Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

111
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

111
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

38
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

38
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Eiropas Savienība

Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

27
(atjaunots 08:58 02.03.2021)
Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva gandrīz par vienīgo tēmu, ko apsprieda ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju padomes sēdē.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

27
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijā sodīs par sankcijām pret Krievijas medijiem
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

0
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

0
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei