Kontrolpunkts Terehova, foto no arhīva

Eksperts izvērtēja pilnas Krievijas robežu slēgšanas iespēju

71
(atjaunots 23:47 05.10.2020)
Šobrīd robežu slēgšana vairs nav tik efektīva, kā pavasarī, paziņoja Krievijas Tūrisma industrijas savienības viceprezidents Jurijs Barzikins.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Sakarā ar koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, Krievijā atkal var tikt slēgtas robežas un samazināts lidojumu skaits, paziņoja RIA Novosti Federācijas Padomes Sociālo lietu komitejas vadītāja vietnieks Valērijs Rjazanskis.

Krievijas Tūrisma industrijas savienības viceprezidents Jurijs Barzikins pauda šaubas par to, ka Krievijā gaidāma totāla robežu slēgšana.

"Tā nemēdz būt, ka ar visiem tiek slēgtas robežas. Pat pandēmijas plosīšanās laikā noteiktām iedzīvotāju grupām robežas bija atvērtas… Dinamika pēc saslimušo skaita Krievijā ir, taču ne tika liela, lai slēgtu robežas. Ja agrāk Covid-19 ieveda no ārzemēm, tad tagad inficēšanās notiek valsts robežās. Tādēļ koronavīrusa izplatības novēršanai tiek īstenoti citi pasākumi paziņoja Sputnik Latvija Barzikins.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, aizvadītajā diennaktī Krievijā ir atklāti 10 888 Covid-19 gadījumi, miruši 117 cilvēki, izveseļojās 3181. Diennakts pieauguma temps sastāda 0,9%. Saslimstība ar koronavīrusu sāka pieaugt aptuveni pirms nedēļas un pakāpeniski atgriežas pie pavasara rādītājiem, kad Krievija slēdza savas robežas. Kopumā epidēmijas laikā Krievijā ir atklāti 1 225 889 inficētie, nomira 21 475 cilvēki, izveseļojās – 982 324.

71
Tagi:
koronavīruss, robeža, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Atsevišķas Latvijas valstspiederīgo kategorijas varēs braukt uz KF bez ierobežojumiem
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

1
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

1
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

6
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

6
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT