Aleksejs Navaļnijs, foto no arhīva

Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes

52
(atjaunots 13:42 18.09.2020)
Krievijas Ārlietu ministrija ar nožēlu konstatēja, ka rietumvalstis pārvērtušas OPCW par netīru instrumentu savu destruktīvo ieceru īstenošanai.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) tehniskā sekretariāta locekļi organizējuši veselu slepenu "operāciju" ar mērķi saņemt Alekseja Navaļnija biomateriālu papildu raudzes, stāsta Krievijas Ārlietu ministrija.

"Visu aizvadīto nedēļu uz mūsu jautājumiem OPCW tehniskajā sekretariātā tā atbildīgās personas tikai raustīja plecus: sak, neesot nekādas runas par OPCW iesaistīšanu visā tajā stāstā par Navaļniju. Bet tajā pašā laikā franču un anglosakšu funkcionāru komanda, kas dominē tehniskā sekretariāta vadībā, organizēja veselu slepenu "operāciju", lai saņemtu papildu Navaļnija bioloģiskos materiālus, kas tika nodoti divām noteiktajām OPCW laboratorijām," pastāstīja ministrijā.

Ziņojumā atzīmēts, ka nebūs nekāds pārsteigums, ja izrādīsies: materiāli nodoti laboratorijām Špicā (Šveice) un Portondaunā (Lielbritānija), kas jau izcēlās "Skripaļu lietā".

"Ar nožēlu nākas konstatēt, ka rietumvalstis pārkāpušas visas robežas, pārvēršot reiz autoritatīvo OPCW par netīru instrumentu savu destruktīvo ieceru īstenošanai," Krievijas ĀM teikto citēja RIA Novosti.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Atsaucoties uz kara mediķiem, Vācijas valdība, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais it kā saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok". Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, un atgādināja: saskaņā ar izmeklējumiem, kas veikti Krievijā, nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Pirmdien Vācijas Ministru kabinets pastāstīja, ka vācu ekspertu slēdzienus apstiprinājušas laboratorijas Zviedrijā un Francijā, paralēli pēc Berlīnes pieprasījuma izmeklēšanu sākusi OPCW.

Kremlis paziņoja, ka Berlīne nav informējusi Maskavu par saviem slēdzieniem, bet ĀM uzsvēra: Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu.

Jau Navaļnija hospitalizācijas dienā pārbaudes sāka prokuratūra un policija. Krievijas vēstniecība Vācijā norādīja, ka gaida no Vācijas varasiestādēm operatīvu atbildi uz Ģenerālprokuratūras pieprasījumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu lietā. Krievija ir ieinteresēta un vēlas noskaidrot situāciju, taču šim nolūkam nepieciešama informācija no Vācijas, kas pagaidām nav saņemta, konstatēja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Incidentā ar Navaļniju sākta izmeklēšana de facto. Ja tiks fiksēta indīgās vielas esamība, izmeklēšana tiks ierosināta arī de iure, teica Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.

7. septembrī klīnika Charite Berlīnē pavēstīja, ka Navaļnija stāvoklis uzlabojies, viņš atmodināts no komas un atslēgts no MPV aparāta. Otrdien Navaļnijs publicēja savu pirmo fotogrāfiju pēc atmodināšanas un pavēstīja, ka veselu dienu elpojis patstāvīgi.

52
Tagi:
Krievija, Navaļnijs, OPCW
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Eiropa sodīs sevi ar dārgu gāzi, ja izlems pārmācīt KF Navaļnija dēļ
Krievijas ĀM atbildēja uz ES plāniem ieviest Navaļnija vārdā nosauktas sankcijas
Krievijas ĀM komentēja Berlīnes sniegto paziņojumu par Navaļniju
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

70
(atjaunots 08:20 25.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

70
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

39
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

39
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

0
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

0
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu