Brāļu kapi pie ciema Žestanaja Gorka, foto no arhīva

KF Valsts dome ierosina sapulcēt tribunālus lietās par genocīdu Baltijā

39
(atjaunots 16:03 28.10.2020)
Krievijas Valsts domes deputāts ierosinājis panākt, lai krievu, ukraiņu un baltkrievu slepkavības Otrā pasaules kara gados tiktu atzītas par genocīdu.

RĪGA, 28. oktobris - Sputnik. Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Gavrilovs ierosināja saaicināt reģionālos tribunālus genocīda lietās visos bijušās PSRS apgabalos, ko līdz 1944. gadam okupējuši fašistu spēki, vēsta RIA Novosti.

Otrdien Soļeckas rajona tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedībā juridiski atzina par genocīdu nacistu pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības faktos par slepkavībām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā 1943.-44. gg.

Komentējot šo tiesas lēmumu žurnālistiem, Gavrilovs atzīmēja, ka spriedumi lietās, kad etniskās grupas, pārsvarā – krievi, ukraiņi un baltkrievi, kļuva par genocīda upuriem, "ir jākļūst par precedentu".

"Lietderīga būtu reģionālu, mininirnbergas tribunālu organizācija lietās par genocīdu visos apgabalos, ko bija okupējuši fašistu spēki līdz 1944. gadam Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Baltijas teritorijā. Jānosauc vainīgie noziegumos, jāatzīst genocīda fakts, jānosaka upuru statuss, jāveic politiskie un kriminālie pasākumi pret politiskajiem spēkiem, kuri paziņo, ka ir genocīdu pastrādājušo okupantu mantinieki," teica deputāts.

Pie tam, viņš uzsvēra, jāpatur prātā arī Krievijas Ziemeļu un Tālo Austrumu sagrābšana Pilsoņu kara laikā, ārvalstu okupācijas periodā no 1918. līdz 1922. gadam, kad tika praktizētas iedzīvotāju masveida slepkavības, spīdzināšana, koncentrācijas nometņu organizēšana.

"Mums jāsper soļi, lai novērstu tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē un atjaunotu taisnīgumu, ir jāsaņem kompensācijas no genocīda organizatoriem," ir pārliecināts politiķis.

Žestjanaja Gorka

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā, ko īstenojusi grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā. Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda" (Teilkommando des EK). Tās sastāvā bija 33 cilvēki no Latvijas PSR.

Ģenerāli Kurtu Hercogu vēlāk notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu". Viņš miris Vorkutā 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki paslēpās citās valstīs un sodu nesaņēma.

1942.-1943. gg. "teilkomanda" Žestjanaja Gorka ciemā sistemātiski organizēja civilo iedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu masveida nāvessodus. Saskaņā ar prokuratūras datiem, šajā laika periodā nogalināti vismaz 2,6 tūkstoši cilvēku.

Ekspertīzē, kas tika veikta vismaz 500 mirstīgo atlieku fragmentiem, atrastajiem šajā rajonā, noslepkavoto vidū bija 188 bērni, jaunākie – tikai piecus gadus veci. Cilvēkus nogalināja ar šāvieniem galvā un sitieniem ar truliem vai asiem priekšmetiem, bieži vien - atkārtotiem.

39
Tagi:
genocīds, Baltija, Krievija
Pēc temata
Novgorodas zemē guldīti latviešu soda vienību upuri
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Sputnik V

Cena, izmēģinājumi, ražošana, sadarbība: Krievija prezentēja Sputnik V ANO

6
(atjaunots 14:54 03.12.2020)
Prezentācijas gaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros Krievija pastāstīja par pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 Sputnik V cenu, par izmēģinājumiem, ražošanu un par sadarbības iespējām.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. KF Veselības ministrija prezentēja pasaulē pirmo Krievijā radīto vakcīnu pret Covid-19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tiešsaistes prezentācijas ietvaros ar nosaukumu "Sputnik V: vakcīna pret Covid-19", kura notika ar Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO un KF Veselības ministrijas vadītāja Mihaila Muraško piedalīšanos, Krievija pastāstīja par preparāta cenu, nākotnes ražošanas apjomiem un sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Krievijas veselības ministrs paziņoja, ka vakcīnas pēcreģistrācijas izmēģinājumos, kuri notika KF, Baltkrievijā, Indijā, AAE un Venecuēlā, piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Tāpat viņš atzīmēja, ka Brazīlija un virkne citu valstu arī paudušas vēlmi veikt vakcīnas izmēģinājumus. Pašlaik notiek pārrunas.

Muraško uzsvēra, ka Sputnik V parādīja "spēcīgu imūno atbildi un antivielu atbildi" un šobrīd stāv galveno vakcīnu-kandidātu rindā, kuras tuvojas klīnisko izmēģinājumu noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai.

Krievijas Veselības ministrijas vadītāja paziņoja, ka jau ir potēti vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju no riska grupām, un preparāta klīniskie izmēģinājumi turpinās. Sputnik V jau sākuši piegādāt visos Krievijas reģionos, un plānots palielināt preparāta ražošanu valstī un pasaulē.

Savukārt Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF iesniedzis pieteikumu Sputnik V apstiprināšanai 40 valstīs un strādā ar regulatoriem šajās valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šeit ir svarīgi, lai šie lēmumi netiek pieņemti politisku motīvu dēļ, jo valstīm šobrīd ir svarīgi, lai to rīcībā ir dažādu vakcīnu portfelis.

Saskaņā ar Dmitrijeva prognozēm, jau 2021. gada martā Sputnik V ražošanas apjoms ārvalstu ražotnēs sastādīs vismaz 40 miljonu dozu mēnesī, tātad vakcīna būs pieejama 40 miljoniem cilvēku. Taču KTIF cer uz vēl lielākiem apjomiem.

Vakcīnas cena varētu sastādīt mazāk nekā 10 dolārus par dozu. Tas ir daudz lētāk, nekā dažās vakcīnas, kuras tika radītas uz cilvēka adenovīrusa bāzes, atzīmēja Dmitrijevs. Potēšanai būs nepieciešamas divas preparāta dozas.

Viņš paziņoja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt vakcīnu pieejamu visai pasaulei.

6
Tagi:
vakcīna, Krievija, ANO
Pēc temata
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Мурманский морской торговый порт

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

40
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

40
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

0
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

0
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā