Krievija ir atmaskota: kāds ir koronavīrusa elitārās vakcīnas noslēpums

79
(atjaunots 11:48 22.07.2020)
Aģentūra Bloomberg paziņoja, ka Krievijas elite – daži simti miljardieru un augstāko ierēdņu - kopš aprīļa saņem eksperimentālu Covid-19 vakcīnu. Tas ir jaunākais sensacionālais Krievijas atmaskojums koronavīrusa kontekstā.

Ziņas būtība īsumā ir sekojoša: Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs jau trīs vai četrus mēnešus piegādā Krievijas elitei kaut kādu "eksperimentālu" vakcīnu, Bloomberg esot paziņojuši tās avoti. To esot apstiprinājuši vairāki cilvēki, kuri saņēmuši vakcīnu. Uzvārdu nav un nebūs, pierādījumu nav un nebūs.

Par Rietumu mediju izgudrojumiem Krievijas jautājumā portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Protams, pati ziņa nekavējoties lika pamatus atspēkojumu un jautājumu – gan ironisku, gan pavisam nopietnu – vilnim. Piemēram:

- ja Krievijas elite kopš aprīļa saņem vakcīnu, kāpēc valsts premjerministrs Mihails Mišustins 30 aprīlī saslima ar koronavīrusu, kāpēc Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs divas nedēļas vēlāk sekoja viņa pēdās?

- izdalīt elitei – miljardieriem un valsts korporāciju vadītājiem – vakcīnu ir jēga tikai tad, ja tā jau ir pierādījusi savu efektivitāti, taču pagaidām, piemēram, ir pārlieku dārga masveida ražošanai. Taču tagad jau pagājuši trīs mēneši, Krievija it kā piedalās starptautiskajās "vakcīnas sacensībās" (valsts, kas tajās uzvarēs un pirmā laidīs klajā vakcīnu, izpelnīsies cieņu un cels savu starptautisko autoritāti). Taču Krievijas speciālisti informē, ka savu vakcīnu valsts, iespējams, laidīs klajā līdz septembrim.

Tātad vai nu iznāk, ka eksperimentālā vakcīna kaut kāda velna pēc izmēģināta uz miljardieriem un Kremļa ierēdņiem (tas izskatās mazliet dīvaini, nē, tas ir totāls idiotisms) un izrādījusies nederīga.

Vai arī krievu eksperimentālā vakcīna izrādījusies efektīva, taču tās ražošanai vajadzīgas, teiksim, jaunavas asinis un tīģera sirds, tāpēc vienkāršiem ļautiņiem to nekad mūžā neredzēt (lai cik murgaini tas neizklausītos, tomēr iekļaujas pašreizējā "sazvērestības arhetipā", kam satraukuma pilnos laikos pakļauts plašs sabiedlrības loks).

Vārdu sakot, murgi iznāk jebkādā rakursā.

Taču joks ir citur.

Burtiski pirms dažām dienām Rietumu medijus ar galvu pārklāja vēl viena interesanta ziņa – sak, Putina sūtītie krievu hakeri jau labu laiku mēģina nozagt noslēpumus Rietumu mediķiem, kuri neapšaubāmi esot apsteiguši visu pasauli vakcīnas izstrādes jomā. To pašu mediju aptaujātie eksperti vienbalsīgi klāstīja, ka Krievija taču nespējot izstrādāt pati savu vakcīnu, kur nu vēl savlaicīgi (nejautājiet, kāpēc tā. Nevar, tas arī viss – Krevijā nav demokrātijas, policija aiztur žurnālistus, māksliniekus un tautas gubernatorus un neatbalsta viendzimuma valdības. Tādā valstī fiziski nav iespējama nekāda mūsdienīga zinātne).

Šī pēkšņā ziņa nekādi neatbilst citai ziņai – par to, ka elite pašā Krievijā jau no pavasara ir vakcinēta, taču šķiet visa šī atmaskojumu viļņa autoriem vismazāk rūp kaut niecīgākā loģika.

Viņiem rūp cits.

Krievijas dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī valstī pirmo reizi kopš pavasara fiksēti mazāk nekā seši tūkstoši jaunu koronavīrusa gadījumu. Saslimušo skaits ar katru dienu negrozāmi krītas. Pat parāde 24. jūnijā, uz ko Valsts Izraisītā Otrā Viļņa gaidītāji lika gigantiskas cerības, aizvainojoši neattaisnoja virulences ziņā.

Krievija, kas zināmu laiku ieņema otro vietu pasaulē reģistrēto gadījumu ziņā, jau noslīdējusi līdz ceturtajai, uz skumjā pjedestāla palaižot Indiju un Brazīliju, kam drīz vien, iespējams, sekos arī DĀR un Meksika. Letālo iznākumu skaita ziņā "atpalikusī, nedemokrātiskā" lielvalsts izskatās īsti aizvainojoši Rietumu fonā, tāpēc rodas (pēc principa "tas nevar būt, jo tas vienkārši nekad nevar būt") ellīgas konspiroloģijas vilnis par to, kā valdība slēpjot simtiem tūkstošu nāves gadījumu.

Vienlaikus attīstītajās ASV atnācis "otrais vilnis", kas turklāt izrādījies krietni niknāks nekā pirmais un aiznes 60-70 tūkstošus cilvēku dienā, ņemot vērā masveida kovid-disidenci no vienas puses un Black Lives Matter spilgtos grautiņus un protestus – no otras. Eiropa vēl aizvien mēģina kaut kā izskaidrot, kāpēc mirstības rādītāji tur ir daudzkārt augstāki ne tikai salīdzinājumā ar Krieviju, bet arī ar vidējo rādītāju pasaulē.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pie tam variants "attīstītāko nāciju veselības aprūpes sistēmās ir šausmīgi caurumi, kur dēļ tās atpaliek Ķīnas, Krievijas utt. fonā", nav pieļaujams. Tas nevar būt, jo tas vienkārši nekad nevar būt.

Tātad šajā situācijā vienkārši nepieciešami ir atmaskot Krieviju. Pareizāk sakot, atmaskot un atmaskot. Ilgi, daudzveidīgi, kaudzēm radot savstarpēji neatbilstošas apsūdzības ar dažādu idiotisma līmeni. Lai galu galā mērķauditorija tik un tā neko konkrēti neiegaumētu, toties zemapziņā zinatu: Krievija slēpj savus mirušos, pie tam slēpj no pārējās pasaules maģisku līdzekli pret koronavīrusu, pie tam nozagusi līdzekli pret koronavīrusu Rietumiem.

Tātad pašreizējās ziņas noteikti nav pēdējās. Mūsdienu rietumu pasaules kvazireliģiozajā redzējumā Krievijai ir vecā labā sātana, kārdinātāja, melu radītāja loma, un tā saistīta ar katru nelaimi.

Ko tad vēl vainot savās neveiksmēs cīņā pret pandēmiju? Tikai sātanu! Tātad - Krieviju.

79
Tagi:
koronavīruss, viltus ziņas, mediji, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (762)
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Eksperts: 2020.gadā iespējams dziļo melu ziņu iebrukums mediju telpā

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

33
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

33
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

31
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

31
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

0
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

0
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals