Testa sistēmas Covid-19 diagnosticēšanai, foto no arhīva

"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā

50
(atjaunots 14:54 27.08.2020)
Krievijas zinātnieki izstrādājuši ierīci, kura spēj identificēt koronavīrusu gaisā; ar šādas ierīces palīdzību automātiskā gaisa proves analīze aizņem no 10 līdz 30 minūtēm.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Krasnogorskas S. Zvereva rūpnīca (KMZ, ietilpst "Rosteh" "Švabe") forumā "Armija 2020" prezentēja Krievijā pirmo ierīci, kas spēj noteikt vīrusu, tostarp koronavīrusu, klātbūtni gaisā, raksta RIA Novosti.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksandrs Novikovs pastāstīja aģentūrai, ka ar šādas ierīces palīdzību automātiskā gaisa proves analīze aizņem no 10 līdz 30 minūtēm, atkarībā no patogēnu koncentrācijas un citiem faktoriem.

Ierīce "Detektor-BIO" ir savstarpējs N. Gamaleja vārdā nosaukta Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra un KF Veselības ministrijas izgudrojums. Ierīces valsts pārbaudes noslēdzās jūnijā, šobrīd tiek gatavota tā sertifikācija, atzīmēja rūpnīcas ģenerāldirektors.

"Tomēr gatavība mums ir maksimāla, un nepieciešamības gadījumā esam gatavi saražot tik daudz, cik būs nepieciešams pasūtītājam. Svarīgi, ka šī ierīce var reaģēt uz dažādiem patogēniem gaisā, tādēļ to var pielietot gan civilos nolūkos, gan bioloģiskās drošības nodrošināšanai," uzsvēra Novikovs.

Radio Sputnik ēterā medicīnas zinātņu doktors, ārsts-imunologs, sevišķi bīstamu infekciju speciālists Vladislavs Žemčugovs atzīmēja, ka Krievijas izstrādes gaisa provju analīzē tiek pilnveidotas.

"Atzīmēšu, ka dažādu vielu satura gaisā novērtēšanas ierīce tika izstrādāta vairāk nekā pirms 10 gadiem, par to Valsts prēmiju saņēmis liels kolektīvs ar akadēmiķi Anatoliju Andrejeviču Vorobjovu tā vadībā. Un šīs izstrādes turpinās. Šāda spektrāla analīze, pirmkārt, ir ļoti jūtīga, otrkārt, ir ļoti ātra un ļoti precīza. Piemēra kārtā varu pateikt, ka šādas tehnoloģijas var noteikt vielu sastāvu citu planētu atmosfērā. Tie ir pamati. Bet tagad, es domāju, ka šīs ierīces ļoti ātri var nonākt ražošanā un reālā lietošanā," sacīja Vladislavs Žemčugovs.
50
Tagi:
koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Kā norit Krievijas vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumi "Vektor" centrā
Atkal Sputnik, atkal skaudība. Kāpēc Rietumi nepriecājas par Krievijas vakcīnu?
Ārsts paskaidroja, kad varēs runāt par vakcīnas pret Covid-19 veiksmīgumu
Krievija pirmā pasaulē piereģistrēja vakcīnu pret koronavīrusu
Ekoaktiviste Dina Hitrova

"Nekā lieka". Urālu iedzīvotāja uz diviem gadiem atteikusies no pirkumiem

18
(atjaunots 12:50 28.11.2020)
Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Dinas Hitrovas garderobē ir vien apmēram divdesmit apģērba priekšmeti un apavi: džinsi, sporta jaka, divi pāri kroseņu, daži T-krekli. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ne kāju nesper veikalos apģērba meklējumos. Pielikt punktu šopingam Dina nolēma ne aiz taupības – ekoloģijas labad.

Dina uzskata, ka ikviens spontāni nopirkts un pēc tam izmests priekšmets kaitē apkārtējai videi. Dzīvojot pilsētā – Jekaterinburgā, Dina ir iemācījusies dzīvot gandrīz bez atkritumiem: organiskās atliekas nonāk kompostā, plastmasu un stiklu viņa nodod pārstrādei. Izdevies atrast pielietojumu pat kases čekiem – no tiem sieviete izgatavo akvareļu papīru, par Dinu portālā RIA Novosti pastāstīja Anastasija Gņedinska.

"Noturēties vismaz mēnesi"

Fotogrāfijā Dina saspiedusi saujā transporta talonu, vairs nederīgu zolīšu pāri, eļļas pudeles etiķeti. Tāds ir viņas atkritumu spaiņa saturs vienpadsmit dienu laikā. "Varēja būt vēl mazāk: samērcētas kartona zolītes varētu izkaltēt un nodot kopā ar makulatūru."

Līdz 2010. gadam Dina neko daudz negrima domās par patēriņu un ekoloģiju. Viņa bija arhitekte prestižā firmā, priekš sevis naudu nežēloja. "Vakarā varēju iegriezties veikalā un atdot palielu summu par kaut kādu nevajadzīgu mantu. Labi vēl būtu, ja tie būtu ieplānoti pirkumi. Bet es šķērdēju naudu pēc principa "ja jau esmu veikalā, kaut kas jānopērk"," atcerējās sarunbiedre.

Ekosomas polietilēna maisiņu vietā

Viņas dzīvi mainīja brīvprātīgo projekti. Hitrova iestājās "Brīvprātīgo meža ugunsdzēsēju biedrībā", sadraudzējās ar Greenpeace aktīvistiem. Sāka ar mazumiņu – atkritumu šķirošanu. Pirms diviem gadiem nolēma padzīvot pēc principa "zero waste", nekādu atkritumu. "Apsolīju nepirkt neko lieku, pat ne zeķu pāri. Vienkārši gribējās saprast, vai izturēšu". Nekādu konkrētu termiņu viņa sev nenosprauda, nolēma paciesties vismaz mēnesi. Taču pēc gadu ilgas "bezpirkumu diētas" pagarināja eksperimentu. Dina atcerējās, ka vispirms sarīkojusi inventarizāciju garderobē: daļu mantu aizveda pārstrādei, šo un to atdeva draugiem. Tagad viņas skapī ir pamata komplekts: daži T-krekli, sporta jaka, džinsi, bikses, divi pāri kroseņu – ikdienai un skriešanai. Divas ziemas virsjakas – ikdienai un sporta nodarbībām. Dina apliecina: pietiek visiem dzīves gadījumiem, it īpaši, ja cilvēks izraudzījies sportisku stilu.

"Protams, visvairāk nonēsājas apavi. Vienas krosenes jau ir šausmīgi novalkātas. Tomēr es tās nesu uz darbnīcu, lieku ielāpus, pielīmēju. Saprotu: katra jauna priekšmeta cenai jāpieskaita klāt darba izdevumi, ražošanai vajadzīgās izejvielas, simtiem litru ūdens, kas vajadzīgi, lai izaudzētu, piemēram, kokvilnu."

Экоактивист Дина Хитрова
Ekoaktiviste Dina Hitrova

Zeķes Dina lāpa. Apgalvo, ka divu gadu laikā nav nopirkusi nevienu pāri. Arī apavus, rotaslietas, pat apakšveļu. "Komentāros manām publikācijām sociālajos tīklos daudzi raksta, sak, es no sākuma esot sarūpējusi apģērbu krājumu, pēc tam pieteikusi gadu (sākumā eksperiments bija paredzēts uz divpadsmit mēnešiem) bez pirkumiem. Bet es taču to visu pārsvarā daru pati priekš sevis. Kāpēc man vajadzētu krāpt pašai sevi?"

Agrāk pirms svarīgas tikšanās vai brauciena Dina noteikti pirka jaunu kostīmu vai kleitu. Tagad uz meistarklasēm un intervijām nāk sporta jakā.

— Vai gadās, ka esat ciemos un visi redz, ka jums zeķes ir salāpītas? Vai nebaidāties nosodījuma, šķību skatienu?

— Visi paziņas saprotoši uztver manu dzīvesveidu, uzskatus. Pie tam nevajag domāt, ka es nēsāju skrandas. Apģērbs, it īpaši kvalitatīvs un dārgs, ir diezgan izturīgs. Mēs to izmetam agrāk vienkārši tāpēc, ka manta vairs nav modīga, ir apnikusi.

Dina sarēķināja: ietaupījusi 150 tūkstošus rubļu un vairāk nekā 300 stundas, ko agrāk būtu pavadījusi, pielaikojot pirkumus. "Es varēju ieiet tirdzniecības centrā un aizmirst it visu, izraugoties mantas. Pat ja nekas nederēja, tik un tā kaut ko pirku. Vajag taču kaut kā attaisnot izšķiesto laiku."

Čeku papīrs

Jau vairākus gadus Dina nelieto polietilēna maisiņus. Uz veikaliem iet ar pašrocīgi šūtām ekosomām. "Tās vajag tikai izpurināt, un var lietot atkal. Jā, gaļai vai vistai nav īsti labas, bet var jau izmazgāt. Tomēr es esmu vegāne, tāpēc pārtikas veikalos ņemu dārzeņus un augļus."

Produkti ekosomās

Viņa atteikusies arī no parastās sadzīves ķīmijas. Pērk tikai cieto šampūnu un kondicionētāju matiem, bez iepakojuma, izmanto tikai ekosūkļus, ko meistaro pati no auduma apgriezumiem. Atradusi pat ekoloģiskas zobu sukas – no bambusa. "Tās sairst kā parasta koksne – dažu gadu laikā.  Tiesa, tagad daudzviet, arī pie mums plastmasas zobu sukas šur un tur pieņem pārstrādei. Tās izkausē un pievieno sporta laukumu segumā."

No čekiem saražots ekopapīrs

Čekus no lielveikaliem Dina nemet laukā – tie pārtop par ekopapīru. Sieviete skaidro, ka tos nevar nodot pārstrādei, jo papīrs satur kaitīgo bisfenola A savienojumu. "Es tos krāju, liku kārbā. Ar laiku sakrājās tik daudz, ka vajadzēja steigšus izdomāt, kur tos likt. Nolēmu pamēģināt izgatavot akvareļpapīru." Dina čekus izmērcē bļodā, pievieno mazliet PVA līmes, sajauc, līdz masa ir vienveidīga. To viņa izberž caur sietiņu, izklāj plānā kārtiņā uz auduma un kaltē. "Pat šajā jomā esmu panākusi ekoloģisku tīrību. Ja palasīsiet, kā ražo papīru, sapratīsiet, cik tas ir kaitīgi apkārtējai videi: daudz balināšanas, atkritumi un notekūdeņi. Manā ražošanā atkritumu nav. No atkritumiem es saņemu jaunu produktu."

Ekopapīra izgatavošanas meistarklase

— Vai sulas pakās un ūdeni pudelēs arī nepērkat?

— Protams, ne. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem man uzdāvināja daudzkārt lietojamu pudeli. To ņemu visur līdzi. Gan ekoloģiski, gan ekonomiski: atsakoties no pudelēs pildītā ūdens, ietaupu līdz desmit tūkstošus rubļu gadā. Starp citu, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pārvietojos tikai ar velosipēdu.

"Savācu pat suņu ekskrementus"

Savus atkritumus Dina ir minimizējusi. Piedevām viņa novāc arī citu atstāto. Jau vairākus gadus viņa nodarbojas ar plogingu – teritorijas uzkopšanu skrējiena laikā. "Dzīvoju netālu no Uhtusa mežaparka, sen nodarbojos ar skriešanu. Raizes sagādāja tikai atkritumi, ko nevērīgi šašliku mīļotāji atstāj, kur pagadās. Sapratu: ja man nepatīk trenēties tādā bardakā, kaut kas ir jādara. Sāku uzlasīt bundžas, pudeles. Tikai pēc tam uzzināju, ka plogings ir vesela kustība – šie cilvēki uzņēmušies rūpes par tīrību. Starp citu, tā radusies Zviedrijā."

После каждой пробежки Дина выносит из леса по 6-8 килограмм мусора.
Pēc katras skriešanas reizes Dina iznes no meža 6-8 kilogramus atkritumu

Sākumā Dina uzlasīja plastmasas pudeles. Pēc tam – arī izsmēķus un mitrās salvetes. Tagad neatstāj pat suņu ekskrementus.

Pēc ikdienas sporta nodarbībām viņa iznes no meža līdz pat astoņus kilogramus atkritumu. Pie tam viņa pat maisiņus nepērk – tie viegli atrodas starp izmestajiem atkritumiem. Pēc tam Dina tos neizmet konteinerā kopā ar saturu – atstāj nākamajām "medībām". "Dažreiz maisiņus izmantoju vairākas nedēļas." Pirkt nākas tikai cimdus. Tomēr tos Dina mazgā (starp citu, ar ekoziepēm) un nēsā mēnešiem ilgi.

Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Пакеты для сбора мусора Дина тоже находит в лесу
Paketes atkritumu savākšanai Dina tāpat atrod mežā
18
Tagi:
ekoloģija, Krievija
Pēc temata
Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un kā glābjas no epidēmijas
Cilvēki – tā ir slimība. Par ko raud lāči un vides sargi
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
VIP klases ekoloģiskie projekti
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

27
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

27
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

0
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

0
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām