S-400 Triumf

Krievija paskaidroja kompleksu S-400 izvietošanu Arktikā

40
(atjaunots 09:40 29.07.2020)
Arktikā veidojas jaunas Krievijas armijas bāzes, un tajās dislocēti zenītraķešu kompleksi S-400 "Triumf".

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. Zenītraķešu kompleksu S-400 parādīšanās arktiskajās salās Krievijas teritorijā ir loģisks solis. Tas nepieciešams vienīgi aizsardzības apsvērumu dēļ, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Nikolajs Korčunovs.

Iepriekš ASV Jūras kara spēku komandieris Eiropā un Āfrikā admirālis Džeims Fogo pievērsa uzmanību tam, ka Arktikā tiek izvērstas jaunas Krievijas armijas bāzes un tajās dislocēti ZRK S-400.

"Kas attiecas uz sistēmu S-400 parādīšanos Krievijas arktiskajās salās, - tas ir loģiskis solis pēc vispārēja radiolokācijas lauka izveides virs mūsu valsts teritorijas. Sistēma S-400 ir paredzēta tikai aizsardzībai. Tās dislokācijai – jebkurā vietā – nevajadzētu bažas, protams, ja vien satrauktie nelolo agresīvus nodomus pret rajonu vai objektu, ko S-400 aizsargā," norādīja Korčunovs.

"Krievijas īpašā uzmanība, kas pievērsta Arktikai, tostarp arī reģiona drošībai, ir pamatota ar tās augošo nozīmi mūsu valstij. Krievijas Federācijas arktiskajā zonā tiek ražoti vairāk nekā 10% IKP un 20% Krievijas eksporta. Tieši tāpēc Krievija ir ieinteresēta saglabāt Arktiku kā miera, sadarbības un zemas militāri politiskās spriedzes zonu. Mūsu pieejas pamatā ir reģiona ekonomiskā attīstība, starptautiskās sadarbības stiprināšana, plašu starptautisko partnerattiecību veidošana par labu augsto platuma grādu stabilai attīstībai ar arktisko valstu īpašu atbildību," uzsvēra diplomāts.

Savukārt militārais eksperts, Nacionalās drošības lietišķo sabiedrisko problēmu pētījumu centra vadītājs, atvaļinātais pulkvedis Aleksandrs Žiļins radio Sputnik ēterā pauda savu viedokli šajā jautājumā.

"Kompleksu S-400 dislokācija Arktikā saistīta ar to, ka ap reģionu koncentrējas dažādas intereses. ASV jau vairākkārt paziņojušas, ka pretendē uz reģiona potenciālu, arī citas valstis izvērtē savas intereses Arktikā. Krievijas Federācija, uzsveru, dislocējusi aizsardzības kompleksus. Tas ir profilaktisks solis, kas spēj nepieļaut situācijas sarežģīšanos un tādējādi atvēsināt dažas karstas galvas, kas varētu izskatīt dažadus militāra spēka pielietošanas variantus reģionā.

Uzskatu, ka S-400 dislokācija Arktikā ir stabilizācijas faktors. Zināms, ka šie kompleksi ir ļoti efektīvi, un diezin vai kādam radīsies vēlme pārbaudīt šo efektivitāti," teica Aleksandrs Žiļins.

40
Tagi:
S-400, Arktika, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts pastāstīja, kā Krievija ir aizsargāta no ASV uzbrukuma pāri Ziemeļpolam
"Jāpalabo Valsts departamenta kļūdas". Militārais eksperts par ASV "arktiskajām" bažām
Maskavā gatavojas Tēvijas aizstāvja dienai, foto no arhīva

23. februāris Tēvijas aizstāvja diena. Svētku priekšvēsture

67
(atjaunots 21:42 22.02.2021)
23. februārī Krievijā svin Tēvijas aizstāvja dienu. Svētki dzimuši jau PSRS laikā, kad 23. februārī ik gadus atzīmēja visas tautas svētkus – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu. Arī pēc PSRS sabrukuma vairākas NVS valstis joprojām atzīmē šo dienu.

23. februāris ir svētki, Tēvijas aizstāvja diena. Tā ir svarīga un svinīga diena – Krievijā godina Tēvzemes aizstāvjus, cilvēkus, kuri ir gatavi kuru katru brīdi celties tās aizstāvībai.

Šajā dienā apsveikumus saņem visi, kas aizstāvējuši Tēviju no ienaidniekiem, kara veterānus, visus, kas dienējuši armijā vai turpina dienestu. Apsveic zēnus – nākamos Tēvijas aizstāvjus. Viņi pārņems godpilno misiju – aizstāvēt Dzimteni. 23. februārī tradicionāli tiek apsveikti visi vīrieši – kolēģi, tēvi, vectēvi un jaunā paaudze.

© Sputnik / Григорий Гольдштейн
Vladimirs Ļeņins uzrunā karaspēka vienības pirms došanās uz fronti cīņās pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Labajā pusē - Ļeņina biedri, pazīstamie revolucionāri Ļ. Trockis un L. Kameņevs. Maskava, Sverdlova laukums, 1920. gada 5. maijs. G. Goldšteina foto

23. februāris Krievijā ir īpaša diena, jo tur zina: Dzimtene ir svēta, tā ir zeme, kur esam dzimuši, auguši, kur dzīvo mūsu bērni un vecāki. Kur cilvēki mācās un strādā, kur audzē maizi...

Mūsdienās 23. februāris ir Tēvijas aizstāvja diena, taču agrāk tās nosaukums bija citāds.

Svētku vēsture meklējama 1918. gada 28. janvārī (15. janvāris pēc vecā stila). Eiropā plosījās Pirmais pasaules karš, un Tautas komisāru padome (Padomju Krievijas faktiskā valdība) ar priekšsēdētāju Vladimiru Ļeņinu priekšgalā pieņēma Dekrētu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas organizāciju.

1919. gada janvāra pirmajās dienās padomju valdība atcerējās, ka tuvojas Tautas komisāru padomes dekrēta par SA organizāciju gadadiena. 10. janvārī KA Augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs Nikolajs Podvoiskis iesniedza Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā ierosinājumu nosvinēt Sarkanās armijas nodibināšanas gadadienu, pielāgojot svētkus 28. janvārim tuvākajai svētdienai. Tomēr ierosinājums bija iesniegts par vēlu, tāpēc lēmumu pieņemt nepaspēja.

© Sputnik / РИА Новости
Baltkrievu pirmās komunistiskās vienības skate pirms došanās uz Minsku cīņā pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Petrograda, 1919. gada janvāris

Iniciatīvu organizēt Sarkanās armijas pirmo gadadienu uzņēmās Maskavas padome. 1919. gada 24. janvārī padomes prezidijs nolēma pieskaņot svētkus Sarkanās dāvanas dienai, ko organizēja VCIK komiteja, lai sniegtu palīdzību sarkanarmiešiem. Sarkanās dāvanas diena bija ieplānota 16. februārī, tomēr komisija nepietika laika to organizēt. Tāpēc Sarkanās dāvanas dienu un Sarkanās armijas dienu nolēma nosvinēt nākamajā svētdienā, proti, 23. februārī.

1923. gadā VCIK prezidija lēmumā, kas pieņemts 18. janvārī, bija teikts, ka 1923. gada 23. februārī Sarkanā armija svinēs savu 5. gadadienu, jo šajā dienā pirms pieciem gadiem esot publicēts TKP dekrēts, kas lika pamatus Sarkanajai armijai, proletariāta diktatūras balstam. Taču šis paziņojums neatbilda patiesībai – dekrēts bija publicēts centrālajās avīzēs gandrīz nekavējoties, bez kavēšanās.

1938. gadā izdevumā "Vissavienības (boļševiku) komunistiskās partijas īsais kurss" bija izklāstīta principiāli jauna svētku izcelsmes versija, kam nav saiknes ar TKP dekrētu. Grāmatā apgalvots, ka 1918. gadā pie Narvas un Pleskavas "tika demonstrēts apņēmīgs pretspars vācu okupantiem. Viņu kustība uz Petrogradu tika apturēta. Diena, kad vācu imperiālisma spēkiem tika dots pretspars – 23. februāris – kļuva par jaunās Sarkanās armijas dzimšanas dienu".

© Sputnik / Евгений Одиноков
Teatralizēts priekšnesums Tēvijas aizstāvja dienai veltīto svētku pasākumu ietvaros

Vēlāk, 1942. gada 23. februārī PSRS Aizsardzības tautas komisāra pavēlē bija teikts: "Jaunās Sarkanās armijas vienības, kas pirmo reizi iesaistījās kaujās, sakāva vācu uzbrucējus pie Pleskavas un Narvas 1918. gada 23. februārī. Tieši tāpēc 23. februāris tika izsludināts par Sarkanās armijas dzimšanas dienu."

1995. gada 13. martā saskaņā ar likumu "Par Krievijas karavīru slavas dienām". 23. februāris ir "Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizariskajiem spēkiem (1918. gads) – Tēvijas aizstāvju diena". 2001. gada decembrī tika pieņemts lēmums iekļaut to svētku dienu sarakstā.

Saskaņā ar tradīcijām, tā kļuvusi par visas tautas svētkiem, kas veltīti visu paaudžu Tēvzemes aizstāvjiem. Gadsimtu gaitā Krievijas iedzīvotāji daudzos karos pašaizliedzīgi aizstāvējuši suverenitāti un neatkarību, dažkārt pat tiesības uz Krievijas valsts pastāvēšanu.

  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
1 / 4
© Sputnik / Павел Лисицын
Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā

Dzimtenes aizstāvju varonību spilgti ilustrē 1812. gada Tēvijas karš, varoņdarbi 1941.-1945. gada Lielā Tēvijas kara gados, drosme un vīrišķība Afganistānā, pašaizliedzība Ziemeļkaukāzā un miernešu operācijās. Šodien, turpinot savu priekšteču tradīcijas Krievijas armijas karavīri pilda savu pienākumu cīņā ar starptautisko terorismu.

Tēvijas aizstāvju dienā godina ne tikai tos, kuri dienējuši vai turpina dienestu valsts Bruņotajos spēkos, tie ir neformāli visu vīriešu svētki. Tos svin gan kolēģi darba kolektīvos, gan ģimenes. Šajā dienā sveic arī sievietes – Lielā Tēvijas kara veterānes un kareives. Maskavā notiek svinīga vainagu nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa, Varoņpilsētās pēc svētku pasākumiem vakarpusē iedzīvotāji iziet ielās pavērot krāšņos svētku salūtus.

67
Pēc temata
Tēvijas sardzē: 23. februāris ir svētki tiem, kas ir gatavs cīnīties
Paturēt prātā vai piemirst: kā Rīgā svinēja 23. februāri
Studenti lekcijā, foto no arhīva

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš bezmaksas studijām Krievijā

28
(atjaunots 21:03 22.02.2021)
Turpinās dalībnieku reģistrācija konkursā par mācībām Krievijas mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā vidējās, augstākās vai papildu profesionālās izglītības programmās.

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā informēja, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš bezmaksas izglītībai vidējās, augstākās vai papildu profesionālās izglītības programmās Krievijā pagarināts līdz 2021. gada 15. martam.

Programmā iesaistījušās vairāk nekā 500 Krievijas augstskolas, arī Sanktpēterburgas valsts universitāte, Nacionālā pētnieciskā universitāte "Ekonomikas augstskola", Krievijas tautu draudzības universitāte, Nacionālā pētnieciskā universitāte "MEI" un citas plaši pazīstamas izglītības iestādes.

Programmā iekļauto mācību iestāžu saraksts publicēts vietnē education-in-russia.com.

Lai piedalītos konkursā "Izglītība Krievijā", ir jāpiereģistrējas un jāiesniedz pieteikums portālā Education in Russia vietnē edu.rs.gov.ru. Pieteikumam jāpievieno obligātais dokumentu komplekts.

Nepieciešamo dokumentu saraksts un informācija par pieteikumu iesniegšanu sniegta Krievijas vēstniecības Latvijā vietnē, sadaļā "Mācības Krievijā", kas atrodama, pārejot pa saiti latvia.mid.ru.

Vietnē "Education in Russia" aprakstīti četri soļi par to, kas jādara, lai piedalītos konkursā un dotos mācīties uz Krieviju. Vispirms ir jāizvēlas programma, pēc kuras vēlaties mācīties, un līdz sešas universitātes, kurās jūs vēlētos iestāties. Otrais solis – aizpildīt pieteikumu un pievienot dokumentu paketi. Trešais solis – iziet konkursa atlasi Latvijā. Ceturtajā posmā jums atliks saņemt ielūgumu studijām un mācību vīzu.

Vietnē sniegta arī informācija par privilēģijām ārvalstu studentiem, par darbu un medicīnisko apdrošināšanu. Pie tam var paskatīties, kāda pilsēta jums būs labāk piemērota, kādas kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas tā piedāvā.

Kontaktpersona Krievijas vēstniecībā Latvijā – trešā sekretāre Jeļena Jurševa, tālr. 67332151, e-pasts: rusembas@mid.ru.

28
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, Krievija
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
"Nolēmu pārvākties uz Krieviju": latviešu zvejnieki dosies zvejā citās jūrās
Sola stipendiju un perspektīvas: ASV vilina jauniešus doties pāri okeānam
(0:31 / 3.34Mb / просмотров видео: 1746)

Lavrovs pastāstīja par krievvalodīgo cilvēku tiesību pārkāpumiem Baltijā un Ukrainā

0
(atjaunots 08:58 25.02.2021)
Tas nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzībai izmantotas represijas attiecībā uz mazākumtautībām, uzsvēra Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.

0