Covid-19

Krievijas Aizsardzības ministrija vēsta: pirmā vakcīna pret Covid-19 ir gatava

32
(atjaunots 10:37 21.07.2020)
Pirmā Krievijā izstrādātā vakcīna pret koronavīrusa infekciju ir gatava, klīniskie izmēģinājumi pabeigti, testu brīvprātīgie dalībnieki izrakstīti no klīnikas.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Krievijā izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusa infekciju ir gatava, intervijā avīzei "Argumenti i fakti" pastāstīja aizsardzības ministra pirmais vietnieks Ruslans Caļikovs.

Vakar kļuva zināms, ka klīniskie izmēģinājumi ir pabeigti, visi brīvprātīgie testu dalībnieki izrakstīti no klīnikas. Aizsardzības ministrija informēja, ka rezultāti nepārprotami norāda uz imūnsistēmas atbildes izstrādi visiem testu dalībniekiem, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Sečenovska universitātes Farmaceitisko līdzekļu klīniskās izpētes centra vadītāja Jeļena Smoļarčuka pastāstīja, ka imunitāte pret koronavīrusu izstrādājusies visiem brīvprātīgajiem, kuri izmēģināja vakcīnu šajā iestādē.

Speciāliste piebilda, ka trīs nedēļas pēc imūnsistēmas reakcijas sākuma tiek sasniegts maksimālais rādītājs no aizsardzības viedokļa.

Paltlaban vēl ir grūti pateikt, uz cik ilgu laiku saglabāsies imunitāte, paskaidroja Smoļarčuka, jo uz šo jautājumu būtu jāatbild zinātniekiem pēc klīnisko izmēģinājumu nākamās fāzes.

32
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievijas Aizsardzības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (730)
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Krievijā noslēdzās pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 pētījumi
Tagad esam pasargāti: brīvprātīgie, kuri saņēmuši vakcīnu pret Covid-19, pamet slimnīcu
Beness Aijo, foto no arhīva

Beness Aijo saņēmis patvērumu Krievijā

12
(atjaunots 13:30 29.10.2020)
Beness Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai".

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas zemessargs, Latvijas pilsonis Beness Aijo paziņoja, ka ir saņēmis pagaidu patvērumu Krievijā.

Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai", bet gan piešķīra legālas tiesības dzīvot Krievijā un nodarboties ar politisko darbību.

Viņš atzīmēja, ka pateicoties izmaiņām Krievijas likumdošanā migrācijas jomā viņš varēs iesniegt pieteikumu Krievijas pilsonības piešķiršanai bez prasības iesniegšanas par atteikšanos no jau esošās.

"Man tas ir ļoti laikā, jo kad es saņemšu Krievijas pilsonību, es varēšu saglabāt arī DTR un Latvijas pases. Tie ir visnotaļ svarīgi politiskie instrumenti, pateicoties kuriem es spēšu aktīvāk darboties vienlaikus vairākos punktos pēcpadomju telpā. Tostarp Latvijā es atbalstu pazīstamo partiju "PCTVL" (iepriekšējais Latvijas Krievu savienības nosaukums – red.), kura cīnās par krievu skolām, strādājošo tiesībām un par pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt DTR es esmu DTR kompartijas loceklis, kura pārstāv KFKP apakšvienību Donbasā," paskaidroja Aijo.

© Sputnik
Apliecība par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā

Tāpat Aijo pateicās juristiem un biedriem no "Cita Krievija", DTR kompartijas un KFKP, kuri sniedza viņam palīdzību.

Pret Benesu Aijo, kurš saņēma pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas pasi, Latvijā ir ierosinātas divas krimināllietas. Viena, sena, – par aicinājumu gāzt valsts varu. Otra, svaigāka, – par nelikumīgu dalību karadarbībās ārpus Latvijas robežām. Maksimālais sods, ko paredz šis pants, ir 10 gadi cietumsoda.

2019. gada novembrī Latvija izsludināja Aijo starptautiskā meklēšanā. 2020. gada februārī Aijo, kurš atradās Arhangeļskas apgabalā, aizturēja policija kā personu, kura atrodas starptautiskā meklēšanā.

"Taču pēc Latvijas puses sniegtās prasības Arhangeļskas apgabala Ļenas rajona prokuratūras pārstāvjiem nešķita iespējams izdarīt secinājumu par man, Aijo B. inkriminēto darbību sodāmību pēc Krievijas likumdošanas, līdz ar ko es nevarēju tikt ieslodzīts ar deportācijas mērķi, un tiku atbrīvots," paskaidroja pats Aijo.

Aijo pēc atbrīvošanas devās uz Maskavu, lai legalizētu uzturēšanos Krievijas teritorijā un saņemtu politisko patvērumu.

12
Tagi:
Beness Aijo, Krievija
Pēc temata
Donbasa zemessargs Beness Aijo plāno lūgt patvērumu Krievijā
Latvijai ir garas rokas: pret Benesu Aijo ierosinātas trīs jaunas krimināllietas
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs, foto no arhīva

Krievijas vēstnieks atbildēja uz ASV paziņojumiem par hiperskaņas raķetēm Eiropā

11
(atjaunots 12:43 29.10.2020)
Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā, uzskata vēstnieks.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs aicināja atturēties no bruņošanas sacīkstēm Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Šādi diplomāts reaģēja uz ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības lietās Roberta Obraiena paziņojumu, kurš trešdien paziņoja par Vašingtonas gatavību izvietot hiperskaņas ieročus un ballistiskās raķetes Eiropā, lai savaldītu Krieviju.

"Šādi nodomi nes sevī reģionālās un globālās drošības nestabilitātes draudus, ved pie konfrontācijas potenciāla celšanas. (…) Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā," paziņoja Antonovs komentārā, kuru vēstniecība publicējusi savā Facebook lapā.

Viņš nosauca par "konstruktīvu alternatīvu" prezidenta Vladimira Putina deeskalācijas piedāvājumus Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF līgums) darbības izbeigšanas apstākļos.

"Krievija ir gatava savstarpējām pūlēm ar ārzemju partneriem attiecībā uz jaunu bruņošanas sacīkšu novēršanu Eiropas kontinentā un citos pasaules reģionos," noslēgumā sacīja Antonovs.

Līgums, ko ASV un PSRS parakstīja 1987. gadā, paredzēja sauszemes bāzes raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sasniedz 500-5500 km. Maskava jau vairākkārt apliecinājusi, ka stingri ievēro saistības, un uzsvēra, ka tai ir nopietnas pretenzijas pret amerikāņiem INF noteikumu ievērošanas aspektā.

Pērnā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps nepamatoti pārmeta Krievijai līgumā minēto saistību pārkāpumus un paziņoja, ka Vašingtona atkāpjas no INF. 2019. gada vasarā, atbildot uz ASV darbībām, Putins parakstīja dekrētu, kas aptur KF darbību līgumā un noteica vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes bāzes raķešu izvēršanas vienpusēju moratoriju.

Šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF). Viņš paziņoja, ka Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus. Tāpat viņš piedāvāja aliansei veikt pārbaudes pasākumus kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā. Vācijas ĀM pārstāve Andrea Zasse atbildē teica, ka "šī iniciatīva neizpelnās uzticību".

11
Tagi:
hiperskaņas ieroči, ASV, INF līgums, Krievija
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
"Doktrīnu caurauž agresija": ASV militāristi apņēmušies sagrābt Zemes orbītu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NATO palielina aizsardzības izdevumus. Vai Krievija iesaistīsies bruņošanās sacīkstēs?
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā