Tiesneša āmurs, foto no arhīva

Tiesvedības uzsākšanas dienā Žestjanajā Gorkā tiks atklāts piemineklis bojāgājušajiem

55
(atjaunots 13:21 22.10.2020)
Daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz atklāto tiesas sēdi genocīda lietā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Šodien Novgorodas apgabala Soļcu rajona tiesā Bateckija ciemā sāksies Krievijas tiesvedībā pirmais process par Žestjanajas Gorkas ciema iedzīvotāju noslepkavošanu 1942. gadā atzīšanu par genocīdu, vēsta RIA Novosti.

Saskaņā ar prokuratūras datiem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 sodītāji no Latvijas PSR.

Saskaņā ar FDD reģionālās pārvaldes atslepenotajiem arhīvu dokumentiem, Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos īpaši nežēlīgi rīkojās nacistu kolaboracionisti – latvieši. 1941.-1943. gg. viņi nomocīja un zvēriski nogalināja vismaz 2.6 tūkstošus civiliedzīvotāju.

Ekspertīze ļāva identificēt 447 nomocītus un noslepkavotus civiliedzīvotājus. Viņu vidū ir 188 bērni. Eksperti secināja, ka lielākā daļa cilvēku nošauta, - par to liecina ložu pēdas. Daudziem nodarīti smagi miesas bojājumi.

Šo grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu" un kurš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

Bez noilguma termiņa

Novgorodas apgabala tiesu preses dienestā pastāstīja, ka tiesas sēde būs atklāta, tāpat tiks organizēta sēdes video translācija.

Bateckija rajona kaimiņu Mojkas ciema iedzīvotāja Tatjana Hasanova grasās ierasties tiesā, jo viņa grib uzzināt savas radinieces – vectēva māsas - likteni, kura gāja bojā 1942. gadā Žestjanajā Gorkā, taču nekādas liecības par to nebija saglabājušās.

"Man un mūsu ģimenei šiem noziegumiem nav noilguma termiņa, vainīgajiem vienalga ir jāsaņem sods, savukārt viņu noziedzīgajām darbībām ir jābūt atzītām par genocīdu," pateica RIA Novosti Tatjana Hasanova.

Pēc viņas sacītā, daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz sēdi un saņemt apstiprinājumu tiem faktiem, par kuriem iepriekš bija runāts tikai šaurā ģimenes lokā.

Šodien netālu no Žestjanajas Gorkas ciema notiks memoriālā kompleksa atklāšanas ceremonija Lielā Tēvijas kara gados mirušo piemiņai.

Memoriāla atklāšanas ceremonijā piedalīsies KF prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, Novgorodas apgabala gubernators Andrejs Ņikitins, Krievijas Meklējumu kustības atbildīgā sekretāre Jeļena Cunajeva, kā arī spēka struktūru pārstāvji un bojāgājušo mierīgo iedzīvotāju radinieki.

55
Tagi:
Latvija, Krievija, genocīds
Pēc temata
Vācijā izpētīs latviešu soda vienības dalībnieku lietu par darbībām Žestjanaja Gorkā
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
Elektriskā apakšstacija

Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji

8
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".

"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.

2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.

Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.

8
Tagi:
elektroenerģija, Krievija, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
ES misija uzsākusi Baltkrievijas atomelektrostacijas pārbaudi
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

45
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

45
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam