F-16

Izspēlē raķešu uzbrukumus: Šoigu stāsta par NATO iznīcinātājiem pie Krievijas robežām

40
(atjaunots 11:32 07.09.2020)
Agrāk NATO iznīcinātāji pie Krievijas robežām pārsvarā pildīja izlūkošanas funkcijas, bet tagad imitē raķešu apšaudes, konstatēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

RĪGA, 7. septembris — Sputnik. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu komentēja NATO iznīcinātāju aptivitāti pie Krievijas robežām intervijā telekanālam "Rossija 24", vēsta RIA Novosti.

Šoigu apstiprināja, ka NATO lidmašīnas pie Krievijas robežām parādās daudz biežāk – pēdējā laikā KF lidmašīnas regulāri paceļas gaisā to pārtveršanas nolūkos.

Ministrs atzīmēja: agrāk NATO lidmašīnas pie Krievijas robežām pārsvarā nodarbojās ar izlūkošanu, taču tagad tās sākušas regulārus lidojumus, kuru laikā trenējas izdarīt raķešu uzbrukumus. Pie tam šajos treniņos piedalās liels skaits lidmašīnu uzreiz.

Šoigu piezīmēja: Krievijai ir saprotams, ar ko saistīta tāda sarosīšanās un pat ASV smago stratēģisko bumbvedēju B52 parādīšanās pie Krievijas robežām, kuri ilgu laiku nebija manāmi.

Ministrs atgādināja, ka iepriekš pasaule bija vienpolāra, tajā bija viens "saimnieks", bet tagad parādījies otrs pols. Protams, "saimniekam" tas nepatīk.

Tādos apstākļos Krievijai ir jābūt stiprai, konstatēja Šoigu. Tāpēc tagad tiek darīts viss iespējamais, lai valstij nekas nedraudētu.

NATO nav gatava dialogam

Iepries Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs informēja, ka NATO soļi bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju un pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tie rada priekšnoteikumus konfliktu potenciāla pieaugumam, tostarp arī Baltijas jūras reģionā. Diplomāts piezīmēja, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitāte Baltijā un Arktikā ir daudz mazāka nekā Ziemeļatlantijas aliansē.

Krievija jau vairākkārt piedāvājusi partneriem pasākumus, kas paredzēti militārās spriedzes mazināšanai. To starpā ir militārpersonu dialoga atsākšana un mācību rajonu attālināšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas.

Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti vēlas apspriest bīstamas militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas un Melnās jūras reģionos, - viņi iesaka noteikt minimālo distanci lidmašīnu un kuģu starpā, izmantot transponderus, informēt viens otru par gaidāmajām mācībām, izaicināt novērotājus uz manevriem.

Taču, konstatēja Beļajevs, NATO ignorējusi Krievijas iniciatīvas.

40
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, NATO
Pēc temata
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Militārais eksperts: Krievijas reakcija uz provokācijām kaitina NATO
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Kāpēc žvadzināt ieročus pie robežas? Krievija uzskata mācības Igaunijā par provokāciju

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

27
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

27
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

26
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

26
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Tallink

Decembra vidū starp Rīgu un Stokholmu pārstās kursēt prāmji

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Prāmju reisi ir atcelti sakarā ar striktāku ierobežojumu ieviešanu braucieniem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Prāmju operators Tallink Grupp no 2021. gada 1. janvāra atceļ prāmja Victoria I maršrutu Tallina – Stokholma – Rīga – Stokholma – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Pēdējais reiss no Rīgas uz Stokholmu notiks 15. decembrī. No 1. janvāra Tallink pārstās izpildīt reisus maršrutā Tallina – Helsinki.

Tallink Grupp lēmums par reisu pārtraukšanu ir saistīts ar situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos un striktāku braucienu ierobežojumu Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kā dēļ manāmi samazinājies pasažieru skaits. No finanšu viedokļa Victoria I vairs nevar izpildīt reisus.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, Victoria I atgriezīsies maršrutā Tallina – Helsinki 2021. gada 19. februārī. Par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Rīgu un Stokholmu kompānija ziņos atsevišķi.

Kompānija Tallink Grupp šobrīd piedzīvo grūtus laikus: pašlaik tā jau bijusi spiesta atlaist vairāk nekā 500 darbiniekus Latvijā. Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi kompānijai 100 miljonus eiro, tomēr, spriežot pēc visa, ar to izrādījies par maz.

0
Tagi:
Tallink, prāmis
Pēc temata
"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu
Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole