Jevgēņijs Primakovs

Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"

41
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.

Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.

Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.

Nekāda maigā spēka

Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.

"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.

Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.

"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."

Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.

Darbs non-stop režīmā

Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.

"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."  

Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.

"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.

Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.

"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.

Bez slavenībām neiztikt

"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.

"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."

Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.

"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."

Viss pa jaunam

Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).

"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.

Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.

Uzsvars uz NVS

Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.

"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.

Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.

"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.

Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.

"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."

Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.

"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.

41
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Ziemassvētku rotājumi Maskavā, foto no arhīva

Pēterburga un Maskava iegūst prestižus apbalvojumus

10
(atjaunots 17:11 29.11.2020)
Krievijas pilsētas kļuva par prestižāko - World Travel Awards apbalvojumu laureātēm. Krievija ieguvusi titulu "Vadošais pasaules kultūras virziens".

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Viena no prestižākajām tūrisma prēmijām, kas visā pasaulē atzīta, kā augstākas kvalitātes rādītājs - World Travel Awards, nosauca 2020. gada uzvarētājus, vēsta RIA Novosti.

World Travel Awards (WTA) ir 1993. gadā dibināta, globāla iniciatīva, tās mērķis ir izcilu panākumu atzīšana un veicināšana ceļojumu un tūrisma jomā. WTA atzīmē sasniegumus visos tūrisma industrijas sektoros.

​Krievijas pilsētas Maskava un Sanktpēterburga uzvarēja nominācijās "Labākais tūrisma virziens. Pilsēta" un "Pasaules vadošais kultūras virziens". Krievija ir kļuvusi par "Pasaules vadošo kultūras virzienu".

Tiek atzīmēts, ka kopā ar Pēterburgu tika nominētas 14 populārākas pilsētas, starp kurām Parīze, Londona, Roma, Venēcija, Ņujorka un Riodežaneiro.

Par "Labāko vietu pasaulē" pēc WTA versijas kļuva Maldīvu salas. Madeira izcīnīja titulu "Labākā atpūtas vieta salā", Lisabona kļuva par "Labāko vieta atpūtai pasaulē", Algarve — par "Labāko vietu pludmales atpūtai pasaulē".

WTA pētījumi notika gada laikā. Atklātā balsošana notika oficiālajā balvas vietnē no 28. septembra līdz 25. oktobrim. Vērā tika ņemti tūrisma nozares ekspertu un ceļotāju viedokļi.

10
Tagi:
balva, World Travel Awards, tūrisms, Krievija
Pēc temata
Maskava uzvarējusi Londonu, Parīzi un Ņujorku! Gada labāko pilsētu fotogrāfijas
Ko slavē un ko lamā ārzemnieki Maskavā
Medicīnas masa ar šļirci, foto no arhīva

Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei

22
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Brīvprātīgā masveida vakcinācija pret Covid-19 Krievijas Federācijas pilsoņiem notiks bez maksas.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas pilsoņu masveida brīvprātīgā vakcinācija pret Covid-19 sāksies nākamā gada janvārī-februārī, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja KF veselības ministrs Mihails Muraško.

"Vakcinācija jau sākusies. Tā turpinās. Patlaban pilnā sparā rit vērienīga ražošana. Tas, ko jūs saucat par masveida vakcināciju, sāksies lielos apmēros janvārī un februārī. (..) Vakcinācija, kā jebkura medicīniskā palīdzība, notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Brīvprātības princips ir obligāts," uzsvēra Muraško.

Ministrs atgādināja, ka riska grupā iekļautie pilsoņi varēs saņemt vakcīnas jau decembrī. Viņš atgādināja, ka pie šīs kategorijas pieder veselības aprūpes sistēmas darbinieki, pedagogi un dzīvību uzturošo dienestu darbinieki, kā arī seniori un cilvēki, kas cieš no cukura diabēta, aptaukošanās un hipertonijas.

2021. gadā no koronavīrusa vakcinēto Krievijas iedzīvotāju skaits sasniegs vairākus desmitus miljonu, piezīmēja ministrs.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka vakcinācija no koronavīrusa infekcijas būs brīvprātīga un pakāpeniska, ņemot vērā valsts ģeogrāfiju un preparāta glabāšanas īpatnības.

"Uzdevums ir panākt, lai tie būtu minimāli etapi, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem, kas to vēlas. Uzdevums ir grandiozs," uzsvēra Peskovs.

Krievijas pilsoņi vakcīnu saņems bez maksas.

Patlaban Krievijā reģistrētas divas vakcīnas Covid-19 profilaksei: "Sputnik V" – Gamaleja nacionālā centra izstrādātais preparāts uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas, kā arī "EpiVakKorona", ko uz peptīdu antigēnu bāzes izstrādājis centrs "Vektor".

Patlaban abi preparāti iziet trešo, pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāzi, kurā piedalās brīvprātīgie, arī seniori un hroniski slimnieki. "Sputnik V" efektivitāte sasniedz 95% saskaņā ar pētījumu otrā starpposma datu analīzi, tā ir viena no desmit vakcīnām pasaulē, kas visvairāk pietuvojušās masveida ražošanai.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš informēja, ka fonds saņēmis pieteikumus no vairāk nekā 20 valstīm par "Sputnik V" iepirkumu – miljardu devu. Krievija vienojusies par ražošanu piecās valstīs. Apgrozījumā nonākuši vairāk nekā 117 tūkstoši devu, līdz gada beigām plānots laist klajā vairāk nekā divus miljonus.

22
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Putins pastāstīja par trešo Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija