Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins par notikumiem Baltkrievijā: nav nepieciešamības kaut ko slēpt

103
(atjaunots 16:09 27.08.2020)
Krieviju rūp tas, kas notiek Baltkrievijā, un, ja būs nepieciešams, tiks nodrošināta attiecīga palīdzība, paziņoja Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 27. augusts - Sputnik. Krievija uzvedas atturīgi attiecībā uz notikumiem Baltkrievijā, un, ja nepieciešams, ir gatava sniegt savienotai valstij palīdzību robežu un suverenitātes aizsardzībā, paziņojis Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins intervijā televīzijas kanālā "Rossija 1".

Putins atzīmēja, ka attiecībā uz notikumiem Baltkrievijā Krievija uzvedas neitrāli un daudz atturīgāk nekā daudzas citas valstis - gan Eiropas, gan ASV.

"Mums noteikti nav vienalga, kas notiek. Tā ir mums ļoti tuva, varbūt vistuvākā valsts. Arī etniski vistuvākā, gan valodas ziņā, gan kulturāli, gan garīgi, jebkādā ziņā. Mums ir desmitiem, varbūt simtiem tūkstošu, ja ne miljoniem, tiešo radniecisko saišu. Vistuvākā kooperācija rūpniecībā," teica Krievijas līderis.

Pēc viņa vārdiem Maskava vadās no tā, ka visas problēmas Baltkrievijā tiks risinātas mierīgā ceļā.

"Nav nepieciešamības kaut ko slēpt, ir attiecīgie panti, kuros teikts par to, ka Savienības dalībvalstīm... jāsniedz savstarpēja palīdzība gan suverenitātes, gan ārējo robežu, gan stabilitātes aizsardzībā, - Putins sacīja. - Tātad šajā sakarā, protams, mums ir saistības pret Baltkrieviju, un Aleksandrs Lukašenko tā arī uzdevis jautājumu. Viņš grib, lai mēs viņam sniegtu palīdzību nepieciešamības gadījumā."

"Es teicu, ka Krievija izpildīs visas savas saistības," uzsvēra Putins.

Viņš paziņoja, ka pēc Lukašenko lūguma ir izveidojis rezervi no kārtības aizsardzības iestāžu darbiniekiem, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību Baltkrievijai.

"Tā netiks izmantota kamēr situācija neizies ārpus kontroles un kamēr ekstrēmiski noskaņotie elementi, piesedzoties ar politiskiem lozungiem, nešķērsos noteiktas robežas, neķersies klāt laupīšanai, nesāks dedzināt mašīnas, mājas, bankas, necentīsies sagrābt administratīvās ēkas un tā tālāk," paskaidroja Putins.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Specdienestu akcija: cilvēkus pārvilka pāri Baltkrievijas robežai

Krievijas prezidents pastāstīja arī par incidentu ar Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā. Putins paziņoja, ka tā bija ukraiņu un amerikāņu specdienestu kopīgā operācija.

"Tagad tas ir acīmredzams. Tā bija specdienestu akcija. Šie cilvēki tika izmantoti, lai viņus pārvietotu uz Baltkrievijas teritoriju, nostādītu viņiem pilnīgi legālus mērķus, viņiem, kā viņiem teica, bija jādodas uz trešajām valstīm: uz Latīņameriku, Tuvajiem Austrumiem, pilnīgi legālam darbam. Patiesībā viņus ievilka Baltkrievijas teritorijā un stādīja priekšā, kā iespējamo triecienspēku situācijas destabilizēšanai priekšvēlēšanu kampaņas gaitā," stāsta Putins.

Prezidents atzīmēja, ka viņus "vienkārši iemānīja, pārvilka pāri robežai".

"Mūsu robežsargi viņus neizlaida, starp citu. Viņi taču nevarēja iebraukt. Bet ar viltotajiem dokumentiem viņi faktiski tika ievesti. Tā bija ukraiņu un amerikāņu specdienestu kopīgā operācija. Tagad tas ir ticami zināms," uzsvēra Krievijas Federācijas prezidents.

29. jūlijā Baltkrievijas valdība paziņoja par 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu, kas, pēc Minskas informācijas, bija privātā militārā uzņēmuma "kaujinieki". Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejā precizēja, ka aizturētie tiek turēti aizdomās par masu nekārtības sagatavošanu republikā, lai destabilizētu situāciju vēlēšanu kampaņas laikā. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka šāda Baltkrievijas puses naidīga KF pilsoņu traktēšana neiztur nekādas kritikas.

Vēlāk Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka 32 Krievijas pilsoņi, kuri tika aizturēti Baltkrievijā, pašlaik atrodas Krievijā. Viens no aizturētajiem, kuram tāpat ir Baltkrievijas pilsonība, palika republikā. Krievijas pilsoņu nodošana tika paveikta saskaņā ar starptautisko tiesību un nacionālo likumu normām, atzīmēja Ģenerālprokuratūrā.

103
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Politologs: tikšanās Lietuvā parādīja, kas ir Baltkrievijas notikumu pasūtītājs
Militārais eksperts: Lietuva patiešām apdraud Baltkrieviju
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Kas runā? Polijas ministrs iegāza Baltkrievijas opozīciju
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam

39
(atjaunots 11:35 14.01.2021)
Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT laiž klajā informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Ekskluzīvajās intervijās RT trīs no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja par izvirzīto apsūdzību absurdu un par to, kā viņu kolēģi no citiem medijiem reaģēja uz kratīšanu un aizturēšanu.

Aizturēto vidū bija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans. Sarunā ar RT viņš uzsvēra, ka Latvijas vadība cenšas kriminalizēt jebkādas kontaktus ar Krieviju, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt krimināllietu pret jebkura cilvēka, kurš uztur kaut kādus profesionālus kontaktus ar Krieviju.

"Tie var būt kontakti ne vien mediju jomā, bet arī humānajos, politiskajos un biznesa jautājumos, personiskie kontakti un tā tālāk. Lai varētu katru nevēlamo cilvēku turēt uz āķa," Lindermans uzsvēra.

Otrs aizturētais, bijušais Baltnews vadītājs Andrejs Jakovļevs, atzīmēja, ka Krievijas masu mediju apspiešana Baltijas valstīs iekļaujas kopējā Rietumvalstu ģeopolitiskajā stratēģijā, kas atbalsta rusofobo politiku. Mērķis ir izveidot "sanitāro kordonu" pret Krieviju, kas ir un paliek Rietumu ģeopolitiskais pretinieks.

"Vārds tiek dots tiem, kuri atbalsta šādu pret Krieviju vērsto politiku,"norāda žurnālists.

Vēl viena aizturētā, Latvijas žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska nožēlo, ka Latvijas kolēģi nav nosodījuši vietējo speciālo dienestu darbības. Turklāt daži attaisnoja kratīšanas un pratināšanas. Turklāt kādā no raidījumiem tika apgalvots, ka aizturētie nav žurnālisti, bet "kremļu propagandisti", uz kuriem neattiecas vārda un cilvēktiesību brīvības principi.

"Tas ir kaut kādi centieni padarīt par necilvēkiem," teica Berezovska.

Vakar Krievijā tika atzīmēta Preses diena. Apsveicot žurnālistus svētkos, Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par mediju darbinieku vajāšanu Baltijas valstīs, tostarp par Baltnews un Sputnik Latvijas ārštata autoru aizturēšanām Latvijā.

"Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru," uzsvēra Krievijas ĀM.

39
Tagi:
mediji, žurnālists, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
По Крымскому мосту впервые прошли грузовые поезда: какие товары повезут в Крым

Krimas "reintegrācijas" nebūs: pussalā komentēja angļu "iejaukšanos"

43
(atjaunots 09:22 14.01.2021)
Atbrīvojoties no Eiropas Savienības, Lielbritānija nolēma ķerties klāt Krievijas Krimai, turklāt pieeju tai angļi meklē no Ukrainas puses. Krimā uzsver, ka nevienam nav ļauts iejaukties Krievijas iekšlietās.

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Lielbritānijas valdības mājaslapā parādījās dokuments, saskaņā ar kuru Lielbritānijas vēstniecība Kijevā plāno finansēt projektus, kuri paredz Krimas "reintegrāciju" Ukrainas sastāvā, vēsta RIA Novosti.

Atgādinām, ka pēc Brexit Lielbritānija samazināja pret Krimu vērstās sankcijas: tagad tās kuģiem ir atļauts maksāt OGP "Krimas jūras ostas" par Kerčas, Eipatorijas un Jaltas ostu pakalpojumiem.

Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs Jurijs Gempels komentēja situāciju, paziņojot, ka ar šādām darbībām Lielbritānija cenšas iejaukties Krimas iekšlietās, kas nevienam nav atļauts.

"Krimas pilsoņi, sabiedriskas organizācijas kopā ar varas iestādēm neļaus iejaukties mūsu iekšlietās. Visiem Lielbritānijas kaltajiem reintegrācijas plāniem tiks pārvilkta svītra. Turklāt Lielbritānijas sankciju politikas mīkstināšanas fonā attiecībā uz Krimu gatavība finansēt reintegrācijas projektus izskatās kā tāda nabagdāvana," uzsvēra Gempels.

Viņš atzīmēja, ka kopš 2014. gada Rietumvalstu varas iestādes fantazē un sacer mītus par Krimu, taču nevienas valdības pārstāvis joprojām nav apmeklējis pussalu, kaut gan tas ir tik vienkārši  —atbraukt uz personīgi aprunāties ar Krimas iedzīvotājiem.

"Krima ir atvērta un gatava dalīties attīstības un starpnacionālās saskaņas pieredzē", norāda Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs.

Krima un Krievija

Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Arhitektūras piemineklis Bezdelīgas ligzda. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.

Jāatzīmē vēl viens interesants fakts. Amerikāņi, kuri vārdos dedzīgi uzstāj, ka neparko neatzīs Krievijas Krimu, 2020. gada oktobrī ļāva savām aviokompānijām atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā, šīs aizliegums bija spēkā no 2014. gada.

Politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.

43
Tagi:
Krima, Lielbritānija
Pēc temata
Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc
Krimā uzskata, ka ANO atzinusi pussalas piederību Krievijai
Baidena komada ir kā vilku bars
Vladimirs Putins: "Jā, Krievija ir balta un pūkaina"
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu