Brāļu kapi pie ciema Žestanaja Gorka, foto no arhīva

KF Valsts dome ierosina sapulcēt tribunālus lietās par genocīdu Baltijā

39
(atjaunots 16:03 28.10.2020)
Krievijas Valsts domes deputāts ierosinājis panākt, lai krievu, ukraiņu un baltkrievu slepkavības Otrā pasaules kara gados tiktu atzītas par genocīdu.

RĪGA, 28. oktobris - Sputnik. Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Gavrilovs ierosināja saaicināt reģionālos tribunālus genocīda lietās visos bijušās PSRS apgabalos, ko līdz 1944. gadam okupējuši fašistu spēki, vēsta RIA Novosti.

Otrdien Soļeckas rajona tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedībā juridiski atzina par genocīdu nacistu pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības faktos par slepkavībām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā 1943.-44. gg.

Komentējot šo tiesas lēmumu žurnālistiem, Gavrilovs atzīmēja, ka spriedumi lietās, kad etniskās grupas, pārsvarā – krievi, ukraiņi un baltkrievi, kļuva par genocīda upuriem, "ir jākļūst par precedentu".

"Lietderīga būtu reģionālu, mininirnbergas tribunālu organizācija lietās par genocīdu visos apgabalos, ko bija okupējuši fašistu spēki līdz 1944. gadam Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Baltijas teritorijā. Jānosauc vainīgie noziegumos, jāatzīst genocīda fakts, jānosaka upuru statuss, jāveic politiskie un kriminālie pasākumi pret politiskajiem spēkiem, kuri paziņo, ka ir genocīdu pastrādājušo okupantu mantinieki," teica deputāts.

Pie tam, viņš uzsvēra, jāpatur prātā arī Krievijas Ziemeļu un Tālo Austrumu sagrābšana Pilsoņu kara laikā, ārvalstu okupācijas periodā no 1918. līdz 1922. gadam, kad tika praktizētas iedzīvotāju masveida slepkavības, spīdzināšana, koncentrācijas nometņu organizēšana.

"Mums jāsper soļi, lai novērstu tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē un atjaunotu taisnīgumu, ir jāsaņem kompensācijas no genocīda organizatoriem," ir pārliecināts politiķis.

Žestjanaja Gorka

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā, ko īstenojusi grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā. Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda" (Teilkommando des EK). Tās sastāvā bija 33 cilvēki no Latvijas PSR.

Ģenerāli Kurtu Hercogu vēlāk notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu". Viņš miris Vorkutā 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki paslēpās citās valstīs un sodu nesaņēma.

1942.-1943. gg. "teilkomanda" Žestjanaja Gorka ciemā sistemātiski organizēja civilo iedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu masveida nāvessodus. Saskaņā ar prokuratūras datiem, šajā laika periodā nogalināti vismaz 2,6 tūkstoši cilvēku.

Ekspertīzē, kas tika veikta vismaz 500 mirstīgo atlieku fragmentiem, atrastajiem šajā rajonā, noslepkavoto vidū bija 188 bērni, jaunākie – tikai piecus gadus veci. Cilvēkus nogalināja ar šāvieniem galvā un sitieniem ar truliem vai asiem priekšmetiem, bieži vien - atkārtotiem.

39
Tagi:
genocīds, Baltija, Krievija
Pēc temata
Novgorodas zemē guldīti latviešu soda vienību upuri
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

14
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

14
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Marija Zaharova

Krievijas ĀM atbild uz ASV pārmetumiem par ķīmisko ieroču ražošanu

32
(atjaunots 06:58 04.03.2021)
Vašingtonas lēmumu ieviest ierobežojumus pret Krievijas organizācijām "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu" Maskava uzskata par Krievijai naidīgu izlēcienu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. ASV ievieš sankcijas pret Krieviju un pasludina sevi par ķīmisko ieroču apkarotājiem, lai arī pašas tos vēl joprojām nav likvidējušas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

"Visu situāciju sākotnēji izvērsa plašumā mūsu kolēģi, kuri izliekas, ka atbild Krievijai par tās it kā pretlikumīgajām darbībām," teica diplomāte Youtube kanāla Solovjov Live ēterā.

Viņa aicināja pievērst uzmanību notiekošā absurdam.

"ASV uzņēmušās ķīmisko ieroču apkarotāja lomu, lai arī Krievija savas saistības izpildījusi jau pirms vairākiem gadiem, likvidējot ķīmiskos ieročus, bet ASV tās nav izpildījusi, un to rīcībā vēl joprojām ir ķīmiskie ieroči," uzsvēra Zaharova.

Iepriekš Vašingtona pēc Briseles izsludināja jaunus ierobežojumus, kas vērsti pret Krieviju, ņemot vērā situāciju ap Alekseju Navaļniju. Ierobežojumu sarakstā iekļuvušas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu", kā arī septiņi ierēdņi.

Maskava šo soli raksturoja kā Krievijai naidīgu izlēcienu un ieteica Vašingtonai nespēlēties ar uguni.

32
Tagi:
Zaharova, ieroči, sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievija uzaicinājusi OPCW izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Lielbritānija sagrozījusi OPCW pārskatu par Navaļnija saindēšanu
"Novičok" izstrādātājs paskaidroja, kāpēc Navaļnija saindēšana ir neiespējama
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

0
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
0
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru