Krievijas Ārlietu ministrijas ēka, foto no arhīva

Krievijas ĀM komentēja Berlīnes sniegto paziņojumu par Navaļniju

34
(atjaunots 13:52 09.09.2020)
Krievija uzskata, ka situācijā ap Alekseju Navaļniju Vācijas pieeja nav konstruktīva, informēja valsts Ārlietu ministrija.

RĪGA, 9. septembris - Sputnik. Vācija, neskatoties uz visiem Krievijas pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā, vēl joprojām neuzskata par iespējamu operatīvi un konstruktīvi reaģēt uz tiem, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija vēsta RIA Novosti.

Otrdien ASV Valsts departaments publiskoja G7 valstu paziņojumu, kas aicina Krieviju steigšus noskaidrot, kas atbildīgs par Navaļnija "saindēšanu" un saukt vainīgos pie atbildības.

"Neskatoties uz visiem mūsu pieprasījumiem, Berlīnē vēl joprojām neuzskata par iespējamu operatīvi un konstruktīvi reaģēt uz tiem," teikts komentārā Krievijas ĀM vietnē.

Krievija uzskata, ka situācijā ap Alekseju Navaļniju Vācijas pieeja nav konstruktīva, informēja valsts Ārlietu ministrija.

"Paralēli Vācijas varasiestāžu nekonstruktīvās pieejas fonā turpinās nepamatoti uzbrukumi Krievijai. Izvērstā masveida dezinformācijas kampaņa nepārprotami liecina, ka tās iniciatori par galveno uzdevumu uzskata nevis rūpes par A.Navaļnija veselību un viņa hospitalizācijas patieso iemeslu noskaidrošanu, bet gan sankciju noskaņojuma mobilizāciju," norādīja Krievijas ĀM.

Resors uzsvēra, ka dati no Vācijas "Navaļnija lietā" nav saņemti un "histērijas eskalācija ap šo lietu tikai pieaug", turklāt datu trūkums neļauj Krievijai izmantot nepieciešamos mehānismus, lai noskaidrotu, kas noticis ar Navaļniju.

"Iepriekšminētās informācijas (par Navaļnija medicīnisko izmeklēšanu – red.) trūkums neļauj Krievijas likumsargājošajām iestādēm izmantot visus nepieciešamos procesuālos mehānismus, lai noskaidrotu notikušā apstākļus," teikts resora komentārā.

Vācija bremzē Krievijas mediķu dialogu ar kolēģiem Vācijā "Navaļnija lietā", piezīmēja diplomāti.

"Atzīmējam, ka arī Krievijas mediķi piedāvā veidot plašu dialogu ar kolēģiem Vācijā, lai apspriestu datus par A.Navaļnija stāvokli, kas ir Krievijas un Vācijas rīcībā. Diemžēl Vācija šo procesu bremzē," skaidroja diplomāti.

Situācija ar Navaļniju

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas pēc analīzēm trijās neatkarīgās laboratorijās.

Vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Aizvadītajā nedēļā Vācijas valdība paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Jau Navaļnija hospitalizācijas dienā pārbaudes sāka prokuratūra un policija. Krievijas vēstniecība Vācijā norādīja, ka gaida no Vācijas varasiestādēm operatīvu atbildi uz Ģenerālprokuratūras pieprasījumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu lietā. Krievija ir ieinteresēta un vēlas noskaidrot situāciju, taču šim nolūkam nepieciešama informācija no Vācijas, kas pagaidām nav saņemta, konstatēja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Incidentā ar Navaļniju sākta izmeklēšana de facto. Ja tiks fiksēta indīgās vielas esamība, izmeklēšana tiks ierosināta arī de iure, teica Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Pirmdien Berlīnes klīnika Charite, kurp Krievijas valstspiederīgais nogādāts ārstēšanai, vēstīja, ka Navaļnija stāvoklis ir uzlabojies, viņš atmodināts no komas.

34
Tagi:
Navaļnijs, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Krievijas ĀM pārstāve uzdevusi jautājumus Vācijai Alekseja Navaļnija lietā
Vācijas ārlietu ministrs sniedza komentārus jautājumā par Navaļniju
Navaļnijs atmodināts no komas
Krievijas speciālisti piedāvā vācu ārstiem kopīgi izanalizēt Navaļnija veselības stāvokli
Marija Zaharova

Krievijas ĀM atbild uz ASV pārmetumiem par ķīmisko ieroču ražošanu

25
(atjaunots 06:58 04.03.2021)
Vašingtonas lēmumu ieviest ierobežojumus pret Krievijas organizācijām "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu" Maskava uzskata par Krievijai naidīgu izlēcienu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. ASV ievieš sankcijas pret Krieviju un pasludina sevi par ķīmisko ieroču apkarotājiem, lai arī pašas tos vēl joprojām nav likvidējušas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

"Visu situāciju sākotnēji izvērsa plašumā mūsu kolēģi, kuri izliekas, ka atbild Krievijai par tās it kā pretlikumīgajām darbībām," teica diplomāte Youtube kanāla Solovjov Live ēterā.

Viņa aicināja pievērst uzmanību notiekošā absurdam.

"ASV uzņēmušās ķīmisko ieroču apkarotāja lomu, lai arī Krievija savas saistības izpildījusi jau pirms vairākiem gadiem, likvidējot ķīmiskos ieročus, bet ASV tās nav izpildījusi, un to rīcībā vēl joprojām ir ķīmiskie ieroči," uzsvēra Zaharova.

Iepriekš Vašingtona pēc Briseles izsludināja jaunus ierobežojumus, kas vērsti pret Krieviju, ņemot vērā situāciju ap Alekseju Navaļniju. Ierobežojumu sarakstā iekļuvušas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu", kā arī septiņi ierēdņi.

Maskava šo soli raksturoja kā Krievijai naidīgu izlēcienu un ieteica Vašingtonai nespēlēties ar uguni.

25
Tagi:
Zaharova, ieroči, sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievija uzaicinājusi OPCW izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Lielbritānija sagrozījusi OPCW pārskatu par Navaļnija saindēšanu
"Novičok" izstrādātājs paskaidroja, kāpēc Navaļnija saindēšana ir neiespējama
Elektriskā apakšstacija

Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji

36
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".

"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.

2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.

Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.

36
Tagi:
elektroenerģija, Krievija, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
ES misija uzsākusi Baltkrievijas atomelektrostacijas pārbaudi
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām