Šeremetjevo

Ardievas papīriem un rindām: Krievija ievieš elektroniskās vīzas

72
(atjaunots 09:09 04.08.2020)
No 2021. gada 1. janvāra Krieviju varēs apmeklēt ar elektronisko īstermiņa vīzu, kuras noformēšana aizņems ne vairāk par četrām dienām. Sputnik noskaidroja, kurš varēs izmantot jauno kārtību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Aleksejs Stefanovs. Pēc pilotprojekta – elektronisko vīzu izsniegšana 53 valstu pilsoņiem braucieniem uz Vladivostoku un Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu – Krievija ievieš iespēju saņemt elektroniskās īstermiņa vīzas ar tiesībām apmeklēt jebkuru valsts reģionu.

Aizritējušajā piektdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo likumu, saskaņā ar kuru īstermiņa braucieniem uz Krieviju tiks ieviesta universāla vienotā elektroniskā vīza ar 60 dienu derīguma termiņu. Šai vīzai būs atsevišķa kategorija līdztekus diplomātiskajai, darba, privātajai, tranzīta un īslaicīgās uzturēšanās vīzai.

Taču paša brauciena garums nedrīkst pārsniegt 16 dienas. Tomēr Krievijas Tūrisma operatoru asociācijā (KTOA) aģentūrai Sputnik paskaidroja, ka, saskaņā ar statistiku, ārzemnieku braucieni uz Krieviju aizņem vidēji nedēļu, tādēļ ar šādu dienu skaitu būtu jāpietiek īstermiņa braucienam uz valsti.

113 valstu pilsoņi: Krievija maksimāli vienkāršo iebraukšanu

Noformēt jauno vīzu varēs, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Krievijas ĀM pievērš uzmanību tam, ka eksperimenta ietvaros ar elektroniskajām vīzām uz Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu viņi saskārās ar problēmu – pretendenti pie iesnieguma aizpildīšanas bieži pieļauj kļūdas, kas kļūst par atteikuma iemeslu vīzas izsniegšanai. Lai nekas tāds nenotiktu jauno vīzu gadījumā, portāls tika pilnveidots un vienkāršots.

Kādu tieši valstu pilsoņi varēs izmantot jauno iespēju, pagaidām nav zināms. "Ārzemju valstu sarakstu Krievijas Federācijas valdība apstiprinās atsevišķi," paskaidroja aģentūrai Sputnik Valsts domes Fiziskās kultūras, sporta, tūrisma un jauniešu lietu komitejas locekle Nataļja Kuvšinova.

"Domāju, ka elektroniskā īstermiņa vīza būs pieprasīta. Jaunieviesuma mērķis ir attīstīt ieceļošanas tūrismu Krievijā, jo prioritātes šodien ir tieši iekšējais un ieceļošanas tūrisms. Es domāju, šis ir viens no tiem mehānismiem, kurš ļaus ārzemju pilsoņiem no valstu virknes ceļojumiem apturēt savu izvēli uz Krievijas Federācijas," uzskata Valsts domes deputāte.

Visticamāk, valstu sarakstā, kuru pilsoņi varēs izmantot elektronisko vīzu, iekļaus 53 valstis, kuras izmantoja šo pilotprojektu. Starp tām ir Eiropas Savienības valstis, Ķīna, Japāna, Turcija, Indija. Taču šajā sarakstā nebija ASV, Kanādas un Lielbritānijas pilsoņu. Un, visticamāk, elektronisko īstermiņa vīzu viņi joprojām nevarēs saņemt. ĀM atzīmē, ka atšķirībā no eksperimenta, kad elektroniskās vīzas uz atsevišķiem reģioniem bija bez maksas, jaunā vīza no 2021. gada janvāra jau būs par maksu. Cena, visticamāk, nepārsniegs 50 ASV dolārus (40-45 eiro).

"Nākamgad skatīsimies, cik populāra būs jaunā elektroniskā vīza salīdzinājumā ar tām vīzām, kuras darbojas šodien," atzīmēja Valsts domes deputāte Nataļja Kuvšinova.

Papildus 53 valstīm, kurām ir ieviesta iespēja saņemt elektroniskās vīzas uz KF, vēl 60 valstu pilsoņiem ir iespēja ieceļot Krievijā bez vīzām uz divpusēju starptautisku līgumu pamata. Tādējādi, ĀM uzsvēra, no 2021. gada maksimāli liberāls iebraukšanas režīms Krievijas teritorijā, kurš neprasa papīra vīzas saņemšanu, būs piemērots attiecībā uz ārzemju valstu pilsoņiem, kuri veido puse pasaules iedzīvotāju skaita – aptuveni 4 miljardus.

Tūrisma plūsma palielināsies vismaz par 30%

"Tā ir būtiska iebraukšanas vienkāršošana, par kuru daudzus gadus sapņoja viss iebraukšanas tūrisms. Galvenais, lai pēc fakta patiešām būtu vienkārši saņemt elektronisko vīzu," komentēja jaunieviesumu Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas (KTOA) izpilddirektore Maija Lomidze.

Pēc viņas domām, elektroniskā īstermiņa vīza, pat pēc pesimistiskākajām prognozēm, sniegs tūristu plūsmas pieaugumu vismaz 30% apmērā. Tādēļ Lomidze ir pārliecināta, ka jaunieviesums nesīs tikai plusus, savukārt "mīnuss var būt tikai viens – ja pieteiktā vienkāršošana faktiski neizrādīsies tāda".

Savukārt KTOA viceprezidents Aleksandrs Kurnosovs uzskata, ka šis valdības lēmums var palielināt tūristu plūsmu pat par 40% vai 50%, "vai pat vairāk, jo citu valstu pieredze, kuras atceļ vīzas vai ievieš ievērojamus vienkāršojumus, parāda, ka efekts var būt arī lielāks".

"Ļoti pozitīvi, ka šis lēmums ir pieņemts, turklāt tūrisma tirgum tik sarežģītā brīdī," atzīmēja viņš.

Aleksandrs Kurnosovs cer uz tālāku vīzu režīma liberalizāciju - "termiņa pagarināšana, kura laikā ir spēkā vīza no esošajiem diviem mēnešiem, vismaz, līdz pusgadam vai gadu, un, iespējams, dienu skaita pagarinājumam no 16 līdz 30".

Tāpat Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas viceprezidents cer, ka tiks paplašināts valstu skaits, kurām tiks ieviesta elektroniskā vīza, "jo sarakstā neiekļuva valstis, kuras sūtīja uz Krieviju visnotaļ lielu tūristu skaitu – tās ir gan ASV, gan Lielbritānija, piemēram".

"Tas būtu pozitīvi. Taču skaidrs, ka šajā jautājumā viss atduras pret politisko situāciju," nobeigumā sacīja Aleksandrs Kurnosovs.

72
Tagi:
vīzas
Pēc temata
Vīza – atmaksa par patiesību: Krievijas ĀM raksturoja Baltijas valstu jauno taktiku
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
KF ĀM pastāstīja, cik valstis tiks iekļautas elektronisko vīzu sistēmā
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

19
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

19
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Vladimirs Putins

Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju

42
(atjaunots 08:03 23.09.2020)
Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieminēja "Latvijas pēdas" Navaļnija lietā, raksta Le Monde.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sarunā ar Francijas valsts vadītāju Emanuelu Makronu septembra vidū ieteica pievērst uzmanību arī citām versijām incidentā ar blogeri Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām, kas ved uz Latviju – tur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem, portāls RIA Novosti pārpublicēja franču avīzes Monde materiālu.

Makrona un Putina tālruņa saruna notika 14. septembrī. Makrons informēja, ka, saskaņā ar Francijas veiktās analīzes datiem, Navaļnijs saindēts ar "Novičok". Par to liecināja Elizejas pils komunikē. Francijas prezidents aicināja Krieviju ieviest skaidrību incidenta izmeklēšanā.

Kremļa preses dienests pastāstīja, ka Putins sarunā ar Makronu akcentēja, ka pret Krieviju vērstās nepamatotās apsūdzības situācijā ar Navaļniju ir nepiemērotas. Patieso lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešama Vācijas apkopoto materiālu nodošana Krievijai, paziņoja Krievijas valsts vadītājs.

Saskaņā ar Monde sniegto informāciju, KF prezidents sarunā atgādināja, ka Navaļnijs iepriekš jau simulējis sliktu pašsajūtu.

"Viņš (Putins – red.) paskaidroja, ka oficiāla izmeklēšana nav sākta tāpēc, ka Krievijas speciālistiem nav nodoti franču un vācu analīžu dati," vēsta franču izdevums.

"Putina kungs uzskata, ka jāizpēta arī citas versijas, piemēram, versija, kas ved uz Latviju, jo "Novičok" izgudrotājs dzīvo tur," stāsta franču žurnālisti.

Saskaņā ar Monde avotu versiju, Putins pieļāvis, ka Navaļnijs varēja saindēties, un norādīja, ka "Novičok" nav tik sarežģīta viela, kā pieņemts uzskatīt. Savukārt Makrons noraidījis versiju par Latvijas pēdām un pieņēmumu par to, ka Navaļnijs varējis saindēties pats.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā.

42
Tagi:
Putins, Navaļnijs, Latvija, Krievija, Francija
Pēc temata
Kopā ar Navaļniju Vācija saņēmusi "netīro bumbu": zaudējumi būs milzīgi
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Politologs: Eiropa nevar atļauties atzīt patiesību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

0
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

0
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes