Krūzes nacistu gadatirgū Valgā

Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem

68
(atjaunots 23:03 17.09.2020)
Krievijai būtu jāsauc pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci gan Baltijas SS leģionārus, gan arīdzan pašas Baltijas valstis, uzskata vēsturnieks Aleksandrs Djukovs.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Krievijai vajadzētu aktīvāk rosināt jautājumu par Baltijas valstu atbildību par noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, norādīja fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs ziņojumā "Baltijas ceļš: no nacionālisma pie autoritārisma, no autoritārisma pie fašisma glorifikācijas" prezentācijas gaitā Starptautiskajā informācijas aģentūrā "Rossija segodņa".

Ekonomikas zinātņu doktora, profesora Nikolaja Meževiča ziņojumā iekļauta dažādu fašistu un paramilitāro fašistu kustību klasifikācija, kuras pastāvēja Baltijā pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, piedalījās masveida noziegumos pret cilvēci, Holokaustā, masveida slepkavībās.

"Absolūti taisnīgi tiek rādīts, ka mūsdienu Baltijas valstīs varasiestādes faktiski padara par varoņiem šos cilvēkus. Mēs redzējām apliecinājumu tam pavisam nesen, šovasar, kad Latvijas aizsardzības ministrs kārtējo reizi publiski nolika ziedus leģionāru kapos un uzskatīja par nepieciešamu to izdarīt 8. maijā," sacīja viņš.

Šogad aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji 8. maijā nolika ziedus Lestenes kapos, kur apbedīti Waffen SS latviešu leģionāri. Citi Ministru kabineta locekļi nolika ziedus Brāļu kapos, kur apbedīti XX gadsimtā bojāgājušie Latvijas karavīri.

"Mēs jau daudzas reizes pēdējo vismaz 15 gadu, bet varbūt arī 20 gadu laikā, norādām: Baltijas valdība, lai kā tā mainītos, atbalsta šos noziedzniekus, cilvēkus, kuri cīnījās Hitlera pusē, bija saistīti ar nacistu noziegumu pastrādāšanu. Mēs par to runājam, runājam, tā kļūst par kaut kādu vispārēju frāzi. Tomēr vajag atgādināt, ka mums tagad ir mehānismi, lai ar to cīnītos. Ir arī vēl dzīvi leģionāri, kuri, iespējams, saistīti ar kara noziegumiem. Šie cilvēki ir jāmeklē, jāmeklē viņu vainas pierādījumi un jāizmeklē noziegumi. Pie mums ar to faktiski neviens nenodarbojas," atzīmēja Djukovs.

Viņš uzsvēra, ka jautājuma rosināšana par Baltijas valstu juridisko atbildību par tālaika notikumiem ir ārkārtīgi svarīga.

Senators Anatolijs Širokovs piebilda, ka KF nopietnāk jāizmanto savas iespējas, tostarp vēsturnieku darbs, "kuri, neapšaubāmi, pierāda noziegumus, antihumānās akcijas, ko pastrādājuši mūsu tagadējie diplomātiskie partneri, šīs valstis, to bruņoto spēki Otrā pasaules kara gados".

"Man liekas, šajā ziņā nepieciešams nostiprināt mūsu pozīcijas un izmantot šiem nolūkiem visus instrumentus, kuri ir mūsu valsts rīcībā," akcentēja politiķis.

Vakar KF Izmeklēšanas komitejas (IK) vadītājs Aleksandrs Bastrikins pastāstīja intervijā RIA Novosti, ka IK turpinās izmeklēšanu pret SS latviešu leģiona veterānu un bijušo Latvijas Saeimas deputātu Visvaldi Lāci par kara noziegumiem pret mierīgajiem pilsoņiem, lai arī šī gada aprīlī viņš miris.

Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki" 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.

Tostarp latviešu soda operāciju dalībnieki iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos (Novgorodas apgabals). Pērn KF IK ierosināja krimināllietu par genocīdu šajās apdzīvotajās vietās 1941.-1943. gadā. Šī gada martā Krievijas vēsturnieki publiskoja 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus, kuri joprojām dzīvo Latvijā, ES un Ziemeļamerikā.

68
Tagi:
Aleksandrs Djukovs, noziegumi pret cilvēci, leģionāri, SS, Krievija
Pēc temata
Vēsturnieks: pret Baltijas valstīm iespējamas prasības par nacistu noziegumiem
Vēsturnieks no Latvijas prezidenta komisijas aizvedis ziņas par SS leģionāriem uz Maskavu
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

30
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

30
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

30
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

30
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

0
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

0
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu