Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes

67
(atjaunots 09:36 14.09.2020)
Jauno vakcīnu pret Covid-19, kuru Krievija izstrādāja pirmā pasaulē, vēlētos saņemt vairāk valstu, taču, diemžēl, esošajā posmā KF var saražot tikai noteiktu preparāta daudzumu.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Pēc Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītāja Kirilla Dmitrijeva sacītā, Krievija apspriež vakcīnas pret Covid-19 Sputnik V piegādes ar 50 valstīm, vēsta RIA Novosti.

Lai gan tas nav robežpunkts. Par preparātu interesējas vairāk valstu, taču pagaidām Krievija var saražot "tikai noteiktu vakcīnas daudzumu", paskaidroja Dmitrijevs.

Viņš atzīmēja, ka daudzas valstis jau ir uzsākušas Krievijas vakcīnas Sputnik V klīniskos izmēģinājumus. Un regulatoru atzinību tā varētu saņemt jau oktobrī vai novembrī.

KTIF pagaidām fokusējas uz tām valstīm, kur tiecas pēc iespējas ātrāk atzīt Krievijas vakcīnu un izrāda vislielāko interesi par partnerību.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kura ieguva nosaukumu Sputnik V, netika izveidota "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par pētījumu rezultātu, kuri ilguši vairākas desmitgades. Sākot no adenovīrusu vektoru tehnoloģijas izstrādes brīža līdz tās ieviešanai praksē pagāja četras desmitgades.

Krievijas vakcīna pret koronavīrusu jau ir laista klajā apgrozībā. Tas nozīmē, ka drīzumā preparāts nonāks līdz visiem iedzīvotāju slāņiem. Pirmie tiks vakcinēti tie, kas ietilpst riska grupā: ārsti un skolotāji. Pārējiem nāksies nedaudz pagaidīt.

Sputnik V pēcreģistrācijas pētījumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

67
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
The Lancet publicēja Krievijas vakcīnas pret Covid-19 pētījumu rezultātus
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Krievija

Krievija publicējusi nedraudzīgo valstu sarakstu: ES bažas apstiprinājušās

39
(atjaunots 08:51 15.05.2021)
Krievijas valdība apstiprinājusi nedraudzīgo valstu sarakstu un noteikusi kārtību to mijiedarbībai ar pilsoņiem Krievijas teritorijā.

RĪGA, 15. maijs - Sputnik. Krievijai nedraudzīgo ārvalstu sarakstā iekļautas ASV un Čehija – par to liecina valdības rīkojums, kas publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā interneta portālā.

"Apstiprināt pielikumā iekļauto ārvalstu sarakstu, kas veic nedraudzīgas darbības pret KF, KF pilsoņiem vai Krievijas juridiskajām personām, pret kurām tiek pielietoti ietekmes (pretdarbības) pasākumi, kas noteikti KF prezidenta dekrētā no 2021. gada 23. aprīļa Nr. 243 "Par ietekmes (pretdarbības) pasākumu pielietošanu atbildei uz ārvalstu nedraudzīgām darbībām"," teikts dokumentā.

Krievijas valdība apstiprinājusi fizisko personu skaitu Krievijas teritorija, ar kurām minēto valstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās ietādes, valsts iestāžu pārstāvniecības un valsts iestādes var noslēgt darba līgumus, līgumus par darbinieku (personāla) darba sniegšanu un citus civiltiesiskos līgumus, uz kuru pamata rodas darba attiecības ar fiziskām personām, kas uzturas Krievijas teritorijā. Sarakstā iekļautas ASV (fizisko personu skaits – 0) un Čehija (fizisko personu skaits – 19).

Maija sākumā informācijas avots Briselē paziņoja RIA Novosti: pat vienas Eiropas Savienības dalībvalsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēja kā solis pret visu ES.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību," teica avots Eiropā.

Viņš norādīja, ka Brisele vēl nav lēmusi par to, kāda būs reakcija par iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam atzīmēja, ka patlaban Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā. Lavrovs uzsvēra, ka valsts tiek iekļauta sarakstā uz dziļas analīzes pamata, un brīdināja, ka saraksts, iespējams, tiks periodiski papildināts.

39
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sputnik V

Krievijas vakcīnu "Sputnik V" apstiprināja jau trešdaļā pasaules valstu

30
(atjaunots 09:26 14.05.2021)
Tagad "Sputnik V" ir reģistrēts Maldīvijā - tā ir 65. valsts, kas apstiprinājusi Krievijas vakcīnu pret Covid-19.

RĪGA, 14. maijs - Sputnik. Maldīvijas Republika ir kļuvusi par 65. valsti, kur reģistrēja Krievijas vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", ziņo Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF). Tādējādi Krievijas preparātu ir atbalstījis apstiprināja jau trešdaļā ANO valstu.

"KTIF ziņo par Maldīvas Republikas Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes uzraudzības pārvaldes (FDA) Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu "Sputnik V" reģistrāciju. Tādējādi "Sputnik V" ir reģistrēts 65 valstīs ar kopējo iedzīvotāju skaitu vairāk kā 3,2 miljardi cilvēku," teikts fonda paziņojumā.

Atzīmēts, ka, vakcīnas reģistrācija veikta paātrinātās procedūras (emergency use authorization, EUA) ietvaros.

Pēc KTIF informācijas, postvakcinācijas pētījumi vairākās valstīs liecina, ka "Sputnik V" ir visdrošākā un efektīvākā vakcīna pret koronavīrusu. Preparātu izmanto cīņai pret koronavīrusu vairākās valstīs un tas jau kļuvis par vienu no atzītajiem globālajiem rīkiem pandēmijas apkarošanā, atzīmēja KTIF vadītājs Kirils Dmitrijevs.

Sputnik V glābj Eiropu. Tagad Krievijas vakcīnu reklamē ANO
Ruptly, РФПИ, United Nations ​/ UNOG Newsroom Site

"Maldīvu salas ir populārākais tūrisma galamērķis. "Sputnik V" lietošana ļaus valstij saglabāt normālu dzīves ritmu un ekonomisko aktivitāti, kā arī izvairīties no nopietniem Covid-19 ierobežojumiem nākotnē," piebilda Dmitrijevs.

"Sputnik V" izstrādātāji iepriekš ziņoja, ka nāves gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar Krievijas preparātu ir daudz mazāks nekā pēc vakcinācijas ar ārzemju analogiem. Piemēram vidējais mirstības rādītājs uz 1 miljonu "Pfizer" devu ir 39,4, "Moderna" preparātam – 20,2, bet "Sputnik" – tikai 2. Pētījums tika veikts, pamatojoties uz 19. aprīļa 13 regulatoru veselības aprūpes jomā oficiālajiem datiem.

Krievijas Covid-19 vakcīna "Sputnik V" ieņem otro vietu pasaulē pēc valsts regulatoru izsniegto atzinumu skaita. Saskaņā ar pēdējiem datiem vakcīnas efektivitāte it 97,6%.

30
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kāpēc vakcīna "Sputnik V" izdevusies efektīva – virusologa atbilde
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
ES nolaiž "kovida priekškaru"? Krievijā novērtēja Briseles jauno plānu
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā