Marija Zaharova

Krievijas ĀM novērtēja Latvijas prezidenta jauno iniciatīvu Pitalovas jautājumā

121
(atjaunots 09:41 09.10.2020)
Krievija neslēpj savu viedokli par Pitalovas rajonu – visus teritoriālos jautājumus ar Latviju pilnībā un neatgriezeniski noregulējis līgums par Krievijas un Latvijas valsts robežu.

RĪGA, 9. oktobris – Sputnik..Latvijas prezidents Egils Levits iesniedzis Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto valsts administratīvi teritoriālo reformu. Ja likums tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt bijušā Abrenes pagasta – tagadējā Pitalovas rajona Pleskavas apgabalā – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Latvijas prezidenta mēģinājums apšaubīt spēkā esošās tiesiskās reālijas izskatās dīvains un pēc būtības ir provokatīvs, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Latvijas prezidents patiešām vērsies Saeimā ar tādu iniciatīvu. Likumprojekta anotācijas 25. punktā, atsaucoties uz spēku zaudējušo 1920. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas miera līgumu, pieminēta šīs teritorijas juridiskā piederība Latvijas valstij un tās nelikumīgā okupācija," konstatēja Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievijas viedolis Pitalovas rajona jautājumā ir labi zināms.

"Visi pierobežas jautājumi ir galīgi un neatgriezeniski noregulēti ar Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas līgumu par Krievijas un Latvijas valsts robežu. Tas stājies spēkā 2007. gada 18. decembrī. Pirms minētā dokumenta parakstīšanas Latvijas valdība pieņēma tā saucamo skaidrojošo deklarāciju, kurā bija atsauce uz 1920. gada līgumu. Tas tika novērtēts kā teritoriālo pretenziju iezīmēšana pret Krieviju jautājumā par minētajām Krievijas teritorijām. Lai līgums par valsts robežu tiktu parakstīts, Krievijas puse izvirzīja obligātu noteikumu – Rīgai bija jāatsauc šī deklarācija," pastāstīja Zaharova.

Saskaņā ar miera līgumu, kas tika parakstīts Rīgā 1920. gada 11. augustā, Padomju Krievija atdeva Latvijas Republikai lielu daļu Ostrovskas pagasta un Pitalovu, kam Latvija piešķīra Abrenes nosaukumu. Lielā Tēvijas kara beigās, pēc atbrīvošanas, saskāņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija ieteikuma teritorija tika iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums tika pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumiem.

1992. gadā, kad Latvija ieguva neatkarību, valsts vadība paziņoja, ka neatzīstot "Abrenes aneksiju". Šī iemesla dēļ Krievija un Latvija vairāk nekā 15 gadus nevarēja noslēgt robežlīgumu. 2007. gadā Latvija atteicās no savām teritoriālajām pretenzijām.

Захарова оценила новую инициативу президента Латвии про Пыталово
121
Tagi:
Zaharova, Egils Levits, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Igaunija nepretendē uz Pečoru rajonu un gaida ciemos Putinu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija nepretendēs uz Pitalovas rajonu
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

1
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

1
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

6
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

6
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT