Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

104
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

104
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts
Ziemassvētku rotājumi Maskavā, foto no arhīva

Pēterburga un Maskava iegūst prestižus apbalvojumus

25
(atjaunots 17:11 29.11.2020)
Krievijas pilsētas kļuva par prestižāko - World Travel Awards apbalvojumu laureātēm. Krievija ieguvusi titulu "Vadošais pasaules kultūras virziens".

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Viena no prestižākajām tūrisma prēmijām, kas visā pasaulē atzīta, kā augstākas kvalitātes rādītājs - World Travel Awards, nosauca 2020. gada uzvarētājus, vēsta RIA Novosti.

World Travel Awards (WTA) ir 1993. gadā dibināta, globāla iniciatīva, tās mērķis ir izcilu panākumu atzīšana un veicināšana ceļojumu un tūrisma jomā. WTA atzīmē sasniegumus visos tūrisma industrijas sektoros.

​Krievijas pilsētas Maskava un Sanktpēterburga uzvarēja nominācijās "Labākais tūrisma virziens. Pilsēta" un "Pasaules vadošais kultūras virziens". Krievija ir kļuvusi par "Pasaules vadošo kultūras virzienu".

Tiek atzīmēts, ka kopā ar Pēterburgu tika nominētas 14 populārākas pilsētas, starp kurām Parīze, Londona, Roma, Venēcija, Ņujorka un Riodežaneiro.

Par "Labāko vietu pasaulē" pēc WTA versijas kļuva Maldīvu salas. Madeira izcīnīja titulu "Labākā atpūtas vieta salā", Lisabona kļuva par "Labāko vieta atpūtai pasaulē", Algarve — par "Labāko vietu pludmales atpūtai pasaulē".

WTA pētījumi notika gada laikā. Atklātā balsošana notika oficiālajā balvas vietnē no 28. septembra līdz 25. oktobrim. Vērā tika ņemti tūrisma nozares ekspertu un ceļotāju viedokļi.

25
Tagi:
balva, World Travel Awards, tūrisms, Krievija
Pēc temata
Maskava uzvarējusi Londonu, Parīzi un Ņujorku! Gada labāko pilsētu fotogrāfijas
Ko slavē un ko lamā ārzemnieki Maskavā
Medicīnas masa ar šļirci, foto no arhīva

Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei

33
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Brīvprātīgā masveida vakcinācija pret Covid-19 Krievijas Federācijas pilsoņiem notiks bez maksas.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas pilsoņu masveida brīvprātīgā vakcinācija pret Covid-19 sāksies nākamā gada janvārī-februārī, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja KF veselības ministrs Mihails Muraško.

"Vakcinācija jau sākusies. Tā turpinās. Patlaban pilnā sparā rit vērienīga ražošana. Tas, ko jūs saucat par masveida vakcināciju, sāksies lielos apmēros janvārī un februārī. (..) Vakcinācija, kā jebkura medicīniskā palīdzība, notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Brīvprātības princips ir obligāts," uzsvēra Muraško.

Ministrs atgādināja, ka riska grupā iekļautie pilsoņi varēs saņemt vakcīnas jau decembrī. Viņš atgādināja, ka pie šīs kategorijas pieder veselības aprūpes sistēmas darbinieki, pedagogi un dzīvību uzturošo dienestu darbinieki, kā arī seniori un cilvēki, kas cieš no cukura diabēta, aptaukošanās un hipertonijas.

2021. gadā no koronavīrusa vakcinēto Krievijas iedzīvotāju skaits sasniegs vairākus desmitus miljonu, piezīmēja ministrs.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka vakcinācija no koronavīrusa infekcijas būs brīvprātīga un pakāpeniska, ņemot vērā valsts ģeogrāfiju un preparāta glabāšanas īpatnības.

"Uzdevums ir panākt, lai tie būtu minimāli etapi, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem, kas to vēlas. Uzdevums ir grandiozs," uzsvēra Peskovs.

Krievijas pilsoņi vakcīnu saņems bez maksas.

Patlaban Krievijā reģistrētas divas vakcīnas Covid-19 profilaksei: "Sputnik V" – Gamaleja nacionālā centra izstrādātais preparāts uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas, kā arī "EpiVakKorona", ko uz peptīdu antigēnu bāzes izstrādājis centrs "Vektor".

Patlaban abi preparāti iziet trešo, pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāzi, kurā piedalās brīvprātīgie, arī seniori un hroniski slimnieki. "Sputnik V" efektivitāte sasniedz 95% saskaņā ar pētījumu otrā starpposma datu analīzi, tā ir viena no desmit vakcīnām pasaulē, kas visvairāk pietuvojušās masveida ražošanai.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš informēja, ka fonds saņēmis pieteikumus no vairāk nekā 20 valstīm par "Sputnik V" iepirkumu – miljardu devu. Krievija vienojusies par ražošanu piecās valstīs. Apgrozījumā nonākuši vairāk nekā 117 tūkstoši devu, līdz gada beigām plānots laist klajā vairāk nekā divus miljonus.

33
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Putins pastāstīja par trešo Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

0
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

0
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū