģi ES vadībā. Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots norādīja, ka "tagad nav īstais laiks veto, ir jārīkojas saliedēti".

"Visu interesēs ir ātrāk atrisināt problēmu. No tā ir atkarīgas darba vietas," konstatēja EK priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermans.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņoja, ka jautājumā par demokrātijas standartu ievērošanu kompromiss nav pieļaujams. "Kā ārkārtas līdzekli mēs izskatām tālāko lēmumu pieņemšanu bez Polijas un Ungārijas dalības," viņš piedraudēja.

"Gan situācija ir sarežģīti risināma, gan budžeta saskaņošana bija grūta, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja Sanktpēterburgas universitātes profesore, politoloģijas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Tagad rit pārrunas ar Poliju un Ungāriju. Acīmredzot, viņi mēģinās izkaulēt finansiālā atbalsta garantijas."

ES nevar pastāvēt bez pieņemta budžeta – apstāsies darbs visos politikas virzienos, norādīja Jerjomina. "Cietīs arī paši šantāžisti, tas ir, Ungārija un Polija," viņa piezīmēja.

Notiekošais var sāpīgi skart Vācijas prestižu, kas šogad ieņem priekšsēdētāja vietu savienībā, atgādināja Krievijas zinatņu akadēmijas Eiropas institūta Politiskās integrācijas centra vadītāja Ludmila Babiļina. Tomēr, ja ES ir "plāns B" gadījumam, ja budžeta nebūs, ar ekonomiskās palīdzības paketi klāsies daudz grūtāk. "Ja daudzgadu budžets netiks saskaņots līdz Jaunajam gadam, finansējumu katram 2021. gada mēnesim aprēķinās saskaņā ar vienu divpadsmito daļu no 2020. gada cipariem. Bet tāds variants nozīmē, ka papildu fonds ekonomikas atjaunošanai nestāsies spēkā. Tad pandēmijā nopietni cietušajām valstīm klāsies smagi," viņa paskaidroja.

Tomēr, pretēji publikācijām medijos un populistiski noskaņotu politiķu izteikumiem, jautājums par Polijas un Ungārijas izstāšanos no ES nav cilāts. "Tāds solis nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Pie tam tas ir neprāts – to skaidri demonstrēja pārrunas Brexit jautājumā, - uzskata Babiļina. – Tomēr pretrunas starp Varšavu, Budapeštu un Briseli ir principiālas, un būs grūti tās ātri atrisināt."

Konflikti blokā nav nekāds retums, atgādināja Jerjomina. Tomēr tagad runa ir par politiskām domstarpībām, ne finansiālām. "Principu un vērtību sadursme – tā ir nopietna problēma. Rodas slēdziens par "nopietnu slimību" ES – nav solidaritātes tālākam ceļam. Pagaidām kompromisu vēl atrod, taču jau ir iezīmētas robežas tā meklējumiem. Tas ietekmē ES imidžu un statusu," uzsvēra eksperte.

Sods būs

ES dola darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām pieņemtu budžetu. Bet pēc tam nāks sods par šantāžu. "Pēc kaut kāda laika Brisele patiešām var ieviest sankcijas, piemēram, atņemt abām nepaklausīgajām valstīm balsstiesības padomē," konstatēja Jerjomina.

Tomēr Ludmila Babiļina atzīmēja, ka ietekmes instrumentu nav daudz. "Visdrīzāk, ES mīkstinās noteikumus," viņa uzskata. 2015. gadā alianses līderi piekāpās Polijai un Ungārijai jautājumā par migrantu uzņemšanas kvotām. Kopš tā laika nav nekādu instrumentu, kas ļautu tās saukt pie kārtības.

Taču tagad Eiropas Parlaments pieturas pie stingras pozīcijas. Tomēr Polijai un Ungārijai ir piekritēji – tās atbalsta Slovēnija. Lai nu kā, budžetu pieņemts, vēl ir dažas nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām. Bet galvenais jautājums – kurš piekāpsies – pagaidām palicis neatbildēts.

0
Pēc temata
ES līderi turpinās apspriest antikrīzes fondu
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību