Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, foto no arhīva

Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START

12
(atjaunots 20:51 27.10.2020)
Maskava ir vīlusies par ASV soļiem jautājumā par līguma NEW START pagarināšanu, pauž valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 28. oktobris - Sputnik. Maskava ir vīlusies par ASV soļiem jautājumā par līguma NEW START pagarināšanu, intervijā RIA Novosti pastāstīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.  

"Mēs uzturam ļoti intensīvu dialogu ar ASV šajos jautājumos. Signāli, ko saņemam no turienes, rada vilšanos," konstatēja Rjabkovs.

"Amerikāņi nekādi nespēj aptvert, ka mums nav iespējams īstenot piedāvāto shēmu, kuras ietvaros ASV turpina sarežģīt visu šo situāciju ar savām daudzajām prasībām, pat ne vēlmēm, bet prasībām pret mums. Ne jau tāpēc mēs turpinām dialogu, lai vienpusējā kārtībā ietu pretī ASV," uzsvēra ārlietu ministra vietnieks.

Iepriekš ASV prezidenta speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs paziņoja, ka Krievijas un ASV kodolarsenālu iesaldēšanai jāietver verifikācijas mehānisms, turklāt ASV nepiekrīt pagarināt NEW START bez jebkādiem noteikumiem.

ASV apzināti velk garumā laiku, lai izjauktu vienošanās, ko paredz līgums, cenšoties atlikušajā līguma darbības termiņā izdomāt kaut kādus līguma verifikācijas papildu paņēmienus un vājināt vienošanās būtību. Konstruktīvu dialogu būs iespējams atsākt tikai pēc prezidenta vēlēšanām, uzskata KF Valsts domes deputāti.

"ASV apzināti velk garumā laiku, lai izjauktu vienošanās, ko paredz NEW START, cenšoties atlikušajā līguma darbības termiņā izdomāt kaut kādus līguma verifikācijas papildu paņēmienus un vājināt vienošanās būtību. Mūsu oponentiem ASV pārsvarā traucē kāre ieņemt līdera vietu pasaules arēnā un, protams, kodolieroču jomā. Vašingtonā ir pieraduši runāt ar visiem draudu un ultimātu valodā. Krievija ir valsts, kas nepieļauj dialogu tādā tonī," konstatēja VD Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Žeļezņaks.

Deputāts uzsvēra, ka jebkāda starptautiska vienošanās, it īpaši kodolarsenālu savstarpējas ierobežošanas jomā, ietver šī procesa ievērošanas kontroles paņēmienus. Ar mūsdienu tehniskajām iespējām, ieskaitot novērošanu no kosmosa, ir gandrīz neiespējami slēpt no izlūkošanas satelītiem tamlīdzīga bruņojuma ražošanas vai izmēģināšanas faktu, atzīmēja politiķis.

Pie tam, viņš piebilda, Krievija nekad nav pārkāpusi savas saistības un ierosina partneriem ievērot līgumus miera un stabilitātes vārdā.

"Pie tam Vašingtonas vanagi vēl joprojām lolo idejas atraisīt sev rokas un, slēpjoties aiz skaistiem vārdiem par tā saucamo jauno efektīvo verifikācijas sistēmu, likvidēt vienošanos un sākt plašu kodolieroču ražošanu. Mūsu valsts sper visus iespējamos diplomātiskos soļus, lai pārliecinātu amerikāņu oponentus, ka NEW START ir jāpagarina, bet pēc tam var detalizēti un rūpīgi apspriest tālākos kopīgos soļus ar mērķi saglabāt kodolparitāti. Tāpat mums ir skaidrs, ka līdz ASV prezidenta vēlēšanām nekādas pārmaiņas līguma NEW START aspektā nav gaidāmas. Visas runas par to amerikāņu publikas priekšā ir tikai kandidātu priekšvēlēšanu gājiens," konstatēja deputāts.

12
Tagi:
NEW START līgums, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

6
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
6
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

29
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

29
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju