Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru

31
(atjaunots 21:08 26.10.2020)
Kodolieroči vēl joprojām ir virāli svarīgs faktors to valstu ambīciju savaldīšanai, kas savā tieksmē pēc vienpersoniskas varas nebaidās kāpt pāri galvām, uzskata Krievijas senators Konstantins Kosačovs.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Starptautiskā kodolieroču likvidācijas kampaņa (ICAN) informēja, ka Līgumu par kodolieroču aizliegumu (LKA) ratificējušas 50 valstis.

Šī starptautiskā vienošanās aizliedz kodolieroču izstrādi, izmēģināšanu, glabāšanu, iegādi, transportēšanu un izmantošanu. LKA tika pieņemts 2017. gadā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā. Likumīgu spēku tas var iegūt tikai pēc tam, kad to ratificēs 50 valstis.

Līguma noteikumu saskaņošanai organizētas 20 konferences. Tomēr daudzas valstis, tostarp arī kodolarsenāla īpašnieki - ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Indija, Pakistāna, KTDR un Izraēla – konferenču darbā nepiedalījās.

Krievijas Federācjas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs paskaidroja: ja 50 valstis ir ratificējušas LKA, tas varētu būt pozitīvs solis. Tomēr ir nianse: nav nekādu apstākļu līguma realizācijai.

Politiķis akcentēja, ka konfrontācijas līmenis pasaulē ir kolosāls, jo vairākas valstis "atklāti tiecas pēc vienpersoniskas varas, nevairoties arī no militārā spēka – tā pielietošanas vai draudiem".

Kodolieroči ir vitāli svarīgs faktors šo bīstamo ambīciju savaldīšanai, tātad – arī stabilitātes stiprināšanai starptautiskajās attiecībās, uzsvēra Kosačovs.

Viņš paskaidroja, ka pagaidām vēl nav pienācis laiks Krievijai piedalīties LKA.

Problēma ar NEW START

Atgādināsim, ka galvenā problēma, kas apdraud pasaules stabilitāti, patlaban ir ASV nevēlēšanās parakstīt NEW START – 2010. gadā noslēgto Krievijas un ASV līgumu, kas tagad ir vienīgā spēkā esošā valstu vienošanās par bruņojuma ierobežojumu. Taču tā beidzas 2021. gada februārī.

Līguma noteikumi paredz, ka Krievijas un ASV pienākums ir ierobežot savus kodolarsenālus tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas.

Līgums uzdod Krievijai un ASV divreiz gadā informēt vienai otru par lādiņu un to nesēju skaitu.

2019. gada nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka NEW START ir vienošanās, ko viņš ir gatavs parakstīt ar Vašingtonu jebkurā brīdī. Tomēr Vašingtona vēl nav atbildējusi. Tiesa, ASV prezidents Donalds Tramps pauda vēlmi, lai līgumam pievienotos arī Ķīna. Tomēr Pekina šo ideju noraida.

Jūnija sākumā Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavadīšanas jomā". Dokuments uzsver, ka "Krievijas Federācija uzskata kodolieročus tikai par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums".

Dokuments norāda, ka savaldīšana ir nepieciešama, lai potenciālais pretinieks zinātu: atmaksa par agresiju ir nenovēršama.

Kodolspēles ar valstīm bez kodolieročiem

Vienlaikus ASV ar NATO starpniecību iesaista savās kodolspēlēs arī valstis, kam kodolieroču nav. Cita starpā, saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju, Vācija tika iesaistīta NATO mācībās "Steadfast Noon" un "Resilient Guard", kuru gaitā tika izspēlēti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi.

Krievijas AM asi nosodīja VFR dalību mācībās, norādot, ka lēmums iesaistīt Vāciju NATO mācībās ar kodolieročiem pazemina to pielietojuma slieksni un rupji pārkāpj Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, uzsvēra Krievijas Aizsardzības ministrija.

Uzsvērts, ka tamlīdzīgas darbības "pazemina kodolieroču pielietojuma slieksni, provocē tālāku spriedzes pieaugumu Krievijas un NATO saskarsmes līnijā un kaitē uzticēšanās līmenim Eiropā.

31
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Dmitrijs Medvedevs pastāstīja par galvenajiem izaicinājumiem, kas sagaida ANO
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

38
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

38
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Eiropas Savienība

Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

27
(atjaunots 08:58 02.03.2021)
Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva gandrīz par vienīgo tēmu, ko apsprieda ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju padomes sēdē.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

27
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijā sodīs par sankcijām pret Krievijas medijiem
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

0
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

0
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei