Jaunieši no Latvijas, kas plāno mācīties Krievijas augstskolā, foto no arhīva

Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti

28
(atjaunots 22:07 24.09.2020)
Lai ārvalstu studenti kļūtu par augstas klases speciālistiem, viņiem vajadzīgas ne tikai tiesības uz bezmaksas studijām, bet arī stipendija, ir pārliecināts Rossotrudņičestvo vadītājs.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.

"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.

Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".

"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.

"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.

Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.

2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.

Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.

28
Tagi:
Krievija, augstākā izglītība
Pēc temata
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas iedzīvotāji var iesniegt dokumentus studijām Krievijas augstskolās
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam
Covid-19

Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19

45
(atjaunots 10:18 15.10.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par otrās Krievijā izgudrotās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Otrā Krievijas vakcīna pret koronavīrusu tika izgudrota Novosibirskas centrā "Vektor", vēsta RIA Novosti.

Par jaunās vakcīnas reģistrāciju sanāksmes laikā ar KF valdības locekļiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Preparāts saucās "EpiVacCorona". Tiek atzīmēts, ka tas ir drošs.

Putins paziņoja, ka vicepremjere Tatjana Goļikova un "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova jau ir potējušās ar jauno vakcīnu klīnisko pētījumu ietvaros.

Goļikova paziņoja, ka pirmo 60 tūkstošu dozu ražošana ir ieplānota tuvākajā laikā.

Paralēli Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova vārdā nosauktais Imunbioloģisko preparātu pētniecības un izstrādes centrs veic trešās dzīvās vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kurai tika dots nosaukums "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadu.

Pēcreģistrācijas "Sputnik V" izmēģinājumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

Plašāku informāciju par pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" iespējams atrast tās mājaslapā www.sputnikvaccine.com.

45
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV apsūdz Krieviju par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Vladimirs Norvinds, foto no arhīva

KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas

87
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
KF ĀM paziņoja, ka 75 gadu vecā bijušā Kara pensionāru biedrības vadītāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas ir provokācija, šis incidents nepaliks Rīgai bez sekām.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par "izrēķināšanos" iepriekš ar Latvijas tiesas lēmumu likvidētās republikas veterānu biedrības vadītāja Vladimira Norvinda deportēšanu no Latvijas. Pēc viņas sacītā, KF neatstās šo incidentu bez atbildes.

6. oktobrī Latvijas iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par Vladimira Norvinda atzīšanu par persona non grata Latvijas teritorijā. Viņam liegta iebraukšana Latvijas teritorijā uz nenoteiktu laiku. 9. oktobrī Norvinds tika aizturēts deportācijas dēļ – viņš tika apsūdzēts par "nacionālo apdraudējumu".

Pēc tam, kad veterāns uzzināja, ka viņam tiek atņemta Pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un viņu izsūta no valsts, viņam notika infarkts. Rīgā viņu aizveda uz Stradiņa slimnīcu, taču kolīdz stāvoklis stabilizējās, veterānu aizsūtīja uz Krieviju, kur viņš tika nosūtīts uz Militāri medicīnisko akadēmiju Sanktpēterburgā.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka "izrēķināšanās, kuru sarīkoja Rīga pār gados vecu un slimu cilvēku", izraisa galēju sašutumu.

"Acīmredzama visu vispārpieņemto morāli ētisko un humanitāro normu neievērošana. Acīmredzami, ka rusofobijas pārņemtās Latvijas varasiestādes, kas ārkārtīgi aizspriedumaini uztver krievvalodīgās diasporas centienus aizstāvēt savas tiesības saglabāt vēsturisko atmiņu, ir gatavas izmantot jebkādus rīkus, lai apspiestu citādu domāšanu un nelojalitāti sabiedrībā," teikts Zaharovas komentārā KF ĀM mājaslapā.

Diplomāte piebilda, ka "šī provokatīvā akcija attiecībā pret vienu no tautiešu kustības pārstāvjiem uzskatāmi parādīja latviešu nacionālisma necilvēcīgo bardzību".

"Rīgā var būt droši, ka šis incidents netiks atstāts bez sekām," nobeigumā sacīja viņa.

Krievijas vēstniecība Latvijā jau izteikusi protestu sakarā ar Vladimira Norvinda deportāciju – tās komentārā Facebook norādīts, ka šim incidentam būs negatīvas sekas Krievijas un Latvijas attiecību kontekstā.

Pats viņš arī uzskata, ka iemesls ir tieši tajā. "Acīmredzot, runa ir par to, ka vadu lielāko veterānu organizāciju Latvijā, kas apvieno militāros pensionārus, viņu atraitnes, ģimenes locekļus. Tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku visā valstī. Acīmredzot, tagad viņiem (valdībai – red.) vajadzēja izvēlēties upuri, lai parādītu savu attieksmi gan pret Krieviju, gan pret mums," tā situāciju komentēja pats Norvinds.

87
Tagi:
Vladimirs Norvinds, Krievija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam

0
(atjaunots 12:05 21.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdz valstij piešķirt skolotājiem ikmēneša kompensāciju par attālināto darbu 60 eiro apmērā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Kompensāciju arodbiedrība pieprasa Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumu ietvaros, saskaņā ar kuriem darba devējam ir jākompensē darbiniekam izdevumi attālinātajam darbam, raksta Grani.lv.

Pieprasītā summa ietver sevī darba aprīkojuma amortizāciju – 30 eiro datoram, programmnodrošinājumam, darba galdam, 10 eiro kancelejas piederumiem, 6 eiro komunālajiem izdevumiem un 14 eiro telefona un Interneta rēķina apmaksai.

Kompensācija var tikt izmaksāta no kopēja izglītības nozares finansējuma, uzskata arodbiedrība. Lai skolotājs varētu pasniegt attālināti, skolotājam ir jābūt portatīvajam datoram ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, tīmekļa kameru, mikrofonu un austiņām. Turklāt darbs no mājām nozīmē, ka pedagogs vairāk patērē elektrību, kā arī ir nepieciešams kvalitatīvs Internets ar augstu un stabilu ātrumu – tas arī ir jākompensē. Neskaitot pārējo, arodbiedrība uzskata, ka skolotājiem ir nepieciešami digitālo iemaņu un attālinātas pasniegšanas iemaņu pilnveidošanas pasākumi.

Kā jau ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolām vairākus mācību modeļus pandēmijas laikā, tai skaitā daļēji vai pilnībā attālinātā režīmā. Turklāt no 26. līdz 30. oktobrim 7.-12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies attālināti, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
kompensācija, attālinātās mācības, Latvija, pedagogi
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana